Pēdējā laikā arvien lielāku troksni sabiedrībā saceļ Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA ( no «Anti-Counterfeiting Trade Agreement» angļu valodā). Viedokļi dažādi, pat krasi atšķirīgi, ne reti – sazvērestībām pārpilni. Šķiet, diskusija vēršas plašumā un dziļumā, jo nesenās publikācijas interneta vidē liecina, ka jautājumu loks vairs nenoslēdzas ap «eBay iegādātām Nike botām, kas izpakotas izrādās Nice botas» un kā to nākotnē novērst.

Arvien biežāk izskan neapmierinātība ar vai vismaz pamatoti jautājumi par biedrības AKKA/ LAA darbības principiem. Pretstatā spekulācijām par to, ko pilsoniskajām un cilvēciskajām brīvībām varētu dot vai, gluži pretēji, atņemt ACTA nolīgums, gribu pēc iespējas bezkaislīgi ilustrēt vairākus konkrētus gadījumus, kuros AKKA/ LAA piekoptā prakse, pirmkārt, nesakrīt ar publiskajiem paziņojumiem. Otrkārt, biedrības pārstāvēto uzskatu kopums ir klaji virspusējs, pretrunā gan ar autoru, gan cilvēktiesībām kā tādām, kā arī apšaubāms no ētiskā viedokļa.

Vispirms atzīšos, ka piekrītu, piemēram, Imanta Kalniņa jau padzīvojušajam viedoklim, ka plaši izplatītā vēlme izmantot lietas un pakalpojumus, par tiem tā vai citādi nemaksājot, ir gana nopietnu satraukumu rosinoša. Atsevišķas diskusijas vērti ir jautājumi par to, kā izmaiņas matērijā (no cietvielas uz ēterisko un netverami virtuālo) līdz nepazīšanai izmainījušas cilvēka priekšstatus par to, kas viņam it kā pienākas, par to, cik kas maksā, par to, kā viņš ar saviem priekšstatiem un to praktizēšanu mijiedarbojas ar citiem sabiedrības locekļiem utt. utjp. No citām pozīcijām, nekā šajās dienās ierasts, vēlos iebilst vairākos būtiskos jautājumos, kas skar gan autorus, gan viņu darbus, gan šo darbu lietotājus/baudītājus – publiku, gan mūs – publisku pasākumu rīkotājus.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Sociālajos tīklos izpelnoties sajūsmu par faktu, ka autoratlīdzības AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu iekļaušanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, Db.lv piedāvā ielūkoties, ko no «autortiesību ēdienkartes» – AKKA/LAA cenrāžiem – var iegādāties par dažādām naudas summām.

Vēlaties apsveikt darījumu partneri ar elektronisku kartiņu svētkos? Ne tik strauji! – Lats par katru rindiņu. Sajutāt vēlmi kultūras namā noskandēt kādu labi zināmu dzejas rindu, kuras autors šo pasauli pametis ne senāk kā pirms 70 gadiem?Pasākuma organizatoram šis vaļības mirklis var maksāt vismaz 15 latus.

AKKA/LAA pārstāve Ināra Dombrovska mierina, ka skaitot dzeju ģimenes lokā autoratlīdzības gan nebūšot jāmaksā. Autortiesību likumā noteikts, kas ir publisks pasākums, un tādēļ par dzejas rindiņu skaitīšanu ziemassvētkos nebūtu jāuztraucas, tomēr maciņu nāksies atvērt, ja autordarbi skandēti publiskos pasākumos - dzejas dienu sarīkojumos, bibliotēku un muzeju pasākumos un kultūras un tautas namu sarīkojumos.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību par pagaidu līdzekļa - aizlieguma Radio SWH grupai atskaņot autoru mūziku, līdz netiks noslēgts licences līgums, - piemērošanu.

Tiesa uzskatīja, ka ar pagaidu noregulējuma iestāšanos Radio SWH tiks nodarīts būtisks finansiālais kaitējums, jo bez darbu atskaņošanas raidstacijas darbība tiks faktiski apturēta. Aizsardzības līdzeklis nav samērīgs, secināja tiesa.

Tāpat tiesa uzskatīja, ka apvienība nav savlaicīgi vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu līdzekļa piemērošanu, kā arī nespēja objektīvi paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams tagad, jo pats pārkāpums ilgst jau piecus gadus. Tādā veidā tiesa secināja, ka apvienībai nodarītais kaitējums nav tik ļoti būtisks.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. AKKA/LAA advokāte pēc sprieduma teica, ka lēmums par blakus sūdzības iesniegšanu vēl tiks apspriests.

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LA) uzskata, ka ir taisnīgi prasīt autoratlīdzības maksu no Sociālo pasākumu aģentūras, kas organizēs audžuģimenēm veltītu labdarības pasākumu, ņemot vērā, ka aģentūras pērnā gada ieņēmumi bija 174,8 tūkst. Ls, pauž AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

Jau vēstīts, ka par Vērmanes dārzā gaidāmu labdarības pasākumu audžuģimenēm Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) sastādījusi 120 latu lielu rēķinu. Turklāt, ja nav noslēgts līgums ar AKKA/LAA, tad Rīgas Dome neizsniedz pasākuma rīkošanas atļauju. AKKA/LAA pārstāvis R. Briģis norāda, ka licences maksa šim pasākumam - 120 Ls - aprēķināta, ņemot vērā tā rīkotāju norādīto koncerta klausītāju skaitu – līdz tūkstotim cilvēku.

Koncerta rīkotājs – nodibinājums Sociālo pasākumu aģentūra – realizējot savas darbības mērķus - sniedzot palīdzību cilvēkiem ar sociālām problēmām – veic samaksu par dažādiem pakalpojumiem, transportu, reklāmu, tāpat arī šīs aģentūras darbinieki saņem darba algas. AKKA/LAA uzskata, ka pie šādiem apstākļiem nodibinājumam, kura ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo 2011. gada darbības pārskatu bija 174 868,00 Ls, ir taisnīgi maksāt autoratlīdzību arī koncertā izmantoto darbu darbu autoriem, portālam Db.lv norādīja AKKA/LAA pārstāvis.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Autortiesību likums paredz, ka arī publicējot autora darbus - dzejas rindas vai prozas gabalu - sociālajos medijos, piemēram Twitter vai Draugiem.lv, to publicētājam var nākties autoram maksāt atlīdzību par viņa darba izmantošanu.

«Likumā sociālie mediji netiek kā sevišķi izdalīti – autortiesību likums attiecas uz jebkuru vietni, kur tiek izmantoti autora darbi,» Db.lv stāstīja AKKA/LAA Literāro darbu nodaļas pārstāve.

Pirms dzejas rindu vai prozas gabala publicēšanas sociālajos tīklos ir jāsaņem darba autora atļauja. «Pretējā gadījumā autors vai iestāde, ko autors ir pilnvarojis, ir tiesīgs par pārkāpumu sūdzēties, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī,» norādīja AKKA/LAA pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka biedrība neveic uzskaiti par to, vai šādi gadījumi, ir bijuši.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Autortiesību uzraugu AKKA/LAA darbā ir vairākas nopietnas problēmas uzskata populārākās Latvijas grupas Prāta vētra dalībnieks Kaspars Roga.

K. Roga norādīja, ka autortiesību maksājumi ir nepieciešami, jo mūziķi ar ierakstiem faktiski vairs nepelna un ir vajadzīgi citi ienākumu avoti, lai varētu muzicēt un veikt jaunus ierakstus. «[..]iztērējam daudz naudas, lai ierakstītu albumu, un pateicoties internetam, no diskiem vairs finansiālas atdeves nav. Kaut kā jau mēs gribam saglabāt spēju ierakstīt nākamo albumu, tas ir viens no veidiem, kā samaksāt mums kā autoriem», laikrakstam Diena sacīja K. Roga.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma ir komunikācijas trūkumā no prasītāju - AKKA/LAA puses. «Šī organizācija ir ļoti necaurspīdīga un nepieejama. Ir dīvaini, ka mums pašiem ir jāmaksā par saviem koncertiem, un summas ir milzīgas. Vēl trakāk ir, ja jauna grupa grib izdot disku, bet vēl, pirms pārdots kaut eksemplārs, viņiem ir jāsamaksā AKKA/LAA nodeva. Mulsina arī ilgais administrēšanas laiks - kad autortiesību organizācijai iemaksā naudu un kad viņi atdod to atpakaļ, parasti tas notiek pēc trīs vai cik mēnešiem. Tad ir jādomā, kas ar to naudu notiek, varbūt AKKA/LAA to noliek uz depozīta un pelna procentus? Šāda uzņēmējdarbība ir pretrunā ar jebko.»

Ja valsts neizpildīs Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un līdz 1.novembrim neveiks grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, un neaktualizēs datu nesēju sarakstu, Latvija, visdrīzāk, riskētu saņemt soda sankcijas, norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Satversmes tiesa norādīja, ka, ja MK līdz šā gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām.

Briģis paskaidroja, ka, ja grozījumi MK noteikumos līdz 1.novembrim netiks veikti, valsts tad neizpildītu Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības.

«Eiropas Savienības direktīvā noteikts, ka, ja valsts nodrošina iedzīvotājiem tiesības datu nesējos kopēt darbus, tad automātiski jānodrošina arī atlīdzība autoriem. Tas nozīmē, ka valsts neizpildītu Eiropas Savienības prasības, tāpēc, visdrīzāk, Latvija riskētu saņemt soda sankcijas,» paskaidroja Briģis.

Divas trešdaļas jeb 69% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) darbību vērtē negatīvi, savukārt absolūtais vairākums aptaujāto uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» būtu jāatceļ.

Par to liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

37% aptaujāto AKKA/LAA darbību vērtē ļoti negatīvi, bet 32% - drīzāk negatīvi. Salīdzinoši neliela daļa (7%) Latvijas ekonomisko aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem AKKA/ LAA darbību vērtē pozitīvi (1% - ļoti pozitīvi; 6% - drīzāk pozitīvi). Savukārt ceturtajai daļai (24%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jautāti par koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Autortiesību likuma izmaiņām «radio klausīšanās nodevas» atcelšanai, 92% aptaujas dalībnieku norādīja, ka maksa par radio atskaņošanu ārpus ģimenes loka būtu jāatceļ (81% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā), bet pretējās domās ir 5% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kas uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» nebūtu jāatceļ (3% - noteikti nē; 2% - drīzāk nē). 3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Konkurences Padomes (KP) piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA 45,6 tūkstošu latu apmērā uzlikts par tādām darbībām, kuras naudas izteiksmē autoriem no kopējās 2012. gadā iekasētās atlīdzības veido 5,5 – 6%, sacīja AKKA/LAA vadītāja pienākumu izpildītājs Imants Belogrīvs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka kopējā visu tiesību īpašnieku vārdā iekasētā summa pērn sasniegusi 4,15 miljonus latu. No šīs summas – 5,5 – 6% (249 tūkstoši latu) ir tā daļa, kas ir iekasēta no veikaliem saskaņā ar tarifiem.

I. Belogrīvs norādīja, ka AKKA/LAA turpina iepazīties ar KP lēmumu, taču jau šobrīd biedrība uzskata to par nepamatotu un pārsūdzēs to tiesā.

«Mūsu ieskatā valsts iestāde šinī gadījumā piemērojusi kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, pieņemot lēmumu attiecībā uz AKKA/LAA un LaiPA, kura ir blakustiesību subjektus pārstāvošā organizācija. Mums liekas nesaprotami, ka KP atkāpjas no pašas definētajiem principiem, kurus AKKA/LAA, izstrādājot tarifus, piemēroja un īstenoja dzīvē, vadoties no iepriekšējiem KP lēmumiem. Vērtējot sodu apmēru, mums tas liekas nesamērīgs tāpēc, ka soda aprēķināšanas principi mainījušies neilgā laika posmā,» sacīja I. Belogrīvs.

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Maijā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) aizņemta ar licenču izsniegšanu izklaides kuģīšiem, vasaras kafejnīcām un karuseļu parkiem, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska pastāstīja, ka ik gadu šajā laikā tiekot apsekotas sezonas kafejnīcas un izklaides vietas, tostarp Jūrmalā un Vidzemes piejūras teritorijā, informējot par licences nepieciešamību tos, kuri mūziku atskaņo bez licencēm.

«Informējam arī Rīgas pilsētas vasaras kafejnīcu īpašniekus par licences nepieciešamību, jo tā licence, ko kafejnīca saņēmusi mūzikas atskaņošanai telpās, ir nepietiekama, lai mūziku atskaņotu vasaras terasē vai dārzā,» norādīja Dombrovska.

Licence par mūzikas publisko izpildījumu vasaras dārziem un brīvdabas kafejnīcām esot jāizņem, ņemot vērā starptautiski atzītus kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta samaksa par mūzikas izmantošanu publiskā telpā. Kritēriji esot iestādes telpu platība, mūzikas izmantojuma mērķis uzņēmējdarbībā un komerciālais mērogs.

Vēloties piemērot datu nesēju atlīdzību vairāk dažādām ierīcēm, AKKA/LAA lūdz Satversmes tiesu vērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

Lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Pret AKKA/LAA iecerēm aktīvi viedokli pauž informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas, kuras norāda uz negatīvajām sekām, ja visus iespējamos nesējus un iekārtas apliktu ar nesēju atlīdzību. Šobrīd šajā jomā ir sperts solis tālāk, jo AKKA/LAA un citas tiesību īpašnieku organizācijas ir iesniegušas sūdzību Satversmes tiesā, lai panāktu visu iespējamo nesēju un iekārtu aplikšanu ar nesēju atlīdzību. MK līdz 31. oktobrim bija jāsniedz atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Atbilstoši Satversmes tiesas sniegtajai informācijai: lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 31. janvāris.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).