Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentējot kredītu pieejamību Baltijas valstīs, Swedbank Baltijas reģiona direktors Erki Rāzuke (Erkki Raazuke) paziņoja, ka "jauni parādi problēmas nerisinās", raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

"Ja pašreizējā situācijā uzņēmumi nevar vai arī nezina, kā paaugstināt savu ražību, tad jauni parādi to neglābs," piezīmēja Rāzuke.

Pēc viņa teiktā, visproblemātiskās finansēšanai bijadažas nedēļas 2008. g. septembra beigās un oktobra sākumā. "Tagad galvenā problēma - ekonomikas lejupslīde. Mums ir daudz parādu, kas pastāvīgi aug. Risinājums slēpjas strukturālās reformās un darba ražības paaaugstināšanā, bet nevis kredītos," viņš piemetināja.

Baltijas valstīs par vairāk nekā 60 dienām pagarināto kredītu apjoms ir 2.6 % no kredītportfeļa. "Ja uz to paskatās no otras puses, tad 97.4 % klientu tiek galā ar kredītatmaksu," viņš norādīja.

Neraugoties uz teju gadu ilgušām diskusijām, pašvaldības nepiekrīt tam, ka tiktu ierobežotas to pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem.

Latvijas Pašvaldību savienības iebildumu dēļ Ministru kabineta komiteja atlikusi likuma «Par pašvaldībām» grozījumu tālāku virzīšanu. Grozījumi paredzēja, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas to administratīvajā teritorijā, ir gadījumos, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai un tas ir fiksēts zemesgrāmatā.

Lai to, ka nekustamais īpašums nākotnē varētu būt nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, fiksētu zemesgrāmatā, pašvaldībām līdz likuma «Par pašvaldībām» grozījumu spēkā stāšanās brīdim, proti, 2010. gada 1. martam, būtu jāizvērtē attiecīgās pašvaldības teritoriju plānojumi un tajos esošo nekustamo īpašumu potenciālā nepieciešamība pašvaldības funkciju veikšanai.

Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi pievienošana VAS Valsts nekustamie īpašumi nenotiek, jo Kultūras ministrija nav sagatavojusi tam nepieciešamos dokumentus.

Kopš publiskā paziņojuma par Jauno trīs brāļu (J3b) pievienošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu. „Mēs esam tieši tur, kur šī paziņojuma izteikšanas brīdī,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks. „Kultūras ministre Helēna Demakova atkāpās, un ministrijai ir tikai nomināla vadība –ministra pienākumu izpildītājs Edgars Zalāns, taču jautājumi netiek risināti,” atzina M.Kaijaks. Db jau ziņoja (13.01.2009), ka samazināta budžeta apstākļos Kultūras ministrija nesaskatīja iespēju turpināt uzturēt J3b un piekrita viedoklim, ka būtu lietderīgi J3b pievienot VNĪ.

Pēc iespējas vairāk samazināt izdevumus, pēc iespējas vairāk - palielināt ienākumus. Tā īsumā varētu raksturot Ivara Godmaņa vadītās valdības vakardienas slēgtajā ārkārtas sēdē nolemto, oficiāli atzīstot, ka nākamā gada ekonomikas samazinājums būs lielāks, nekā līdz šim cerēts.

Savelkot kopā šo valdības atziņu ar Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Kārļa Leiškalna teikto, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina vēl par 300 milj., bet ienākumi jāpalielina par 100 milj. Ls, rodas jautājums - uz kā rēķina?! Galvenokārt šeit runa var būt par divām lielām pozīcijām. Vispirms jāpaskatās, kā Eiropas Komisija rosina un atsevišķas valstis arī mēģina risināt patēriņa samazinājuma problēmu - nosakot zemākas PVN likmes atsevišķām produktu grupām. Arī Latvijā šāds solis ļautu kaut nedaudz kompensēt to cenu pieaugumu, kas radīsies uz energoresursu tarifu kāpuma rēķina. Izskatās gan, ka šajā jomā Latvijas valdība gatavojas iet pretēju ceļu - domāt nevis par ekonomikas uzplaukumu valstī, bet gan slaukšanas mehānisma palielināšanu, ceļot PVN tām jomām, kam šobrīd ir piemērota 5% likme - siltuma un ūdens apgādei, kanalizācijas pakalpojumiem, medikamentiem utt. Respektīvi, visam tam, bez kā cilvēki iztikt nevar. Šāda pieeja var dzīt ekonomiku vēl lielākā purvā, nevis atveseļot to. Jā, PVN samazināšana nebija atbalstāms solis ekonomiskā uzplaukuma laikā, bet tagad to būtu pat vēlams darīt.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Kurzemes apgabaltiesa 12. okotbrī izbeigusi apelācijas tiesvedību krimināllietā, kurā bijusī Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose apsūdzēta par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Tiesvedība izbeigta, jo prokurore atteikusies no apelācijas protesta, lēmumu pamatojot ar to, ka lietā nav iegūti pārliecinoši pierādījumi par Oses prettiesisku rīcību, Db uzzināja Kurzemes apgabaltiesā.

2007.gada martā Talsu rajona prokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret Kolkas pagasta priekšsēdētāju Benitu Osi par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Benitai Osei bija uzrādītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tas izraisījis smagas sekas, 317.panta 2.daļas - dienesta pilnvaru pārsniegšana ar smagām sekām un 326.panta 2.daļas - par materiālu vērtību vai citāda labuma pieņemšanu, izmantojot dienesta stāvokli. Krimināllikums par šādiem noziegumiem paredz brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.

Lai uzlabotu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanu, pašvaldības varēs atvērt NĪN maksātāja pilnvaroto personu personīgos kontus, kuros tiks uzskatīti visi attiecīgās personas veiktie nodokļa maksājumi.

Šādi konti gan varēs tikt atvērti tikai NĪN maksājumiem par valstij piederošiem vai piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem.

To paredz rītdienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautie grozījumi valdības noteikumos, kas regulē NĪN maksāšanas kārtību.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, pašvaldības, lai nodrošinātu aprēķinātā NĪN uzskaiti, taksācijas gada sākumā katram nodokļa maksātājam atver personīgo kontu. Taču maksājot nodokli par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas vienas pašvaldības teritorijā, samaksātā NĪN summa tiek sadalīta proporcionāli pa atsevišķiem objektiem.

Tādēļ gadījumos, kad vienam nodokļa maksātājam ir vairākas pilnvarotās personas, kas veic NĪN maksājumus par nekustamajiem īpašumiem, nav iespējama uzskaite par katras pilnvarotās personas nesamaksātām vai pārmaksātām NĪN summām.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Igaunijā lielu popularitāti ir iemantojis interneta portāls, kas izveidots, lai informētu par tirgošanos ar nekustamajiem īpašumiem, kas parādu dēļ atsavināti to bijušajiem īpašniekiem.

Mēnesi atpakaļ tika izveidots portāls varad.ee, kurā tiek ievietota informācija no tiesu izpildītājiem un bankrotējošu uzņēmumu vadītājiem par tiem īpašumiem, kas tiek izlikti pārdošanā, ziņo dv.ee. Kā norāda portāla izveidotāji, katru dienu to apmeklē 5500 apmeklētāju. Ceturtā daļa no Igaunijas tiesu izpildītājiem esot noslēguši vienošanos ar portālu, un piegādā papildus informāciju par pārdošanā izliktajiem objektiem.

Portālu popularizē arī bankas, kas ir ieinteresētas, lai viņu klientu īpašumu izsoles notiktu ar maksimāli lielu interesentu piedalīšanos.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Bieži dzirdamas runas par to, ka nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo grūtus laikus un ka tas ir mazliet piebremzējies, bet kā ir patiesībā skaidro AVER Kurzeme nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs Oskars Dombrovskis.

Apskatot datus no Kurzemes rajona tiesas, Liepājas zemesgrāmatu nodaļā, reģistrētajiem nostiprinājuma lūgumiem, uz pirkuma līguma pamata, par pēdējiem 4 gadiem redzam, ka darījumu skaits būtiski nav mainījies, 2023. gadā, tas pat ir pieaudzis attiecība pret 2022. gadu. Tāpat arī apskatot nostiprināto hipotēkāro kredītu nodrošinājumu skaitu, varam secināt, ka 2023. gadā tas ir bijis vislielākais pēdējo 4 gadu laikā:

Bet kā ir tieši ar dzīvokļiem? Vai to pārdošanas apjoms arī nemainās?

Darījumu skaits būtiski nemainās - 2020. gadā notika 1003 darījumi, 2021. gadā 1031 darījumi, 2022. gadā 932 darījumi, 2023. gadā 960 darījumi.

Pirmdien bez rezultāta noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) izsole, kurā par 4,61 miljonu eiro tika piedāvāts zemes un ēku īpašums Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, sacīja LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.

"Šajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tā beigusies bez rezultāta. Par turpmāko rīcību pēc divām nedēļām lems LU Senāta Finanšu un budžeta komisija," skaidroja Počs.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atkārtotajā izsolē objekta cenu var samazināt par 20%, taču par turpmāko rīcību jālemj LU Senātam.

Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju, norāda LU. Počs iepriekš sacīja, ka investoram, kurš iegādāsies īpašumu, paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu.

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei - laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāstīja Počs.

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiek no 7.oktobra līdz 10.novembrim, atkārtoti pārdod īpašumu Jūrmalas gatvē 76, samazinot cenu par 20% jeb 922 tūkstošiem eiro, informē LU Komunikācijas un inovāciju departaments.

Zemes un ēku īpašums Jūrmalas gatvē 76, ir viens no lielākajiem īpašumiem, ko Universitāte līdz šim atsavinājusi. Izsolē iegūtie līdzekļi tiks novirzīti LU Akadēmiskā centra attīstībai.

"Mēs pozitīvi vērtējam LU stratēģisko lēmumu atbrīvoties no pamatdarbībai nevajadzīgajiem aktīviem, kas savu potenciālu veiksmīgāk var sasniegt, konkrētos īpašumus attīstot privātajam sektoram, savukārt LU atgūtos līdzekļus efektīvāk izmantot savām pamatvajadzībām," skaidro "Colliers International" direktors Latvijā Deniss Kairāns.

Izsole par īpašumu Jūrmalas gatvē 76 tiek organizēta atkārtoti. Uz iepriekšējo izsoli, nebija ieradies neviens pretendents. LU ir pārliecināta, ka izsoles sākuma cenas samazinājums piesaistīs investoru interesi.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

“Minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.