Latvijā viena no būtiskām ēnu ekonomikas izpausmēm ir PVN karuseļshēmas. Lai tās izskaustu, pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, vairākās nozarēs Latvija ir ieviesusi reversā PVN maksāšanas kārtību.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie atkārtotu pieprasījumu sagatavošanas Eiropas Komisijai, lai Latvijai arī no 2020. gada 1. janvāra būtu iespēja piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektroniskās aparatūras piegādei. Reversais PVN ļoti sekmīgi jau strādā tādās nozarēs kā, piemēram, kokrūpniecība un metāllūžņu piegāde.
Lai sekmīgāk cīnītos ar starptautiskām PVN karuseļshēmām, pērn ES padome pieņēma direktīvu, kas paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalsts var ieviest vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtību attiecībā uz piegādēm, kas nav pārrobežu piegādes, ar noteikumu, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram visas sniegtās preču piegādes un pakalpojumi pārsniedz darījuma robežvērtību 17 500 eiro. Tiesa, lai šādu kārtību ieviestu, dalībvalstij ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, karuseļveida krāpšanas apmērs tās kopējā PVN iztrūkumā pārsniedz 25%.
Finanšu ministrija, taujāta, vai Latvija gatavojas ieviest minēto vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtību, DB atbild noliedzoši. Vispirms jau tādēļ, ka «PVN karuseļveida krāpšanos iespējamais apjoms Latvijā, pēc VID novērtējuma, varētu būt tikai ap 15% no kopējās PVN plaisas.» Tātad neizpildās viens no direktīvā izvirzītajiem kritērijiem. Turklāt šāda kārtība būtu īslaicīga – līdz 2022. gadam, un, Finanšu ministrijas ieskatā, radītu lielu administratīvo slogu gan nodokļu administrācijai, gan uzņēmumiem. Tādēļ, ka komersantiem būtu jāizveido divu veidu grāmatvedības uzskaite un jāievēro direktīvas prasība, ka jāievieš īpaši elektroniskās ziņošanas pienākumi nodokļa maksātājiem. Finanšu ministrija uzskata, ka daudz efektīvāk būtu reverso PVN piemērot atsevišķām riskantām nozarēm.
Tam piekrīt arī Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas pārstāvis Ainis Dābols, norādot, ka šādas kārtības piemērošana vispārējiem darījumiem gluži vienkārši nebūtu efektīva. Atšķirīgs viedoklis gan ir citiem nodokļu ekspertiem, piemēram, nodokļu ekspertam no Sorainen Jānim Taukačam, kurš uzskata, ka Latvijā 80% no nodokļu plaisas veidojas karuseļshēmu rezultātā, līdz ar to mūsu valsts gadījumā vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtība būtu ļoti efektīva. Šie dažādie uzskati liecina, ka ir nepieciešama Finanšu ministrijas un ekspertu diskusija, lai vienotos par iespējami jaudīgāko risinājumu PVN karuseļshēmu izskaušanā.
