Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.

«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.

Bez kopainas

VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Kā liecina autora apkopotie pašvaldību noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta lielumu, tad Gulbenes novadā šogad tie būs 700 eiro, bet no valsts budžeta izmaksātais bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 421,17 eiro. Savukārt Valkas novadā pabalsts ir vien 75 eiro pirmajā gadā.

Dienas Biznesa 12. decembra numurā tika analizēti dzimstības veicināšanas finanšu instrumenti aplūkojot, cik liela nozīme ir maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, vecāku pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstiem.

Atgādināsim, ka valsts noteiktais bērna piedzimšanas pabalstu nav mainīts pēdējos 14 gadus. Pat vairāk. Parex politisko orģiju krīzes laikā (2009.g.), nauda Parex klientu glābšanai tika atrasta ievērojami samazinot valsts noteikto bērna piedzimšanas pabalstu. Tā laika valdībai (ministru uzvārdi nav valsts noslēpums) Parex klientu labklājība bija daudz, daudz svarīgāka par Latvijas nākotni un dzimstību Latvijā. Salīdzinot ar 2006. gadu, pat pašlaik, bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 71% līmeni no pabalsta vidējā apjoma, kādas tas bija 2006. gadā. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Joprojām bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, bet minimālā mēnešalga no 2024. gada pirmā janvāra jau ir 700 eiro. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Jelgavas novada pašvaldības piesaistītajam uzņēmumam nojaucot nelikumīgi izbūvēto māju Kalnciemā, mediķu palīdzība bija nepieciešama trim cilvēkiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

NMPD brigāde dežūrēja notikuma vietā, un uz vietas sniegta palīdzība trim cilvēkiem, kuriem bija stresa reakcija. Nevienai personai hospitalizācija nebija nepieciešama.

Šodien nojauc patvaļīgi uzbūvētu dzīvojamo ēku Kalnciemā

Lai arī sabiedrisko kārtību Kalnciemā nodrošināja arī Valsts policija (VP), Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece komentārus par situāciju mājas nojaukšanas laikā nesniedza, aicinot vērsties pašvaldībā.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka šodien objektā nojaukta gan māja, gan saimniecības ēka, bet ēku pamatu nojaukšana turpināsies rīt. Teritorijā atrodas būvmateriāli, un to sargāšanai nakts stundās norīkota apsardze.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Latraps" gājis bojā vīrietis, iekrītot graudu elevatorā, informēja LPKS "Latraps" pārstāve.

Vakar, 30.jūnijā, Elejā 1976.gadā dzimis vīrietis, pildot darba pienākumus, iekrita graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri.

Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr šodien ziņots, ka vīrietis miris.

Šāda situācija uzņēmumā bijusi pirmo reizi. Neoficiāli ziņots, ka tas ir bijis nelaimes gadījums darbā. Pagaidām secināts, ka ir bijusi atvērta vaļā lūka, vīrietis nav bijis nekur uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbiniekus apsekojis šo lūku un, cik zināms, pats atvēris to.

Uzņēmums "Latraps" šobrīd sadarbojas ar visām iestādēm, ka arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu, kas tieši precīzi notika. Oficiāla slēdziena vēl nav ne no policijas, ne darba inspekcijas.

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).