Starptautiskais klientu attiecību pārvaldes sistēmas uzņēmums "Pipedrive" iegādājies Latvijas e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmumu "Mailigen"; Rīga kļūs par vienu no "Pipedrive" attīstības centriem.

Esošie "Mailigen" darbinieki un jaunpienācēji pievienosies uzņēmuma starptautiskajai IT inženieru komandai, lai attīstītu klientu attiecību pārvaldes rīku, ko šobrīd izmanto vairāk nekā 92 tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē.

""Mailigen" pārpirkšana pierāda to, ka Latvijā ražo augstas kvalitātes un globāli konkurētspējīgus pakalpojumus un programmatūru. Mēs lepojamies, ka riska kapitāla firmas "FlyCap" ieguldījums ļāva mums izveidot tehnoloģiju, kuru atzīst globāls uzņēmums. Cerams, ka mūsu veiksmīgā transformācija ir tikai sākums Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības tendencēm un jaunu darba vietu radīšanai," norāda Jānis Rozenblats, "Mailigen" izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Latvijā dibinātā un starptautisku atzinību ieguvusī e-pasta mārketinga kompānija SIA Mailigen saņēmusi investīcijas vairāk nekā pusmiljona ASV dolāru apmērā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lielākā daļa finanšu līdzekļu ir piesaistīti no investīciju fonda FlyCap. Kopumā investīcijas piesaistītas no Japānas un Latvijas. Piesaistītās investīcijas plānots ieguldīt e-pasta mārketinga platformas tehnoloģiskajā attīstībā. Uzņēmuma mērķis ir no desmit pasaules labāko e-pasta mārketinga pakalpojumu sniedzēja kļūt par vadošo integrētā mārketinga sniedzēju.

«2014. gads ienesis lielas pārmaiņas uzņēmuma attīstībā. No neliela start-up uzņēmuma, kas radīja e-pasta mārketinga platformu, dažu gadu laikā Mailigen ir izaudzis līdz «lielajam biznesam»,» pauž SIA Mailigen valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis.

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

E-pasta mārketinga uzņēmumam SIA Mailigen 60% apgrozījuma nodrošina eksports; tam ir izveidotas pārstāvniecības Krievijā, Ķīnā, Irānā

Ārvalstu pasūtītāju vidū ir vairāk nekā 100 klientu no dažādām pasaules valstīm, tostarp Vācijas. Nākamie uzņēmuma stratēģiskie mērķi ir realizēt jaunā zīmola un produkta palaišanu tirgū un veidot nākamās pārstāvniecības ārvalstīs – Lielbritānijā, Vācijā un Spānijā. Šogad uzņēmums laidīs klajā jauno uzlaboto produktu, tam būs vairāk iespēju automatizēt biznesu internetā. Tas palīdzēs uzņēmumiem ātrāk un ērtāk komunicēt ar klientiem.

«Plānojam iet lokāli jaunos tirgos un attīstīt esošās pārstāvniecības. Neplānojam meklēt jaunus darbības virzienus. Grasāmies paplašināt produkta iespējas un tehnoloģiskos risinājumus,» atklāj SIA Mailigen vadītājs Artūrs Bernovskis.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Ar mērķi novērst finansējuma pārrāvumu biznesa inkubatoru darbības nodrošināšanā līdz 2014.-2010.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātes uzsākšanai, par neapgūto finansējumu paredzēts rīkot jaunu biznesa inkubācijas pakalpojumu iepirkumu esošā projekta ietvaros.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aplēses liecina, ka aktivitātes ietvaros var rasties neapgūtais finansējums apmēram piecu miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrija (EM). Paredzēts, ka iepirkumi tiks izsludināti atsevišķi katram plānošanas reģionam, un vienam reģionam plānotā iepirkumu kopsumma būs viens miljons eiro.

Mēneša laikā pēc grozījumu Ministru kabineta noteikumos spēkā stāšanās, LIAA plāno izstrādāt iepirkuma nolikumu, bet līgumus par inkubācijas pakalpojumu sniegšanu plānots noslēgt šā gada decembrī. Tādejādi tiks nodrošināta biznesa inkubācijas pakalpojumu nepārtrauktība, pagarinot projekta īstenošanas termiņu līdz 2015.gada 30.novembrim.

Helsinkos bāzētais riska kapitāla fonds "Superhero Capital" plāno ieguldīt arī Latvijas jaunuzņēmumos, fokusējoties uz kompānijām, kas strādā ar datiem.

"Šajā fondā galvenais akcents ir uz uzņēmumiem, kas rada konkurences priekšrocību caur datiem – tos vācot, apstrādājot, analizējot, pievienojot vai atvasinot to vērtību. Lauks ir plašs un šeit ir daudzas iespējas," teic Ernests Štāls, "Superhero Capital" partneris Latvijā un Lietuvā.

Tuvākajos četros gados fonds iecerējis investēt 25 jaunuzņēmumos Somijā un Baltijā. Fonds vienā jaunuzņēmumā iegulda līdz vienam miljonam eiro, vidēji – 400 tūkstošus eiro.

E. Štālam ir bijušas vairākas sarunas ar vietējiem jaunuzņēmumiem un viņš pieļauj, ka drīzumā būs arī pirmās investīcijas.

"Latvijas jaunuzņēmumiem ir potenciāls, bet dažreiz trūkst kontaktu loka ārpusē. Pašlaik lielākais pieredzes trūkums ir tajā, kā būvēt starptautisku uzņēmumu. Šeit gan jāsaka, ka ir arī pirmie veiksmes stāsti, kur uzņēmumi ir izgājuši starptautiski un dalās ar savu pieredzi, piemēram, "Mailigen", kas tagad daļa no "Pipedrive", "Infogram", kas tagad ir daļa no "Prezi", "Lokalise", "Sonarworks". No šiem uzņēmumiem noteikti nāks nākamā jaunuzņēmumu paaudze, kas jau būs ar pieredzi un globālu ambīciju," spriež E. Štāls.

Statistikas pārvalde par zemu vērtē aizbraukušo skaitu un par augstu vērtē iebraukušo skaitu, uzskata ekonomists Mihails Hazans. Mailigen piesaista pusmiljona dolāru investīcijas.

Šodien Db.lv lasiet arī pat to, kā Latvijā izjutīsim Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēsturiskā lēmuma ietekmi?

Savukārt rubrikā «Sākam biznesu» lasiet par jaunu uzņēmēju Jūliju Gribu, kas radījusi mājdzīvnieku mēbeļu līniju Ed's project.

Piedāvājam aplūkot fotogalerijā, kā tiek ražoti liellopu gaļas salāti lielveikalu tīkla Maxima konditorejas cehā.

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku - vairāk par šo tēmu lasiet sadaļā Dienas Biznesa viedoklis!

Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā šogad saņem SIA Cemex, savukārt īpašo balvu ieguvusi a/s HansaMatrix

Vācijas Tautsaimniecības balva Latvijā tiek pasniegta jau 18. reizi. Šī gada devīze ir «Veiksmes pamats – darbinieks». Šī gada balvas devīzi Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) ir izvēlējusies ar mērķi novērtēt un atbalstīt veiksmīgus uzņēmumus Latvijā, kuri panākumus guvuši, mērķtiecīgi veicinot darbinieku izaugsmi, īpaši, ja izaugsme notikusi starptautiskā līmenī. Par priekšrocību tika uzskatīti uzņēmumi, kuri koncentrējas Vācijas virzienā vai jau sadarbojas ar vācu partneriem.

Konkursa finālā iekļuva SIA Cemex, SIA DHL Latvia, SIA Dores fabrika, SIA Mailigen un SIA Valmiermižas alus. Tradicionālās Vācijas Tautsaimniecības balvas Latvijā šī gada laureāts ir SIA Cemex.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši teju 600 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 500 000 dolāru (367 110 eiro).

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai tika uzlikti 200 000 dolāru griesti (147 780 eiro), par kuru sasniegšanu uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds iepriekš izteicās ļoti cerīgi - tagad viņa prognoze piepildījusies.

Ja tiktu savākts vairāk naudas, komanda apsolījusi papildu iespējas - 300 000 dolāru (220 260 eiro) sasniegšanas gadījumā būtu pieejamas jaunas lidaparāta korpusa krāsas, bet nupat sasniegtie 500 000 dolāru (367 110) ļaus uzstādīto GoPro kameru uzlādēt no AirDog borta akumulatora.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika uzsākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Riska kapitāla fonds FlyCap veicis investīciju 250 000 eiro apmērā SIA Tapcore.

Tāpat kā tas notiek ar filmām, kuras cilvēki piratizē un kuras var lejupielādēt no interneta, par upuri ir krituši arī daudzi mobilo aplikāciju izstrādātāji. Tā, piemēram, mobilās spēles, kuras pirāti nozog no Google Play veikala un cilvēki tās var lejupielādēt dažādās interneta vietnēs. Pirāti uzlauž aplikāciju kodu un lietotājiem nav jāmaksā, kā rezultātā spēļu izstrādātājiem iet secen potenciālie ieņēmumi.

Tapcore risina šo problēmu interesantā veidā, sadarbojoties ar šiem izstrādātājiem un ieliekot speciālu kodu viņu izstrādātajās aplikācijās.

Kad šīs aplikācijas tiek nozagtas, lietotājiem tiek rādītas reklāmas, kas nāk no visdažādākajiem reklāmdevējiem. Šīs reklāmas ir profesionāli un glīti noformētas un neparādās pārāk bieži, lai nekaitinātu lietotāju. Turklāt reklāmas rādās, ne tikai lietojot to aplikāciju, bet arī ārpus tās, lietojot citas telefona vietnes. Tapcore ģenerē ieņēmumus no reklāmdevējiem.

Lielbritānijas lielākās mediju kompānijas BBC reportieris pēc izmēģinājuma brauciena sajaucis taustiņus uz tālvadības pults un izslēdzis gaisā esošu AirDog bezpilota lidaparātu, liekot tam nokrist zemē, liecina BBC mājaslapā publicēts video.

BBC žurnālists Ričards Teilors, gatavojot reportāžu par latviešu radīto bezpilota lidaparātu AirDog, pamanījies likt tam avarēt. Viņš izmēģinājis lidaparāta sekošanas spējas, braucot ar velosipēdu, un, pabeidzot braucienu, jautājis Helico Aerospace Industries komandai, kā AirDog nosēdināt. Aparāta nosēdināšanai uz Airleash aproces nepieciešams ilgāk paturēt nospiestu kādu no taustiņiem, bet Teilors nospiedis nepareizo taustiņu, kas lidaparātam gaisā esot licis izslēgt dzinējus.

Pagaidām ziņu nav, vai un cik nopietnus bojājumus piedzīvojis AirDog prototips, bet paši tā veidotāji ne reizi vien uzsvēruši sava veikuma izturīgumu un iespējas veikli nomainīt bojātās detaļas. Helico Aerospace Industries vadītājs Edgars Rozentāls piezīmēja, ka Teilors nejauši esot iedarbinājis lidaparāta ārkārtas izslēgšanas funkciju, ko nākotnē plānojot pārlikt uz vairāku taustiņu kombināciju.

Db.lv sadarbībāar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 23. novembrī no plkst. 9.30 tiešraidē vērot BiSMART gadu noslēdzošo pasākumu – BiSMART forumu 2017.

Lektori no dažādām pasaules valstīm stāstīs par aktualitātēm biznesa tehnoloģijās un par to, kā globālās un lokālās tendences ietekmēs uzņēmuma procesus, konkurētspēju un izaugsmi. BiSMART foruma ietvaros tiks arī prezentēts pētījums par tehnoloģiju izmantošanu Latvijā un notiks Latvijas efektīvāko uzņēmumu apbalvošana.

Tiešraides programma skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

9.30 Foruma atklāšana

9.40 «Guļošais lauva»ir pamodies. Kas tālāk?

9.55 No idejas līdz veiksmei Jūsu biznesā…

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv biedri ievēlējuši jaunu valdi, kas turpinās attīstīt organizāciju nākamajos divos gados. Valdē ir gan jaunuzņēmumu pārstāvji, gan nozares pasākumu rīkotāji. Valdes darbu turpmāk vadīs Egita Poļanska, akceleratora Startup Wise Guys start-up uzņēmumu atlases vadītāja.

Jaunajā valdes sastāvā ievēlēti:

Bezpilota lidaparāta projekts AirDog pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter savācis vairāk nekā vienu miljonu ASV dolāru (732 278 eiro), tādējādi sasniedzot pēdējo no izvirzītajiem mērķiem - ar šķēršļu izvairīšanās sistēmu aprīkot visus lidaparātus.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši vairāk nekā 1070 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 1 044 260 dolāru (772 096 eiro). Komanda jau nākusi klajā ar paziņojumu, ka visos AirDog lidaparātos tikšot bez papildus maksas iestrādāta sistēma, kas tiem ļaus izvairīties no dažādiem šķēršļiem.

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai sākotnēji tika uzlikti 200 000 dolāru (147 780 eiro) griesti.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika sākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Ir divas iespējas – vai nu vienatnē čubināties ap savu ideju un lēnā garā to attīstīt, vai arī piesaistīt investīcijas, lai panāktu izrāvienu ar daudz lielāku jaudu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā IT kompānijā Arcana Digital Group izveidoti aptuveni 25 startup projekti, no kuriem aptuveni 70% ir piesaistījuši pirmssēklas investīcijas no 20 līdz 200 tūkstošiem eiro. Katrā investīciju piesaistes stadijā (pirmssēklas, sēklas, A, B, C raunds) ir savi uzdevumi, kas jāpaveic. «Kad trīs četri cilvēki izdomā kaut ko interesantu, viņiem ir milzīga motivācija mainīt pasauli, izdarīt kaut ko foršu. Sākumā viņi to dara paralēli pamatdarbam. Ar laiku nāk pirmās problēmas, viņi saprot, ka projekts prasa daudz laika, un nāk apjausma, ka tas ir īsts darbs,» ieskicē Arcana vadītājs Aleksandrs Krēgers. Ja iesākumā idejas autori var strādāt, cik vien lēni vēlas, pie pirmajiem ieguldījumiem – pirmssēklas investīcijām – parādās atbildība pret naudas devējiem. Ir nepieciešams izstrādāt prototipu, ar ko pārbaudīt, vai idejai varētu būt pieprasījums. Noskaidrojot, ka interese ir, var piesaistīt vēl finanses tālākai attīstībai – sēklas finansējumu. Iegūstot to, komandā tiek pieņemti papildu cilvēki, lai turpinātu attīstīt projektu un noskaidrotu to, vai kāds ir arī gatavs maksāt par produktu vai pakalpojumu, kas tiek izstrādāts.