Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valde ceturtdien par tās jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja mūziķi Kārli Auzānu, kā arī uzsāka diskusijas par turpmākajām apvienības prioritātēm, tostarp datu nesēju atlīdzības un kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu.

Turpmākās LaIPA darbības prioritātes lielā mērā izriet no līdzšinējās valdes aizsāktajām aktivitātēm, teikts apvienības paziņojumā. Valde vienojusies turpināt virzīt Ministru kabineta (MK) noteikumu par datu nesēju atlīdzību grozīijumus, kā arī risināt kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu, tomēr par primāro un nozīmīgāko aktivitāti apvienības valde atzinusi nepieciešamību nodrošināt skaidrojošo un izglītojošo darbu par izpildītāju un producentu interešu pārstāvēšanas aktivitātēm un procedūrām, ko ikdienas darbā veic LaIPA, teikts apvienības paziņojumā.

«Ir nepieciešams vairāk skaidrot intelektuālā darba nozīmi valsts ekonomikā un nepieciešamību to aizsargāt, un ko radošās industrijas zaudē, ja intelektuālā īpašuma tiesības kopumā, ne tikai blakustiesības, netiek kvalitatīvi aizsargātas,» pauda LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve, SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) maksājamās atlīdzības noteikšanas kritēriji ir objektīvi – tā lēmusi Konkurences padome (KP), vienlaikus izbeidzot izpētes lietu saistībā ar LaIPA iespējamo dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot publiskā izpildījuma maksājamo atlīdzību lielumu.

«Pieļauju, ka Konkurences padomes lēmums varētu būt pietiekoši spēcīgs papildus arguments, lai beigtu apšaubīt LaIPA piemēroto tarifu pamatotību,» norādīja LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka «tagad nekas vairs nekavē tirdzniecības uzņēmumus noslēgt līgumu ar LaIPA par mūzikas atskaņošanu veikalos, ja tas vēl nav izdarīts».

Izpētes lieta tika iesākta, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesniegumu. Jau vēstīts, ka LTA nevarēja panākt vienošanos ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un LaIPA par maksu saistībā ar publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās. Vēl 2010. gada rudenī LTA salīdzinājusi vairāku valstu, tajā skaitā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas tarifus par publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās, un secinājusi, ka Latvijā tie ir krietni augstāki.

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Radio atskaņošana sabiedriskā transportlīdzkļa vadītāja kabīnē uzņēmumam varētu maksāt aptuveni vienu latu gadā. Patlaban transportlīdzekļu vadītāju atsaucība Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) radio atskaņošanas licenču iegādei ir ļoti laba, un patlaban jau ir iegādātas aptuveni 400 licences taksometriem un mikroautobusiem, otrdien medijiem stāstīja LaIPA pārstāvji.

Jau vēstīts, ka sākot no šā gada apvienības pārstāvji uzsākuši diskusiju ar Rīgas Satiksmes vadību par to, ka, lai sabiedriskā transporta vadītāji varētu klausīties radio, uzņēmumam no LaIPA ir jāiegādājas licence. Rīgas Satiksmes pārstāvji pauda, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi šo licenču iegādei.

Šodien, LaIPA vadībai tiekoties ar mediju pārstāvjiem, apvienības izpilddirekore Ieva Platpere norādīja, ka šā gada sākumā LaIPA sāka administrēt mūzikas atskaņošanu sabiedriskajā transportā un ka «ar sabiedrisko transportu tiek saprasti tūrisma autobusi, tālsatiksmes autobusi un reģionālie autobusi, kuru salonos tiek atskaņota mūzika, kas patērētājiem tiek piedāvāts kā papildu komforts, bet sākotnēji LaIPA neplānoja administrēt mūzikas atskaņošanu arī sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja kabīnēs». «Tā nāca kā LaIPA reakcija attiecībā uz Rīgas Satiksmes iniciēto problēmu, un šobrīd mēs esam tikai pārrunu procesā ar uzņēmumiem, kuri saviem šoferiem nodrošina mūzikas klausīšanos vadītāja kabīnes, arī tarifs ir tikai tapšanas stadijā,» skaidro I. Platpere.

«Kā LaIPA valdes priekšsēdētājam man jāteic, ka vajag [veikt autoratlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā], bet kā cilvēks es teikšu, ka nevajag – taksometros taču pārsvarā klausās Radio PIK,» uzskata Latvijas Izplatītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Sarunā ar Lietišķo Dienu viņš atzina, ka ir grūti novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. LaIPA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, sākot pieļaut izņēmumus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Runājot par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, LaIPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tas esot atkarīgs no publiskās vietas. «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes,» sacīja R. Liepiņš.

Tāpat viņš nedomājot, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Tomēr publiskās izklaides vietas ar nodevu vajadzētu aplikt. «Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,» sacīja LaIPA pārstāvis. Maksāt par mūzikas izmantošanu vajadzētu arī lieveikaliem, kas ir naudas gūšanas mašīnas.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, atzīst uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šobrīd sabiedriskā transporta vadītāja amata aprakstā ir rakstīts, ka darba laikā ir aizliegts skaļi klausīties mūziku, tāpēc šoferi radio klausās klusām un tas skan tikai kabīnē. Mums nav naudas, lai pirktu klausīšanās licences, tāpēc mēs negrasāmies tādas iegādāties un, visticamāk, radio klausīšanos nāksies aizliegt, vai arī šoferiem licences būs jāpērk pašiem,» atzina Zaķis.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) speciālisti ceturtdien tikušies ar Rīgas satiksmes vadību un komunikācijas speciālistiem, lai pārliecinātu, ka izmaksas par radio klausīšanos nav tik augstas, kā izskan publiskajā telpā. «Domāju, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz, līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas,» uzskata apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Kopš šā gada sākuma, kad parādījās ziņas par to, ka sabiedriskā transporta vadītājiem, tostarp taksometru šoferiem, jāmaksā par mūzikas atskaņošanu savos transportlīdzkeļos, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) izsniegusi licences 370 taksometriem un 70 autobusiem, Db.lv stāstīja LaIPA Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciālists Mārcis Tukmanis.

«Ja salīdzina situāciju ar to, kāda tā bija pirms mēneša, varētu teikt, ka patlaban tā ir kļuvusi stabilāka un lēnām iet savu ceļu,» Db.lv norādīja LaIPA pārstāvis, jautāts par to, vai pēdējā laikā transportlīdzekļu vadītāji aktīvāk sākuši izņemt licences par mūzikas atskaņošanu.

Patlaban licences izsniegtas tūristu autobusiem, starppilsētu un starpvalstu autobusiem, bet nevienam Rīgas Satiksmes transporta līdzeklim. M. Tukmanis norāda, ka LaIPA vēl neadministrē iekšpilsētas autobusus, un tiem patlaban vēl pat nav noteikts tarifs, kas tiem varētu būt piemērots.

Noteiktais tarifs starppilsētu, tūristu un starpvalstu autobusiem un mikroautobusiem paredz, ka par mūzikas atskaņošanu un klausīšanos autobusā jāmaksā divdesmit lati kalendārajā gadā.

LaIPA solās palīdzēt Rīgas Satiksmei ar nepieciešamajiem aprēķiniem, lai uzņēmums varētu norēķināties par muzikas atskaņošanu kā sabiedriskajā transportā tā telpās, kur strādā Rīgas Satiksmes darbinieki.

«Šo tikšanos ar Rīgas satiksmi iniciējām, lai kliedētu masu medijos izskanējušo maldīgo informāciju par augstajām izmaksām par mūzikas klausīšanos,» tikšanās mērķi skaidro Kārlis Auzāns, LaIPA valdes priekšsēdētājs.

«Tiekoties klātienē ir vieglāk izskaidrot gan konkrēto atlīdzības jautājumu, gan arī plašākus mūzikas izmantošanas nosacījumus, kā arī uzklausīt otras puses viedokli un diskutēt,» norāda K. Auzāns, taču viņš uzsver, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) līdzšinējā izpilddirektore Ieva Platpere pametusi šo amatu, un viņas vietā stājusies Liena Grīna, paziņojusi apvienība.

«Ieva Platpere ir nolēmusi turpināt savas profesionālās karjeras tālāku attīstību un izaugsmi. Strādājot LaIPA desmit gadus, I. Platpere ir sasniegusi organizācijā iespējamo izaugsmi gan uzsākot organizācijas attīstību Latvijā, gan nodrošinot organizācijas ikdienas funkciju izpildi, gan esot starptautiskas organizāciju apvienības valdes locekle,» norādīts LaIPA oficiālajā paziņojumā.

«Šis ir ilgstoši apsvērts lēmums. LaIPA ir stabila, pilnībā funkcionējoša organizācija un starptautiskā mērogā, organizācijas izstrādātā atlīdzību sadales sistēma ir atzīta par vienu no labākajām. Gandarījums par desmit gados paveikto ir liels. Pašreiz ir dažādi starptautiski darba piedāvājumi, kurus izskatu, tomēr konkrētu lēmumu vēl neesmu pieņēmusi. Neatkarīgi no tā noteiktu laikā turpināšu konsultēt LaIPA stratēģijas un likumdošanas jautājumos,» norādīja I. Platpere.

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Biedrība gan norādot, ka šis spriedums nav korekts.

Tikmēr otra biedrība – LaIPA – esot sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Kā informē laikraksts, Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvenība (LaIPA) paziņojusi, ka par radio ziņu klausīšanos autobusos šoferiem nav jāmaksā, bet par dziesmām gan.

«Atskaņojot mūziku darba vietā, tiek gūts komerciāls labums, un par to ir jāmaksā atlīdzība. Autobuss, ar kuru par samaksu tiek pārvadāti pasažieri, tādējādi pelnot naudu, ir darba vieta, un tādējādi šis transporta līdzeklis ne ar ko neatšķiras ne no vienas citas vietas, kur tiek gūts komerciāls labums,» situāciju skaidro LaIPA vadītājs Kārlis Auzāns.

Atbildot uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka pasažieru pārvadātājs tiešām gūst komerciālu labumu, ja autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītājs savā kabīnē ir ieslēdzis radio un klausās mūziku, Auzāns atbild: «Jā! Tas, vai šāda mūzikas klausīšanās vadītājam palīdz vai traucē, ir jāizlemj katram konkrētajam darba devējam – uzņēmumam Rīgas satiksme vai kādam citam, kas veic komercpārvadājumus. Ja tiek atzīts, ka mūzikas klausīšanās palīdz, par to ir jāmaksā atlīdzība.»

2013. gadā kopējā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) iekasētā atlīdzības summa par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu sasniedza 1 902 042 eiro, kas ir par 34% vairāk nekā 2012. gadā.

LaIPA apkopotie dati liecina, ka 2013. gada jūlijā izmaksātas atlīdzības 275 Latvijas fonogrammu producentiem un 823 Latvijas izpildītājiem, 2013. gada septembrī izmaksāta atlīdzība lielajām ārvalstu ierakstu kompānijām – Universal, Sony, Warner, EMI; Savukārt 2013. gada decembrī izmaksāta atlīdzība ārvalstu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un neatkarīgajiem aģentiem – ārvalstu izpildītāju pārstāvjiem.

Tāpat LaIPA izdevies samazināt administratīvos izdevumus.

2013. gadā no visām atlīdzībām 39% tika izmaksātas Latvijas tiesību īpašniekiem un 61 % - ārvalstu tiesību īpašniekiem.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn LaIPA izpildītāju un producentu loks palielinājies par 25% - LaIPA pievienojušies 182 jauni mākslinieki.

Neskatoties uz taksometru kompāniju iepriekš pausto pārliecību, ka autortiesību aizstāvju organizāciju aktivitātes nozīmēs papildus izdevumus un tāpēc, iespējams, nāksies atteikties no mūzikas atskaņošanas automašīnās, situācija izrādījusies citādāka.

Kā Db.lv pastāstīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) Mārketinga direktore Natālija Angelovska, tad taksometru kompānijas ar organizāciju slēdz līgumus un esot maz tādu, kuru nostāja bijusi kategoriska. N. Angelovska pastāstīja, ka aizvadītās nedēļas laikā izdevies noslēgt četrus līgumus. Pieredze rādot, ka tās kompānijas, kuras līgumus nenoslēdz, izturas korekti un mūziku neatskaņojot.

LaIPA Mārketinga direktore uzsvēra, ka organizācija nodarbojas ar administrēšanu, apzina tirgus daļu un tiekas ar autovadītājiem. Savukārt kontroles pasākumus veic pašvaldības policija.

Db.lv jau vēstīja, ka LaIPA pārstāvji iepriekš paziņoja, ka organizācija aktīvi ķērusies klāt pie birojiem, taksometriem un autobusiem. N. Angelovska pastāstīja, ka organizācija vispirms plānojusi sākt ar autobusu pārvadātājiem, kuri dodas ārpus Latvijas, tomēr izrādījies, ka tie reģistrēti ārvalstīs un savas saistības nokārtojuši mītnes zemēs.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

«Mēs uzskatām, ka tas nav likumīgi un licences šobrīd iegādāties neplānojam, un, visticamāk, brauksim klusumā,» uz jautājumu, vai uzņēmums plāno iegādāties licences, lai taksometros varētu klausīties radio, norāda Baltic Taxi direktors Ingus Kļaviņš. Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka LaIPA piekoptā prakse ir absurda, situāciju raksturojot īsi: «Viņi ir sajukuši prātā.»

Viņš skaidro, ka tas nav tik daudz izmaksu jautājums, bet gan principa jautājums. Pēc viņa domām, valsī kaut kas galīgi nav kārtībā, ja sāk jau šādas lietas praktizēt, lai vienā vai otrā variantā iekasētu naudu no cilvēkiem.

Uz jautājumi, vai izveidojusies situācija pārrunāta arī nozarē, I. Kļaviņš norāda: «No publiski pieejamās informācijas zināms, ka līdzīgā pozīcijā ir arī Rīgas Taksometru parks, savukārt viena vai divas kompānijas ir pakļāvušās spiedienam un nolēmušas šīs licences pirkt. Es domāju, ka Baltic Taxi ieturēs vairāk tādu kā principiālu nostāju, jo tā jau var aiziet līdz bezgalībai. Piemēram, ja arhitekts uzceļ māju, kāpēc viņš nevarētu saņemt naudu visu turpmāko dzīvi, no tiem, kas uz viņa māju paskatīsies? Kāpēc arhitekts ir sliktāks par mūziķi?»

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.