Maskavas un Rietumu attiecībās turpinot pieaugt spriedzei saistībā ar plāniem par ASV pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā, Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā aktivizējusi pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.
«Es ceru - mūsu partneri sapratīs, ka šīs solis ir pirmais signāls, kas apliecina mūsu valsts gatavību sniegt adekvātu atbildi draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem bruņotajiem spēkiem rada [Rietumu] pretraķešu vairogs,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. «Ja šis signāls netiks sadzirdēts, mēs izmantosim citas aizsardzības metodes, arī sperot noteiktus pretsoļus un izmantojot uzbrukuma ieročus.»
Vēl pagājušajā nedēļā prezidents sacīja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, izvietos raķetes Iskander, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.
Rumānija un Polija piekritušas Vašingtonas pretraķešu aizsardzības vairoga objektu izvietošanai. Atbilstoši Vašingtonas skaidrojumam, vairoga plāns tiek īstenots, lai aizsargātos no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, tomēr Maskava uzskata, ka tas ir vērst pret Krieviju.
Lai spriedzi mazinātu, Maskava no Rietumiem vēlas ko vairāk par solījumiem, sacīja Medvedevs.
«Vārdiski paziņojumi negarantē mūsu intereses. Ja tiks sperti vēl citi soļi, tad, protams, mēs esam gatavi klausīties,» piebilda prezidents.
«Mēs vairs nevaram būt mierā ar vārdiskiem solījumiem, ka sistēma nav vērsta pret Krieviju. Tie ir tukši solījumi un mūsu drošību negarantē,» uzsvēra Medvedevs.
Tomēr Kaļiņingradas radaru stacijas aktivizācija «nenozīmē durvju aizvēršanu dialogam» ar Savienotajām Valstīm pretraķešu aizsardzības jautājumā, piebilda prezidents.