2012 .gada 23. janvāris ir ļoti svarīgs datums daudzu Latvijas valsts iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā, kas var būtiski ietekmēt to tālāko likteni.
Kļuva skaidrs, kas sagaida Latvijas krājbanku (LKB), tātad arī visu tās kreditoru nākotni un neizbēgami arī lielu daļu sabiedrības. Ja mēs atskatāmies uz pēdējo mēnesi un izvērtējam tos notikumus, kas risinājušies ap LKB, ir skaidri saskatāmas vairākas lietas, kuras ir būtiski ietekmējušas to rezultātu, kuru mēs redzam šodien.
Pirmkārt, LKB sanācijas plāna esamība vai, pareizāk sakot, tā neesamība. Šajā sakarā ir jāmin, ka likums nosaka tikai vispārēju regulējumu par sanācijas plāna izstrādi. Rodas loģisks jautājums - kādas darbības reāli ir veiktas un kādas tad būtu bijušas jāveic LKB maksātnespējas administratoram? Pirmais un arī svarīgākais administratora pienākums būtu apzināt visus kreditorus un iepējamo kapitalizāciju no kreditoru saistību kopējā apjoma. Otrais, būtu stratēģiskā investora apzināšana saistību apjomam, kurš netiktu kapitalizēts. Šobrīd man kā vairāku LKB kreditoru pārstāvim nav informācijas, ka šādas svarīgas darbības būtu veiktas. Jāizdara secinājumi, ka LKB administrators savu rīcību acīmredzot balsta tikai uz LKB grāmatvedības datiem.
Otrkārt, jāatzīmē, ka pašreizējais Kredītiestāžu Maksātnespējas likums neļauj sasniegt to rezultātu, kas būtu loģisks no likuma mērķa viedokļa. Norma, kas nosaka, ka bankas sanācijas plāns ir jāizstrādā viena mēneša laikā, ir neloģiska, un to ir nepieciešams mainīt. «Parasta» uzņēmuma maksātnespējas gadījumā administratoram ir divi mēneši sanācijas plāna izstrādei ar iespēju šo termiņu pagarināt vēl par vienu mēnesi. Savukārt bankas maksātnespējas gadījumā likumdevējs ir devis tikai 30 dienas.
Protams, rodas jautājums - vai, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar Parex banku un globālo nestabilitāti finanšu sektorā kopumā, atbildīgajām institūcijām nebija iespējams izstrādāt attiecīgus grozījumus likumdošanas aktos, kas ļautu pēc iespējas sekmīgāk atbildēt uz jautājumu par sanāciju vai bankrotu. Pat pieņemot, ka līdz pirmajiem signāliem par iespējamajām problēmām LKB šim jautājumam netika pievērsta attiecīga uzmanība, laika posmā pēc 2011. gada novembra vidus vēl pastāvēja iespēja mērķtiecīgai valsts iestāžu rīcībai, lai sliktākā scenārija gadījumā atstātu maksimāli efektīvas iespējas izvērtēt kredītiestādes faktisko likteni.