Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Latvijā pēdējo divu gadu laikā aviācijas nozares infrastruktūras attīstībā veikti būtiski uzlabojumi, lai mazinātu tās ietekmi uz vidi.

Pirmie Eiropā

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas pašlaik veic zaļos lidojumus ar turbopropelleru lidmašīnām. Pie projekta Amber (Arrival Modernization for Better Efficiency in Riga) aviokompānija sāka strādāt 2013. gadā, sadarbojoties ar Airbus meitasuzņēmumu Quovadis, kura specialitāte ir mūsdienīgi lidojumu risinājumi, un Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju Latvijas gaisa satiksme. Projektu līdzfinansēja SESAR – Single European Sky gaisa satiksmes vadības izpētes programma, izklāsta airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags

«Izstrādājot jaunas, efektīvākas ielidošanas procedūras lidostā Rīga, lai samazinātu izmešu daudzumu, degvielas patēriņu, trokšņu līmeni un uzlabotu Latvijas gaisa telpas izmantošanas efektivitāti, ar projektu Amber esam pierādījuši, ka ir iespējams mainīt visu komerciālās aviācijas nozari un samazināt tās ietekmi uz apkārtējo vidi,» norāda J. Vanags.

Projekta ietvaros tika izstrādāta jauna ielidošanas trajektorija, kas ir līdz 30 jūras jūdzēm īsāka nekā iepriekš izmantotā un ir novirzīta prom no vairākām blīvi apdzīvotām vietām, arī Jūrmalas. Tādējādi saīsinājās lidojuma maršruts, samazinājās dzinēju jauda, degvielas patēriņš un izmešu daudzums, mazinājās arī trokšņu ietekme uz iedzīvotājiem. «Analizējot datus par CO2 izmešu samazinājumu zaļajos lidojumos, konstatējām, ka uz katru lidojumu CO2 izmešu daudzums ir samazināts līdz 300 kilogramiem – tas ir tikpat daudz, cik pilsētā rada viena automašīna divu nedēļu laikā,» uzsver J. Vanags.

Jaunajā ielidošanas procedūrā tiek izmantota satelītnavigācija, kas pārbaudīta, apmācot pilotus un aviodispečerus, un ieviesta Ziemeļeiropā jaunākajām Bombardier Q400 Next Gen turbopropelleru lidmašīnām. Jauno procedūru ar satelītnavigāciju var izmantot jebkura aviokompānija, kas lido uz Rīgu ar atbilstošām lidmašīnām un aprīkojumu.

Aviosabiedrība airBaltic veic aptuveni 50 tūkstošus lidojumu gadā. Aviokompānijai ir viena no jaunākajām gaisa flotēm šajā Eiropas reģionā, un tās rīcībā pašlaik ir 25 gaisakuģi. «Ekonomijas nolūkos var lidot ar jaunākām, piecas līdz septiņas tonnas vieglākām lidmašīnām, kurām ir līdz 20% mazāks degvielas patēriņš. Taču nepietiek tikai ar to, ka flotē ir modernas un ekonomiskas lidmašīnas, vēlējāmies, lai tās būtu vēl ekonomiskākas. Degviela ir dārgākais elements aviācijas biznesā. Jo precīzāk tiek plānoti lidojumi, jo mazāk degvielas patērē lidmašīnas. Aviokompānijai mazs izmešu daudzums nozīmē mazas izmaksas. Ar zaļajiem lidojumiem varam ietaupīt divus miljonus eiro gadā, un tas ļauj piedāvāt lētākas aviobiļetes,» skaidro J. Vanags.

Uzlabo vides apstākļus

Starptautiskajā lidostā Rīga pēdējos gados ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu realizēts nozīmīgs infrastruktūras attīstības projekts, lai lidostas teritorijā uzlabotu arī vides apstākļus.

Līdz šim lidostai nebija speciālu vietu, kur atbilstoši vides prasībām mazgāt lidlauka tehniku; īpaši svarīgi tas ir ziemas sezonā, kad speciālā tehnika regulāri tīra lidlauka teritoriju un apstrādā to ar pretslīdes vielām. Kā stāsta lidostas Rīga vides pārvaldnieks Ronalds Veiss, projekta ietvaros pērn izbūvēts speciāls angārs lidlauka tehnikas un citu transportlīdzekļu mazgāšanai, tādējādi nodrošinot, ka no transportlīdzekļiem notecējušie netīrumi, smiltis, ķīmiskās vielas un naftas produkti tiek savākti pirms to novadīšanas lietus notekūdeņu kanalizācijā.

«Transportlīdzekļu mazgāšanas angāra ūdeņi nonāk attīrīšanas iekārtās, kas sastāv no naftas produktu atdalītājiem un smilšu nostādinātājiem. Tā kā transportlīdzekļu mazgāšanā tiek izmantoti ķīmiskie līdzekļi, notekūdeņi nonāk arī bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās. Lidostai ir B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai, saskaņā ar tās nosacījumiem reizi ceturksnī no attīrīšanas iekārtām ņemam ūdens paraugus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorija veic analīzes. Katru gadu Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē iesniedzam pārskatu par B kategorijas atļaujas nosacījumu izpildi,» uzsver R. Veiss un turpina: «Esam pabeiguši arī divu pretapledošanas apstrādes laukumu izbūvi lidlauka ziemeļu un dienvidu pusē, kur jau šoruden, tiklīdz radīsies nepieciešamība, būs iespējama pilnīga izlietotā apstrādes šķidruma savākšana un attīrīšana, nepieļaujot vides piesārņojumu.»

Ieguldījumi jaunu iekārtu izbūvēšanā, kā arī līdzšinējo būvju rekonstrukcijā nodrošinājuši būtiskus ieguvumus videi, uzsver lidostas vides pārvaldnieks, viņš uzskaita – naftas produktu atdalītāji ierīkoti uz diviem pērn rekonstruētajiem lidlauka peroniem. Rekonstruējot peronus, gaisakuģu stāvvietās izbūvēti virszemes elektrobarošanas avoti, kas nodrošina gaisakuģus ar nepieciešamo elektroenerģiju, kamēr tos apkalpo. Līdz šim gaisakuģu stāvvietās tika izmantoti dīzeļģeneratori, tagad nepieciešamo tehnisko darbību veikšanai izmanto elektroenerģiju, tā mazinot CO2 izmešu rašanos. Pērn lidostas inženiertehniskajā zonā izbūvēts slēgts atkritumu uzglabāšanas angārs, kurā tiek īslaicīgi uzglabāti sadzīves atkritumi un arī bīstamie atkritumi speciāli norobežotā zonā. Kā pārliecinājās Diena, te atkritumi tiek šķiroti pēc kategorijām: ir speciāli konteineri papīram, kartonam, plēvju iepakojumam, elektronisko iekārtu atkritumiem, metālam, stiklam, nolietotajām autoriepām. «Atkritumu savākšana konteineros zem klajas debess rada ne tikai vides piesārņojuma riskus, bet arī draudus gaisakuģu satiksmei, jo atklātie konteineri piesaista putnus, tāpēc bija nepieciešams slēgts angārs,» paskaidro R. Veiss.

Normas nepārsniedz

ES Kohēzijas fonda projekti tiek atbalstīti, ja tiek vērsti uz vides aizsardzību; lidostai būtiska ir arī lidojumu drošības paaugstināšana. R. Veiss uzsver: «Esam ieguvuši ISO 14001 sertifikātu, ieviešot vides pārvaldības sistēmu.»

Lidosta Rīga plāno akreditēties arī starptautiskajai programmai Airport Carbon Accreditation, kurā lidostas aprēķina savu tā dēvēto oglekļa pēdas nospiedumu. «Šai programmai ir četri līmeņi – Rīgas lidosta akreditēsies pirmajam līmenim. Šajā līmenī lidosta novērtē savas darbības rezultātā radušās CO2 emisijas, kas rodas no dīzeļdegvielas un benzīna sadedzināšanas un iepirktās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas. Vērtēsim arī tās emisijas, kas rodas no dzesēšanas šķidruma noplūdēm. Pašlaik strādājam pie CO2 emisiju jeb oglekļa pēdas atskaites, kuru pārbaudīs Airport Carbon Accreditation programmas apstiprināts eksperts. Līdz šī gada beigām esam plānojuši akreditāciju pirmajam līmenim pabeigt,» norāda R. Veiss.

Kā minēts šā gada jūlijā veiktajā Ietekmes uz vidi novērtējumā starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektiem līdz 2020. gadam, gaisa piesārņojuma modelēšanas rezultāti neuzrāda gaisa piesārņojuma problēmas, palielinoties prognozētajam lidojumu skaitam. Piemēram, oglekļa monoksīda augstākā fona koncentrācija (376 mikrogrami uz kubikmetru, kas ir 3,76% no normatīva) konstatēta Kārļa Ulmaņa gatves tuvumā, tas saistīts ar intensīvo transporta satiksmi K. Ulmaņa gatvē. Savukārt lidostas teritorijā fona koncentrācija nepārsniedz 75–125 mikrogramus uz kubikmetru, kas atbilst 1,3% no normatīva, skaidro R. Veiss.

Kā kontrolē nozari

Lielo komerciālo gaisakuģu CO2 emisijas kopš 2012. gada iekļautas ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tās ietvaros noteiktas ne vien prasības emisiju kontrolei, bet ieviests arī mehānisms emisiju samazināšanai. Ik gadu tiek noteikts ierobežots apjoms emisijas kvotu, savukārt gaisakuģa operatoram ik gadu jānodod tik daudz emisijas kvotu, cik viņa izmantotie gaisakuģi radījuši (viena tonna CO2 ir viena emisijas kvota), norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti un uzsver, ka gaisakuģa operators tādējādi ir ieinteresēts samazināt radītās emisijas, lai nebūtu jāpērk trūkstošās kvotas.

Aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tiek uzskaitītas. Valstis, kas parakstījušas ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, uzskaita tās SEG emisijas, kas rodas aviācijas nozarē. Civilajā vietējā aviācijā uzskaita SEG emisijas no valsts teritorijā veiktajiem lidojumiem, savukārt starptautiskajā aviācijā – emisijas no starptautiskajiem lidojumiem (tikai par to attālumu, kas ir veikts valsts gaisa telpā).

Latvijā izdoti Ministru kabineta Noteikumi par gaisakuģu ekspluatācijas ierobežojumiem lidlaukos atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Šo noteikumu darbības jomā esošajos jautājumos kompetentā iestāde ir valsts aģentūra Civilās aviācijas aģentūra.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu