Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Vidēja izmēra jeb handy tankkuģu īpašnieka un naftas produktu pārvadātāja a/s Latvijas Kuģniecība vadībā notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Latvijas Kuģniecība padomi pametis tās priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Saimons Bodijs (Simon Boddy) un padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak). No a/s Latvijas Kuģniecība padomes atbrīvota arī tās locekle Olga Pētersone.

S. Bodijs un M. Dvoraks turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa pienākumus, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Kompānijas padomē iecelti arī padomes locekļi Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Sergejs Šutovs (Serguei Choutov), Vladimirs Egers, Ivars Girgensons, Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Jāko Sakari Mikaels Salmelins (Jaako Sakari Mkael Salmelin), Oļegs Stepanovs, Marks Morels Vērs (Mark Morrel Ware) un Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz).

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi a/s Latvijas Kuģniecība prasību pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par it kā nepamatoti izmaksāta atalgojuma atprasīšanu. Jāmin, ka Latvijas Kuģniecība vēlējās attiesāt 2,58 milj. Ls. Tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Latvijas Kuģniecība ar prasību Rīgas apgabaltiesā vērsās 2011.gadā. Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar Latvijas Kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti – 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums bijis noteikts pēc tā paša principa, kā tas darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

«Šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots. Padomes locekļus darbam Latvijas Kuģniecībā 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs a/s Ventspils Nafta, kas savukārt 2010.gadā Latvijas Kuģniecības jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu,» norāda Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks.

SIA «Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

«Latvijas kuģniecība» paziņojumā norāda, ka prasību neatzīst un ir iesniegusi paskaidrojumus tiesai.

Prasība pret «Latvijas kuģniecību» tiesā saņemta 31.augustā, bet 8.septembrī tika noraidīts «Vestbalt» iesniegums par prasības nodrošināšanu, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārstāve Una Zīraka. Viņa arī norādīja, ka «Vestbalt» šo prasības nodrošināšanas noraidījumu pārsūdzēja.

Pārsūdzību 31.oktobrī skatīs Rīgas apgabaltiesā. Pēc šīs tiesas sēdes tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

Nekustamo īpašumu pārvaldītājs «Vestabalt» dibināts 2001.gadā, Uzņēmuma pamatkapitāls ir 85 365 eiro, un tas pieder Aldim Plaudim (95,6%) un Līgai Uzkalnei (4,4%). Kompānija pērn strādāja ar 3,95 miljonu eiro apgrozījumu un guva 81 662 eiro peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Publiskās a/s Latvijas kuģniecība (LK) koncerna sabiedrība Latmar Holdings Corporation, kam pieder arī nepilni 700 000 LK akcionāres a/s Ventspils nafta (VN) akciju, aicina izteikt neuzticību VN valdei, uzskatot tās darbību par neprofesionālu un neētisku.

Attiecīgu vēstuli ar lūgumu iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu tuvākajā VN akcionāru sapulcē 2010.gada 11.novembrī Latmar likumā noteiktajā termiņā ir nosūtījusi VN. Latmar VN akcionāru sapulces darba kārtībā lūdz iekļaut arī jautājumu par VN padomes atsaukšanu, uzskatot to par līdzatbildīgu VN valdes ļaunprātīgajā rīcībā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā.

Latmar uzskata, ka VN valdes darbs pašreizējā tās sastāvā ir bīstams un VN akcionāru interesēm neatbilstošs. Savu viedokli Latmar pamato ar notikumiem ap LK meitas sabiedrību SIA Lasco Investment, kuras ierobežotajā maksātspējā un ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa pasludināšanā ir vainojama tieši VN bezdarbība un reālās tirgus situācijas ignorance, tādējādi apdraudot visu LK un VN akcionāru intereses un samazinot to ieguldījumu vērtību. SIA Lasco Investment darbību un pastāvēšanu kritiskajos nekustamā īpašuma tirgus apstākļos nopietni apdraud ar LK akcionāri a/s Ventspils nafta 2008.gadā slēgtā vairāku nekustamā īpašuma objektu pirkuma-pārdevuma darījuma nosacījumi, kas vairs nekādā veidā neatbilst pašreizējai tirgus situācijai un, kā vairākkārt norādījusi LK, būtu pārskatāmi, lai nodrošinātu uzņēmuma eksistenci, attīstību un turpmāku saistību izpildi visu LK un VN akcionāru labā. Darījuma summa pārsniedz 80 miljonus latu, no kuriem Lasco Investment lielāko daļu VN jau ir samaksājis, dodot iespēju VN akcionāriem 2009.gada nogalē saņemt dividendes 50 miljonu eiro apmērā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā..

Lai AS Latvijas kuģniecība akcionāri nākotnē varētu lemt par iespējamās peļņas sadali dividendēs, ja apstākļi un uzņemtās saistības to ļautu, uzņēmuma valde atbilstoši neatkarīgu ekspertu atzinumiem ir rosinājusi 11. jūnija kārtējā akcionāru sapulcē lemt par uzkrāto zaudējumu segšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.

Tā ir standarta procedūra, ko atbalsta gan auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers eksperti, gan konsultanti no starptautiskā advokātu biroja EvershedsBitans, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces laikā tiek rosināts samazināt AS Latvijas kuģniecība pamatkapitālu par 220 miljoniem eiro līdz 60 miljoniem eiro, tādējādi samazinot uzrādītāja akcijas nominālvērtību no 1,4 eiro līdz 0,3 eiro, kā arī noteikt pamatkapitāla samazināšanas aprēķina datumu šā gada 1. septembrī.

«Vairāku gadu garumā AS Latvijas kuģniecība ir uzkrājusi ievērojamus zaudējumus. Teorētiski pastāv iespēja tos segt no uzņēmuma nākotnes iespējamās peļņas, tomēr pēc padziļinātas analīzes veikšanas ar neatkarīgiem ekspertiem uzņēmuma valde rosina samazināt pamatkapitālu, kas ir standarta procedūra šādos gadījumos. Akcionāriem tas nozīmētu iespēju nākotnē saņemt reālus ienākumus no to ieguldītā kapitāla, kad apstākļi to ļaus, vai arī lemt par jaunu investīciju programmu uzsākšanu, kas, visticamāk, nozīmētu ieguldījumu vērtības pieaugumu,» norāda AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti valdes locekļu amatos uz 5 gadiem pārvēlēja Polu Tomasu (Paul Thomas) un Kristoferu Džeimsu Kernonu (Christopher James Kernon), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pilnvaru termiņa sākums ir 1. marts.

Pols Tomas ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2010. gada jūlija un vienlaikus ir arī Vitol grupas pasaules kuģošanas sektora vadītājs. Vitol grupā P.Tomas strādā kopš 1988. gada, bet kopš 2007. gada ieņem arī kuģošanas kompānijas Finaval Spa direktora amatu. Pola Tomasa īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Kristofers Kernons ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2011. gada februāra. Dž.Kernonam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kuģošanas sektorā, bet kopš 2003. gada viņš ir atbildīgs par fraktēšanas projektu vadību Vitol grupā. Kristofera Kernona īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Iecelta jauna AS «Latvijas kuģniecība» padome, atkārtoti amatos ieceļot piecus līdzšinējos padomes locekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas kuģniecība» padome sastāv no astoņiem locekļiem. Amatos pārvēlēti līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Eggers, kā arī padomes locekļi Olga Kurenkova, Varvara Maksimova, Nafiseta Negouča un Aleksej Tarasovs.

Trīs no līdzšinējiem padomes locekļiem atbrīvoti no amatiem. Darbu padomē neturpinās Christopher James Kernon, Andrea Clare Schlaepfer un Dzmitry Yudzin.

Viņu vietā no jauna AS «Latvijas kugņiecība padomē iecelti Natasa Mikiene, kura turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece, kā arī padomes locekļi Guy Richard Skern un Konstantins Zaščerinskis.

AS »Latvijas kuģniecība« reģistrēta 1991.gadā un tās pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana, izmantojot vidēja un handy izmēra tankkuģu floti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā kompānija »Vitol Netherlands B.V.«.

AS Latvijas kuģniecība joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja Latvijas kuģniecības vadītājs.

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlējusi Vladimiru Egeru, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Borisu Bednovu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada 16. jūlijā notika ārkārtas AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Andrea Šlepfere, Varvara Maksimova, Olga Kurenkova, Boriss Bednovs, Dmitrijs Judins, Aleksejs Tarasovs, Džovanni Fadžoli, Kristo Oidermā un Artūrs Neimanis. No jauna AS Latvijas kuģniecība padomē tika ievēlēts Aleksejs Tarasovs.

Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu, ka jaunā padome turpinās strādāt bez atlīdzības, tāpat kā iepriekšējā.

AS Latvijas kuģniecība ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 16 kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 500 jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 4 kuģus, kopumā vadot 20 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 7 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot vairāku bijušo a/s Latvijas kuģniecība padomes locekļu mantu. Apķīlāta, piemēram, Olgas Pētersones, Kārļa Boldiševiča, Ulda Pumpura un Mika Ekbauma manta.

Pret viņiem un vēl citiem bijušajiem a/s Latvijas kuģniecības padomes locekļiem uzņēmums Latvijas kuģniecība tiesā cēla prasību par nepamatoti izmaksāto naudas līdzekļu atprasījumu 2,56 milj. Ls apmērā, informē uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla.

Nodrošinot prasību daļā pret O.Pētersoni, tiesa pieņēmusi lēmumu apķīlāt nekustamo īpašumu ar prasības nodrošinājuma summu līdz 187,16 tūkst. Ls. O.Pētersone joprojām ir a/s Latvijas kuģniecība padomes locekle, pārstāvot uzņēmumā Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras, kam pieder 10% akciju, intereses.

Tiesa, nodrošinot prasību daļā pret K.Boldiševicu, nolēmusi apķīlāt vairākus nekustamos īpašumus, kā arī viņam piederošo kustamo mantu un visus tos maksājumus, kuri viņam pienākas no trešajām pusēm - par kopējo prasības nodrošinājuma summu līdz 175,71 tūkst. Ls.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma par pilnīgu AS Latvijas kuģniecība meitassabiedrības SIA Lasco Investment aksātspējas atjaunošanu. Šāds lēmums pieņemts pēc uzņēmuma kreditoru mierizlīguma, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Lai spētu izpildīt finansiālās saistības un koncentrētos uz uzņēmuma pamatdarbību, AS Latvijas kuģniecība turpinās pakāpeniski atbrīvoties no aktīviem, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību. Šī iemesla dēļ SIA Lasco Investment plāno pārdot savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu portfeli, norāda AS Latvijas kuģniecība un SIA Lasco Investment valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

SIA Lasco Investment ir AS Latvijas kuģniecība koncernam piederošo nekustamo īpašumu holdinga un pārvaldes sabiedrība. SIA Lasco Investment nekustamo īpašumu portfelī ir Preses nama ēka, atpūtas komplekss Lejastiezumi, viesnīca Rīgas Līcis, Ventspils biznesa centrs un citi.

8.septembrī AS Latvijas kuģniecība nodibinājusi meitas sabiedrību SIA Medical Invest. Kā vēstīts, tas bijis aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums.

Kā informēja AS Latvijas kuģniecība komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne, SIA Medical Invest parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 457 300 EUR. Visas daļas pieder AS Latvijas kuģniecība. Roberts Kirkups ir vienīgais valdes loceklis SIA Medical Invest.

Sabiedrības pamatdarbība būšot ar kuģošanas biznesu nesaistītā aktīva pārvaldība.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 kuģi. LK flotes vidējais vecums ir 6,5 gadi.

Lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība (LK) – neatstās.

«Preses nams veido mazāk nekā 15 % no SIA LASCO Investment pārvaldītā ieguldījumu portfeļa un lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība – neatstās,» sola Raitis Nešpors, LASCO Investment valdes priekšsēdētājs.

LK paziņojumā teikts, ka SIA LASCO Investment kā būtiskākais AS Preses Nams akcionārs ir atbalstījis uzņēmuma sagatavoto tiesiskās aizsardzības procesu kā, mūsuprāt, veiksmīgu risinājumu ekonomiski sarežģītā situācijā. Tas sniegtu iespēju pārveidot uzņēmumu atbilstoši šā brīža tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka daļa nodrošināto kreditoru tiesiskās aizsardzības plānu neatbalstīja, Preses Nama valde ir iesniegusi tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesu.

Par publiskās akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētāju atkārtoti iecelts Vladimirs Egers, savukārt viņa vietnieka amata pienākumus pildīs Rubels Jilmazs. Šādu lēmumu ir pieņēmusi uzņēmuma padome.

Trešdien, 26.martā, AS Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulces laikā, kurā tika pārstāvēti 80,25% no balsstiesīgo akciju skaita, tika atsaukta esošā padome un uz piecu gadu termiņu ievēlēta jauna.

AS Latvijas kuģniecība padomē tika ievēlēti 10 padomes locekļi.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 kuģi. LK flotes vidējais vecums ir 5,9 gadi.