Ekonomikas straujais pieaugums un cīņa ar ēnu ekonomiku veicinājusi rekordlielus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus – pagājušā gadā iekasēti 2,5 miljardi eiro, kas ir par 269 miljoniem eiro jeb 12,3% lielāki neka iepriekšējā gadā, svētdien vēstīja LNT ziņas.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pērn nedaudz pārsnieguši arī plānotos apmērus, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Uzņēmējus pārstāvošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve secina, ka PVN labie rādītāji ir ekonomikas pieauguma nopelns, ko veicinājis Eiropas Savienības fondu naudas pieplūdums būvniecībā. Bet biezāki maciņi ļāvuši cilvēkiem arī vairāk tērēt. Vienlaikus uzņēmēji saskata arī ēnu ekonomikas mazināšanas efektu. “Noteikti ir arī ietekme no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, kas notiek jau vairāku gadu garumā un mēs sākam just pozitīvos augļus,” tā LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

PVN nodokļu ieņēmumos savu artavu redz arī VID nodokļu kontroles amatpersonas. «Esam aplēsuši, ka nodokļu kontroles darba rezultātā pagājušā gadā esam novērsuši PVN zudumus aptuveni 150 miljonu eiro apmērā,» LNT ziņām atzina VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. Pērn būtiski mazinājies arī tā dēvēto buferkompāniju skaits, kuras uzņēmēji izmantoja, lai VID acīs izskatītos «balti un pūkaini». Ja iepriekš bija aptuveni 35, tad šobrīd 3 -5 buferkompānijas.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi

Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.

Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Tajā veiktās izmaiņas nosaka zemāku slieksni, sākot no kura obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kā arī paplašina tās darbības jomas, kurām tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms jeb t.s. reversais PVN, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Sākot no 2018. gada 1. janvāra nodokļu maksātājam nebūs obligāti jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Taču sasniedzot 40 000 eiro 12 iepriekšējo mēnešu laikā, tas būs jādara obligāti gan privātpersonām, gan komersantiem.

VID skaidro, ka šāds nosacījums mazina nodokļu maksātājiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas arī mazina risku, ka PVN maksātāju reģistrā reģistrējas fiktīvi uzņēmumi, proti, tādi, kuriem jau sākotnēji nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību un kurus turpmāk izmanto PVN izkrāpšanas shēmās.

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Uzņēmumus, kuri šovasar iegādājas jaunus klēpjdatorus, planšetdatorus un mobilos telefonus, sagaida mazs, bet patīkams pārsteigums – tirgotāju piedāvājumā ierīču cenas ir par piektdaļu zemākas kā veikalos norādītās

Tā noticis, pateicoties reversajai PVN kārtībai jeb nodokļa apgrieztai maksāšanai, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība nozīmē, ka pārdevējs – PVN maksātājs pārdod preci pircējam – citam Latvijā reģistrētam PVN maksātājam – bez PVN. Savukārt pircējs, sagatavojot PVN deklarāciju, aprēķina PVN un tajā pašā deklarācijā to atskaita kā priekšnodokli. Saskaņā ar jauno kārtību, ja darījums notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, iegādājoties mobilos telefonus, planšetdatorus, klēpjdatorus un integrālo shēmu ierīces, PVN maksāšana vairs netiek veikta, nodokli uzņēmumam pārskaitot valsts budžetā un pēc tam otram uzņēmumam – no valsts budžeta atgūstot. «Izmaiņas noteikti ir atbalstāmas, un jau šodien redzam, ka tās darbojas. Četru mēnešu laikā Lattelecom iekārtu tirdzniecības apjoms ir manāmi pieaudzis. Ļoti saaktivizējušies vidējie un mazie uzņēmumi, arī mikrouzņēmumi, kuri ir PVN maksātāji, jo sapratuši, ka viņiem reversā PVN sistēma ir izdevīga,» Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants norāda, ka reversais PVN tehnikas precēm ļauj uzņēmumiem saglabāt apritē apgrozāmos līdzekļus.

Latvijā viena no būtiskām ēnu ekonomikas izpausmēm ir PVN karuseļshēmas. Lai tās izskaustu, pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, vairākās nozarēs Latvija ir ieviesusi reversā PVN maksāšanas kārtību.

Pašlaik notiek aktīvs darbs pie atkārtotu pieprasījumu sagatavošanas Eiropas Komisijai, lai Latvijai arī no 2020. gada 1. janvāra būtu iespēja piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektroniskās aparatūras piegādei. Reversais PVN ļoti sekmīgi jau strādā tādās nozarēs kā, piemēram, kokrūpniecība un metāllūžņu piegāde.

Lai sekmīgāk cīnītos ar starptautiskām PVN karuseļshēmām, pērn ES padome pieņēma direktīvu, kas paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalsts var ieviest vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtību attiecībā uz piegādēm, kas nav pārrobežu piegādes, ar noteikumu, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram visas sniegtās preču piegādes un pakalpojumi pārsniedz darījuma robežvērtību 17 500 eiro. Tiesa, lai šādu kārtību ieviestu, dalībvalstij ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, karuseļveida krāpšanas apmērs tās kopējā PVN iztrūkumā pārsniedz 25%.

Vietējiem darījumiem, kuru summa rēķinā būtu 10 tūkst. eiro vai vairāk, varētu piemērot reverso pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtību; Latvija šādu iespēju varētu izmantot

Tādu iespēju paredz topošā ES direktīva attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reverso piemērošanu vietējiem darījumiem. «Latvijai šī iespēja noteikti būtu jāizmanto, vienlaikus jāuzstāj uz šī reversā PVN piemērošanas rēķina sliekšņa samazināšanu,» skaidro ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka pašlaik var runāt tikai par direktīvas projektu, kurš vēl tiek apspriests, un tajā vēl varot būt arī izmaiņas.

«Viss sākās ar ES gatavoto uzņēmuma ienākuma nodokļa pretizvairīšanās direktīvu, kas paredzēja ieviest dažādas normas visās ES dalībvalstīs, lai nevarētu izvairīties no tiešo nodokļu nomaksas, savukārt Čehija bija gatava šo direktīvu atbalstīt tikai tad, ja tiek atbalstīta ideja par vietējā reversā PVN ieviešanu,» vietējā PVN direktīvas pirmsākumu atceras J. Taukačs. Viņš norāda, ka pašlaik vietējā reversā PVN maksāšanas kārtība ir aprakstīta ES direktīvas projektā, kurš jau ir izvērtēts ES finanšu un ekonomikas ministru (tā dēvētajā EcoFin) sanāksmē. «Nezinu, kāda bija Latvijas valdības pozīcija šajā jautājumā, taču tā būtu laba iespēja mazināt PVN izkrāpšanu,» norāda J. Taukačs. Viņš norāda uz citu ES dalībvalstu vēlmi pagarināt šāda vietējā PVN reversās kārtības darbības sākotnējo termiņu, kas pašlaik tiek plānots līdz 2022. gadam. «Īpaši aktīvas šāda PVN piemērošanā ir Čehija un Austrija,» skaidro J. Taukačs.

#Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri.

Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri, Finanšu ministrija sola nepadoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējā situācijā nekas nemainīsies, sola finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka Eiropas Komisijas nostāja ir bijis pārsteigums, tomēr «plinte krūmos netiks mesta». «Strādāsim kopā ar nozaru asociācijām un gatavosim papildu argumentus,» uzsver finanšu ministre. Viņai Eiropas Komisijas vēlme liegt Latvijā piemērot reverso PVN nešķiet loģiska, jo pērn tur tika saskaņots reversais PVN mobilajām ierīcēm un tagad bija vēlme to paplašināt, attiecinot uz spēļu konsolēm un visu sadzīves elektroniku.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek apsvērta ideja paplašināt to nozaru loku, kurām var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016.gadā - kopumā izpildīti 19 uzdevumi, bet 44 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. Finanšu ministres vērtējumā plāna īstenošanas process virzās labi un tas atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumos.

Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās.

Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam (ZZS) piederošajā veikalā «Gandrs» potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu, pirmdien vēstīja LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums eksperimentā noskaidrojis, ka oficiālā darba samaksa darbiniekiem atšķiras no tās, ko darba ņēmējs var reāli saņemt. Sarunā ar raidījuma pārstāvi, kurš darbojies, neafišējot savu nodarbošanos, «Gandra» valdes locekle Laura Klūga esot skaidrojusi, ka bruto alga, kas tiktu ierakstīta darba līgumā, darbiniekam būtu 2,60 eiro stundā, taču «uz rokas» par vienu darba stundu realitātē darbinieks saņemtu 2,70 eiro.

Klūga raidījuma pārstāvim norādījusi, ka tas tiekot darīts, jo Latvijā nodokļi «kaut kā nav izdomāti pareizi un mēs šobrīd esam pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ar vislielākajiem nodokļiem». Viņa izteikusies, ka uzņēmums meklē veidus, kā piesaistīt darbiniekus, taču «maksāt nodokļus ir pats dārgākais, pats neefektīvākais veids [..]».

Mobilo telefonu imports samazinājies par vairāk nekā 25 %. Kā norāda eksperti, tas apliecina iepriekšējo gadu krāpšanās apjomus, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par 25,4% jeb vairāk nekā ceturto daļu ir krities Latvijā importēto mobilo telefonu apjoms. Pērn desmit mēnešos tika importēti 1,182 miljoni mobilo tālruņu, kas ir par 402 000 mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Kā Dienas Biznesam atklāj Centrālās statistikas pārvaldē (CSP), tad pērn 10 mēnešos Latvijā ievesto mobilo tālruņu kopējā vērtība bija 269,785 miljoni eiro, kas ir par 28,1% jeb 105,328 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Strauji samazinājušies importa apjomi arī citām elektronikas precēm. Piemēram, ja 2015. gadā iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai tika importētas 116,3 miljonu eiro apmērā, tad pērn šis skaitlis saruka līdz 104,7 miljoniem.

Augustā Latvija eksportēja preces 868,6 miljonu eiro vērtībā, bet importēja par 1,045 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 177 miljoni eiro. Importa apjomi gada laikā ir par 0,7% mazāki, taču aci piesaista eksporta lēciens gada laikā par 9.9%, kas varētu norādīt uz eksporta atgūšanos, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Taču pagaidām šādiem secinājumiem nav pamata. Straujās izmaiņas gada laikā nosaka pērnā gada vājais veikums. Protams, gada laikā strauji audzis graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī transportlīdzekļu eksports. Krietni lēnāk, bet turpināja augt arī kokrūpniecības eksporta apjomi. Taču no otras puses vērojams arī apjomu kritums. Piemēram, samazinājies naftas produktu, mehānismu un iekārtu eksports. Pērn lielu ieguldījumu eksporta pieaugumā sniedza elektroiekārtu un elektroierīču eksports, kas šogad samazinās.

Tas varētu būt saistīts ar izmaiņām reeksportā, ko varētu būt veicinājušas izmaiņas nodokļu (reversais PVN) likumdošanā. Ja tā, tad šī negatīvā ietekme ir jāpieņem kā visai nosacīta. Tikmēr saruka arī alkohola eksports, kas iepriekšējos gados bija ievērojams eksporta dzinējspēks. Taču Krievijas tirgus izmaiņas šo segmentu turpinās nomākt un atgūšanās būs ļoti sarežģīta arī pārējiem Krievijas tirgū strādājošajiem eksportētājiem. Kopumā eksporta apjomu kritumā vīd liela reeksporta negatīvā ietekme, ko pastiprina Krievijas tirgus tālāks pirktspējas kritums, sankcijas un to ietekmi uz citām tās satelīttirgiem.