Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Valsts policijā (VP) saistībā ar vairāku tās darbinieku aizturēšanu sākta dienesta pārbaude, kā arī uz tās laiku atstādināts Galvenās administratīvās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks Ints Žukovskis.

Iekšējās drošības birojs (IDB) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu aizturējis VP Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieku Armandu Možeiko un vēl trīs VP darbiniekus.

VP priekšnieks Ints Ķuzis ar Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību norādīja, ka katra policista aizturēšanu aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu VP un viņš, kā iestādes vadītājs, vērtē kā ārkārtas situāciju, jo ir nepieņemami, ja policists tiek turēts aizdomās par noziegumu. «Vēl jo vairāk, ja aizturētais ir nevis izpildītājs, bet vadītājs, kura pienākums ir ne tikai godprātīgi veikt savus darba uzdevumus, bet arī organizēt padoto darbu un kontrolēt tā izpildi,» uzsvēra VP priekšnieks.

Tie stacionārie fotoradari, kuri atbildīs visām tehniskajām specifikācijām, varētu sākt darboties šonedēļ.

Kā šodien preses brīfingā skaidroja Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, policija šodien sākusi 23 "Vitronic Baltica un partneru" uzstādīto fotoradaru pieņemšanas-nodošanas procedūru, kas ilgs trīs dienas. Pēc tam tiks noslēgta abu pušu vienošanās par fotoradaru izmantošanu.

Šodien līdz plkst.14 VP kopā ar uzņēmumu un pieaicināto speciālistu no ražotāja puses bija apskatījuši trīs fotoradarus - Rīgā, Brīvības ielā 363, Murjāņos un Kocēnu novadā. Ķuzis atzina, ka vēl esot nepilnības, ko novērst, piemēram, Murjāņos pirms fotoradara nav uzstādīta brīdinošā ceļa zīme.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Valsts Policijas (VP) darbs 16. martā bijis ļoti labs, jo, neskatoties uz saspringto gaisotni, policisti rīkojušies profesionāli un darījuši visu, lai nepieļautu fiziskus konfliktus, sacīja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, tā kā nevienu gadu 16. marts nav ticis aizvadīts bez incidentiem, policija šim datumam gatavojusies īpaši atbildīgi. VP priekšnieks arī atzina, ka katrs gads ar kaut ko nedaudz atšķiras, un arī šogad atšķirīga bija situācijas attīstība. Kopumā VP savu darbu izpildījusi, sacīja I. Ķuzis.

Tāpat VP nav saņēmusi nevienu iesniegumu par pārāk skaļas mūzikas atskaņošanu 16. marta pasākuma laikā pie Brīvības pieminekļa. Tomēr, ja šāds iesniegums tiks saņemts, policija to izskatīs.

VP priekšnieks skaidroja, ka policija tikusies ar abu pušu pasākumu pieteicējiem, ar kuriem detalizēti izrunāta norises kārtība. «Mēs neesam pirms pasākuma saņēmuši nevienu iesniegumu pa to, ka kāda no pusēm būtu neapmierināta ar to, kas notiks otrā pusē,» sacīja I. Ķuzis. VP priekšnieks norādīja, ka arī uz šo brīdi nav saņemts neviens iesniegums par to, ka pasākuma organizatoriem būtu bijušas kādas problēmas ar mūzikas atskaņošanu. «Ja tādu saņemsim – tas būs par pamatu uzsākt pārbaudi,» sacīja I. Ķuzis.

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis trīs personas - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieku un divas privātpersonas, no kurām viena ir bijušais Valsts policijas darbinieks, aģentūru LETA informēja IDB.

IDB rīcībā ir informācija, ka kukuļdevējs, kura interesēs tika izbeigta pret viņu sāktā administratīvā lieta, ar starpnieka palīdzību deva kukuli Valsts policijas amatpersonai.

Visām trim personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā policijas darbiniekam piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus.

Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju IDB nesniedz.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ar preses pārstāves Simonas Grāvītes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka jebkura policijas darbinieka aizturēšana aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir ārkārtas gadījums, kas ietekmē policijas reputāciju.

Traģēdiju uz Vanšu tilta vakar nebija iespējams novērst tāpēc, ka vienīgais atbildīgais cilvēks no Rīgas tiltiem, kuram ir pieejama tilta atslēga, bija izbraucis ārpus Rīgas, šodien preses brīfingā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Pirmie notikuma vietā bija ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji, kuriem, izmantojot autopacēlāju, aptuveni uz desmit minūtēm izdevās nodibināt kontaktu ar pārgalvīgo kāpēju. Taču viņš atteicās sadarboties.

Pēc tam glābēji un policisti saprata, ka pārrunu vedējam ir nepieciešams doties augšā uz tilta smaili, taču nevienam no klātesošajiem nebija atslēgas, ar kuru atvērt tilta durvis.

Noskaidrojās, ka cilvēks, kuram ir piekļuve šai atslēgai, ir devies ārpus galvaspilsētas robežām. Pēc viņa nekavējoties tika nosūtīts operatīvais transports ar bākugunīm, taču atgriežoties bija jau par vēlu.

Stacionāro fotoradaru uzstādīšanas, ko veic uzņēmums Vitronic Baltica un partneri, galīgais termiņš, visticamāk, tiks pagarināts līdz septembra vidum, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Kā vairākkārt vēstīts, konkursa nosacījumi paredz, ka uzņēmumam līdz 20.maijam jāuzstāda 110 stacionārie fotoradari.

Ķuzis atzina, ka šobrīd ir skaidrs - visi stacionārie radari līdz šim datumam uzstādīti netiks, lai gan patlaban radaru uzstādīšana notiekot gan dienu, gan nakti.

Jautāts, kas notiks, ja visi radari līdz konkrētajam datumam netiks uzstādīti, Ķuzis stāstīja, ka tiks lemts par termiņa pagarināšanu. Esot tiesības piešķirt vēl divu mēnešu termiņu un pēc tam vēl 10 dienu termiņu. Taču pēc katra termiņa noslēgšanās uzņēmumam ir jāiesniedz skaidrojums, kādēļ nepieciešama tā pagarināšana.

Pēc gandrīz 40 gadu ilga dienesta Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pieņēmis lēmumu atstāt dienestu ar šā gada 10. februāri, par ko informējis arī iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, informē VP.

"Katra gada nogalē es izvērtēju padarīto, to, kas izdarīts un pārdomāju nākamajā gadā veicamos darbus. Pērnā gada nogalē es pēc gandrīz 40 gadu dienesta pieņēmu lēmumu atstāt dienestu," saka I. Ķuzis.

"Valsts policijas priekšnieka amatā esmu bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu, un ar pilnu atbildību varu teikt - gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs. Pēdējos gados esam paveikuši milzīgu darbu pie policijas nākotnes veidošanas un mana pārliecība - jaunā policija ir jāveido jaunajam policijas priekšniekam. Un arī manā dzīvē ir pienācis laiks aizvērt šo, man ļoti nozīmīgo lapaspusi, lai varētu atvērt jaunu," pamato I.Ķuzis.

Pagājušajā gadā pašnāvību izdarījuši seši Valsts policijas (VP) darbinieki un tas ir nebijis gadījums VP vēsturē, šodien Valsts policijas gada pārskata sanāksmē paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

«Ļoti satraucošs skaitlis,» situāciju komentēja Ķuzis.

Ņemot vērā šo situāciju, VP organizēja vairākas sanāksmes un konsultējās ar psihologiem, lai saprastu iemeslus, kāpēc likumsargi nolēma labprātīgi šķirties no dzīves.

«Secinājām, varēja redzēt un saprast, ka šiem cilvēkiem kaut kas nebija kārtībā,» norādīja Ķuzis, uzsverot policijas struktūrvienību vadītāju lomu tajā, lai viņi sekotu, kas notiek ar padotajiem.

Policija, analizējot savu kolēģu pašnāvības gadījumus, secinājusi, ka tām pamatā bijuši sociāli ekonomiskie apstākļi, proti, kredīti, atkarības, problēmas ģimenes dzīvē.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no šodienas līdz pat rītdienai Doma laukumā notiek barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt Jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki, aģentūru LETA informēja biedrības I Did It pārstāve Madara Gruntmane.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas Kamaz, dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss Ikarus, kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.