Zviedrijas-Šveices inženiertehnoloģiju kompānija ABB atzinusi, ka apsvērusi domu sazināties ar laikrakstu redaktoriem, lai lūgtu viņus pārtraukt izmantot tās nosaukumu, saīsinot masu slepkavas Andersa Beringa Breivīka (Anders Behring Breivik) vārdu, ziņo thelocal.se.

Dažu stundu laikā pēc diviem 22. jūlija uzbrukumiem, kuru rezultātā Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, laikraksti un sociālo mediju lietotāji, atsaucoties uz slepkavu, sākuši izmantot šos trīs burtus - ABB, jo viņa pilnais vārds šķitis nepiemērots virsrakstiem un Twitter ziņojumiem.

ABB vadība šādu rīcību uztvērusi ar nepatiku, tomēr tā galu galā izlēmusi nereaģēt, rakstījis norvēģu laikraksts Stavanger Aftenblad.

«Ir kaitinoši, kad laikraksti izmanto ABB, attiecinot uz teroristu, un mūsu domas ir, ka tiem vajadzētu būt piesardzīgākiem,» sacījusi ABB pārstāve Helēne Gintere Merga.

Teju trīs gadus pēc tam, kad franču autoražotāja Citroen un modes zīmola un apģērbu un apavu ražotāja Lacoste kopdarbs – futūristiska dizaina konceptauto – tika pirmo reizi prezentēts Parīzē, gaidāma tā ražošanas uzsākšana, vēsta motorionline.com.

Pats autoražotājs sola, ka «ja jums patika Citroen Mehari, šo jūs vienkārši mīlēsiet». Jaunā automobiļa aprakstā lasāms, ka tas atrodas «krustcelēs, kur satiekas autopasaule, mode un sports». Automašīnai ir piepūšams jumts, tāpat šim braucamrīkam nav durvju – to vietā ir tukšums, pa kuru automašīnā var «ielēkt» arī aizmugurē sēdošie.

Citroen Lacoste aprīkots ar trīscilindru benzīna dzinēju.

Automašīnas salona apdarē izmantots Lacoste polo kreklu audums un tenisbumbiņu gumija.

Citroen Lacoste garums ir 3,45 metri, platums – 1,80 metri, un braucamrīks ir 1,52 metrus augsts.

Norvēģijas teroristam Andersam Beringam Breivīkam bijuši banku konti arī Igaunijā un Latvijā, kurus viņš izmantojis naudas atmazgāšanai, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar dn.no ziņoto Breivīkam banku konti bija nepieciešami, lai atmazgātu naudu, ko viņš ieguvis, pārdodot viltotus sertifikātus internetā.

Starp 2003. un 2006. gadu viņš ārvalstu banku kontos esot ieguldījis aptuveni 230 tūkstošus eiro.

Viņam bijuši banku konti kopumā septiņās valstīs un 14 bankās.

Breivīks galvenokārt esot izmantojis Latvijas banku kontus, lai atmazgātu līdzekļus, bet viņam bijuši arī banku konti Igaunijā, Lietuvā, ASV un citviet.

Pēc naudas atmazgāšanas viņš to nelielos daudzumos izņēmis no bankomātiem Oslo.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu viņš devis naudu savai mātei, kura ieskaitījusi to savā bankas kontā un vēlāk pārskaitījusi Breivīkam.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Norvēģi sēro par slaktiņā jauniešu nometnē un spridzināšanā galvaspilsētā Oslo bojāgājušajiem cilvēkiem.

Saskaņā ar patlaban publiskoto informāciju vismaz 85 cilvēki gājuši bojā, kad šāvējs piektdien atklāja uguni jauniešu nometnē. Tas notika neilgi pēc tam, kad sprādziens vai sprādzieni Oslo centrā nogalināja septiņus cilvēkus, informē BBC.

Premjerministrs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka upuru skaits varētu pieaugt.

Abos uzbrukumos apsūdzēts 32 gadus vecs vīrietis no Norvēģijas.

Daudzi cilvēki joprojām meklē savus bērnus un nav spējuši ar viņiem sazināties, pēc tikšanās ar cietušajiem un tuviniekiem stāstījis valsts premjers. Raksturojot notikumus jauniešu nometnē, viņš sacījis: «Jauniešu paradīze pārvērtās ellē.»

Četras Skandināvijas aviokompānijas no pirmdienas vairs neprasīs pasažieriem valkāt maskas lidmašīnās reisos starp Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.

Aviokompānijas SAS, "Norwegian", "Wideroe" un "Flyr" atcels prasību pasažieriem obligāti valkāt maskas, jo vakcinācijas līmenis Skandināvijā ir viens no augstākajiem pasaulē.

"Norvēģijas infekciju kontroles vadlīnijas vairs neprasa iekšzemes pasažieriem valkāt maskas, tāpēc šī prasība vairs nebūs spēkā" Wideroe" reisu lidmašīnās," Norvēģijas radio pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Tomēr maskas joprojām būs jāvalkā reisos uz valstīm ārpus reģiona.

Piektdien prasība valkāt maskas tika atcelta Oslo Gardermūenes lidostā, kas ir Skandināvijas otrā lielākā pēc Kopenhāgenas lidostas.

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Organizējot nevajadzīvo apģērbu vākšanas iniciatīvu, «H&M» veikalos Latvijā kopš 2013. gada savāktas vairāk nekā 380 tonnas apģērba un tekstilpreču.

Mūsdienu modes industrija izmanto vairāk resursu nekā to atļauj planēta. Nododot nevajadzīgās drēbes veikalos, tā ir viena no iespējām, kā samazināt dabas resursu daudzumu, kas nepieciešams jaunu apģērbu ražošanai, norāda mazumtirgotājs.

«Mēs regulāri savācam atnestās tekstilpreces un mūsu partneris «I:CO» nogādā tās uz tuvāko šķirotavu. Tad apģērbs un mājas tekstilpreces ar rokām tiek sašķirotas vairāk nekā 300 kategorijās. Trīs galvenās no tām: pārstrādei, otrreizējai izmantošanai un otrreizējai valkāšanai,» portālam db.lv stāsta «H&M» pārstāve Gerda Gulbe.

Pēc apģērbu šķirošanas, drēbes, kas var tikt atkārtoti valkātas, nonāk lietoto preču tirgū visā pasaulē. Ja drēbes nevar valkāt atkārtoti, tās tiek izmantotas, piemēram, kā tīrīšanas lupatiņas. Dažas no drēbēm tiek pārstrādātas jaunās tekstila šķiedrās.

Tērpu nomā Uzvalks un kleita sniegavīra, medmāsiņu un ķirbja tērpus masku ballēm atrast nevar.

Taču piedāvājumā ir apģērbs un aksesuāri, kas atspoguļo XX gs. ģērbšanās modi. Tērpu nomas saimniece Rūta Kuplā oriģinālās XX gadsimta liecības vākusi desmit gadu un tagad viņas kolekcijā ir apmēram 500 vienību. Sākotnēji drēbes viņa pirkusi savam priekam, jo interesējusi tērpu vēsture, bet pēdējos trīs gadus, kopš atvērusi tērpu nomu, kolekcijas apmērs papildināts sistemātiski, gādājot, lai būtu aptverti visi gadu desmiti un pēc iespējas plašāks drēbju izmēru klāsts.

«Neviens cilvēks nav pelnījis, ka viņam kaut kas neder, nomā ir pieejamas lielāku izmēru kļošenes, kas šūtas no oriģinālā kremplīna auduma,» smejoties saka R. Kuplā. Plašākais piedāvājums ir tiem, kam ieplānota balle 50.–80. gadu stilā un kuriem interesē šīs desmitgades.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) otrdien mīkstināja savas vadlīnijas par sejas masku valkāšanu, atļaujot pilnībā pret jauno koronavīrusu vakcinētiem amerikāņiem vairs nevalkāt sejas maskas ārā, ja vien viņi neatrodas lielos pūļos.

Lielāko daļu pagājušā gada CDC ieteica iedzīvotājiem ārā valkāt sejas maskas, ja viņi pietuvojas citiem cilvēkiem divu metru attālumā.

Lēmums par vadlīniju maiņu pieņems laikā, kad vairāk nekā puse pieaugušo amerikāņu saņēmuši vienu vakcīnas devu, bet vairāk nekā trešdaļa ir pilnībā vakcinēti.

CDC pavēstīja, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēki ir vakcinēti vai nav, viņi var uzturēties ārā bez sejas maskas, ja viņi pastaigājas, skrien, brauc ar velosipēdu vienatnē vai ar mājsaimniecības locekļiem. Viņi var arī bez maskas apmeklēt nelielas āra pulcēšanās ar pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.

Taču nevakcinētiem cilvēkiem ir jāvalkā maska, ja pulcēšanās ietver arī citus nevakcinētus cilvēkus.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Jauna zīmola ienākšana tirgū pati par sevi ir uzmanības vērta, bet Polijā otrais lielākais sporta preču tirgotājs 4F turklāt ir arī Latvijas olimpiskās vienības tērpu dizainers. Kā stāsta kompānijas direktors un lielākais akcionārs Igors Klaja, attieksme pret šādām kolekcijām ir īpaša.

Fragments no intervijas:

Patiess notikums Latvijas austrumu pusē. Meitene veikalā saka, ka grib nopirkt treniņtērpu. Pārdevēja: «Jums ikdienai vai iziešanai?»

(Sarunas biedrs nogaidošs.)

Es to uztvēru kā joku.

Ahā! Es teiktu, ka sporta apģērbs var būt visam kam. Katrā ziņā atšķirība starp ikdienas apģērbu un sporta apģērbu ir jau neliela. Itālijā un Francijā slaveni dizaineri savās kolekcijās iekļauj sporta apģērbu elementus, un visā pasaulē var redzēt, ka cilvēki šos apģērbus un apavus valkā ne tikai sportam, bet kā dzīvesstila sastāvdaļu. Visai izplatīti ir valkāt uzvalku, bet ar sporta kurpēm, un izskatās labi.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Apģērbu tirdzniecības tīkls H&M uzsāks lietotu apģērbu savākšanas programmu, lai mazinātu nonēsātu drēbju ietekmi uz vidi, pavēstījis uzņēmums.

Sākot ar nākamā gada februāri, klienti novalkātu apģērbu varēs nodot visos H&M veikalos 48 tirgos, kur strādā uzņēmums. «Mūsu ilgtspējības centieni saistīti ar sociālo un vides atbildību. Mēs vēlamies palīdzēt apkārtējai videi, tāpēc piedāvājam iespēju atstāt H&M veikalos savas vecās drēbes,» norādīja H&M izpilddirektors Karls Johans Persons.

H&M uzsver, ka būs pirmā apģērbu tirdzniecības kompānija pasaulē, kas savos veikalos ieviesīs lietotu apģērbu savākšanas programmu. Tādējādi iespējams samazināt dabisko resursu patēriņu un tekstilatkritumu skaitu.

H&M norāda, ka pieņems visa zīmolu un veidu apģērbu, neskatoties kādā stāvoklī tas ir. Kā atlīdzību, klienti saņems kuponu ar 15% atlaidi nākamās preces pirkumam par katru atnesto somu. Viens atlaižu kupons derīgs vienam pirkumam. H&M nonēsātās drēbes nodos kompānijai I:Collect, kas tās pārstrādās.

Universālveikals Stockmann, sadarbojoties ar igauņu modes mākslinieci Reet Aus un Igaunijas Atkārtotas izmantošanas centru, piedāvā ikvienam iespēju iesaistīties vides saudzēšanā un nodot savas vecās džinsa drēbes, nosūtot tās otrreizējai pārstrādei.

Tādā veidā novalkātajiem apģērbiem tiks dota otrā dzīve, no pārstrādes rezultātā iegūtajām auduma šķiedrām radot pavisam jaunus apģērba gabalus.

Par jaunu apģērbu izveidi no iegūtajiem materiāliem gādās projektā iesaistītā igauņu dizainere Reet Aus, kura jau gadiem savu tērpu radīšanā izmanto videi draudzīgus risinājumus: «Kā ilgtspējīga dizainere es jau gadiem ilgi uz modes industrijas atlikumiem esmu skatījusies kā uz izejmateriālu un meklējusi dažādus risinājumus saražotos materiālus izmantot tik ilgi, cik vien iespējams. Ir divas būtiskas iespējas: atkārtota izmantošana, padarot lietu vērtīgāku (upcycling) un pārstrādāšana (recycling),» saka dizainere Reet Aus. Viņa stāsta, ka sadarbība ir ilglaicīgas attīstības rezultāts, un, lai materiālus pēc patērēšanas atgrieztu apritē, nākamais solis tiek veikts kopīgi. «Mūsu izmēģinājumi ar pārstrādātu pavedienu ir jau tik veiksmīgi, ka kolekcijā tagad līdzās «upcycled» produkti ir arī «recycled» adījumi. Ieviešot šo metodi, esam radījuši iespēju līdzās jauniem materiāliem paturēt apritē arī lietotu apģērbu.»

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks pēc plašu publicitāti guvušo izteikumu paušanas par Norvēģijas traģēdijas iemesliem nolēmis vēlēšanās nekandidēt un uz laiku apturēt darbību apvienības valdē.

Iesalnieks paziņojumā presei atzina – viņa norāde, ka traģēdiju Norvēģijā, kad radikālis sarīkoja sprādzienu un nošāva vairākus desmitus jauniešu, izraisījusi kļūdainā multikulturālisma politika, izmantojuši politiskie konkurenti. No sava viedokļa Iesalnieks neatkāpjas, un līdzīgas domas esot izteikuši arī dažādi eksperti citviet pasaulē. Taču kļūda esot bijusi tā, ka savus secinājumus viņš izdarījis tik ātri pēc notikušā.

«Nacionālās apvienības politiskie konkurenti to nekavējās izmantot, demagoģiski sagrozot manis teikto, kā dēļ ir nodarīts kaitējums partijas tēlam. Tā bija mana kļūda,» sacīja Iesalnieks un norādīja, ka tāpēc nekandidēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Vīrietis, kurš apsūdzēts slaktiņā jauniešu nometnē Norvēģijā un spridzināšanā valsts galvaspilsētā Oslo, atzinis savu vainu, atsaucoties uz viņa advokāta sniegto informāciju, ziņo BBC.

32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks savu rīcību raksturojis kā «šausmīgu, bet nepieciešamu». Viņš to paskaidrošot pirmdien.

Kā vēstīts, vismaz 85 cilvēki gāja bojā, Breivikam piektdien šaudoties Ūtoejas salā. Tas notika neilgi pēc tam, kad sprādziens Oslo, ko izraisīja automašīnā ievietots spridzeklis, nogalināja septiņus cilvēkus.

Norvēģiem sērojot par upuriem, policija joprojām turpina meklēt bez vēsts pazudušos.

Vismaz četri cilvēki, kas atradās jauniešu nometnē, vēl nav atrasti. Tiek uzskatīts, ka viņi varētu būt noslīkuši, glābjoties no lodēm ūdenī. Policija pazudušo meklējumos izmanto mini zemūdeni.

Atkārtota psihiatriska ekspertīze atzinusi Norvēģijas masu slepkavu Andersu Breivīku par pietiekami pieskaitāmu, lai viņš tiktu tiesāts, vēsta BBC.

Šis atzinums ir pretrunā ar aizvadītajā gadā izdarīto ekspertīzes slēdzienu, saskaņā ar kuru A. Breivīks atzīts par nepieskaitāmu. Pērn psihiatri atzina, ka masu slaktiņa sarīkotājs nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms un tādējādi viņam varētu tikt piemērota piespiedu psihiatriskā ārstēšana nevis cietumsods. A. Breivīks esot cietis no paranoidālas šizofrēnijas, uzskatīja speciālisti.

«Galvenais ekspertu slēdziens ir tāds, ka A. Breivīks nozieguma brīdī ir bijis pieskaitāms,» pavēstījusi Oslo tiesa. «Tas nozīmē, ka viņš tiek uzskatīts par krimināli atbildīgu,» secinājusi tiesa.

Par ekspertīzes atkārtošanu tika nolemts šā gada janvārī, jo psihiatru iepriekš izdarītie slēdzieni tika saņemti ar sašutuma vētru. Kritika tika saistīta ar to, vai tik labi izplānotu noziegumu varētu paveikt persona, kas cieš no garīgas saslimšanas. Pirmās ekspertīzes slēdzienu apstrīdēja arī pats A. Breivīks, kurš uzsvēra, ka ir pilnībā pieskaitāms.

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi, ka jaunā koronavīrusa izplatīšanās ierobežošanai iekštelpās, tai skaitā tirdzniecības vietās un sabiedriskajā transportā, no sestdienas, 1.augusta, atkal būs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas.

"Situācija gan Lietuvā, gan visā pasaulē pasliktinās, saslimšanas gadījumu skaits pieaug. Lai pasargātu Lietuvas cilvēkus no šā bīstamā vīrusa, lai pasargātu mūsu ekonomiku, lai sūtītu uzņēmējiem skaidru signālu, ka mēs viņus neierobežosim un neslēgsim, mēs sabiedrībai lūgsim un pieprasīsim valkāt maskas," uzsvēris tieslietu ministrs Elvins Jankevičs.

Jau ziņots, ka ierosinājumu noteikt obligātu masku valkāšanu iekštelpās saistībā ar pēdējā laikā vērojamo inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu pirmdien provizoriski atbalstīja valdības komiteja, kas atbildīga par koronavīrusa krīzes kontroli. Kā skaidrojis Jankevičs, kas atvaļinājuma laikā aizvieto veselības ministru Aurēliju Verīgu, ieviest minēto prasību no sestdienas nolemts tādēļ, lai uzņēmēji un iedzīvotāji paspētu tam sagatavoties, taču ļoti ieteicams maskas valkāt jau tagad.