Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Atteikšanās no sprostos dētām olām un dzīvnieku labturības politikas publicēšana ir jau starptautiska tendence, kura iezīmējas arī Latvijā. Līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos dētas olas apņēmušies nu jau vairāki veikalu tīkli - Stockmann, Rimi, Supernetto un Maxima, savukārt Sky jau pašlaik tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas.

Eiropā šādu pāreju veic tādi mazumtirdzniecības tīkli kā Tesco, Aldi, Coop, Carrefour, Spar un Lidl, kas plāno uzsākt darbību arī Latvijā.

«Īpašu uzmanību mēs pievēršam nozīmīgu ražošanas ciklu sastāvdaļām, kas būtiski ietekmē produkta īpašību saglabāšanu un ētiskiem aspektiem, piemēram, dzīvnieku turēšanas, barošanas un pagatavošanas metodēm. Kā, piemēram, viens no pasākumiem ir pāreja uz brīvās turēšanas apstākļos dētu veselo olu pārdošanu. Mērķtiecīgs darbs tiek turpināts, lai līdz 2025. gadam varētu piedāvāt tikai brīvās turēšanas apstākļos dētas vistu olas,» teikts veikala paziņojumā.

Veikalos par apstākļiem, kādos turēta vista, vēsta pirmais cipars olas marķējumā: «3» nozīmē turēšanu sprostos, «2» nozīmē turēšanu kūtī, «1» nozīmē turēšanu brīvos apstākļos, savukārt «0» – turēšanu bioloģiskā lauksaimniecībā. Zinātnieki un dzīvnieku labturības organizācijas atzīst turēšanu sprostos par vissliktāko dzīvnieku labturībai. Brīvās turēšanas apstākļi vistai nozīmē lielāku platību, kustību brīvību un iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā un saules gaismā.

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

APF Holdings (APF vai Grupa), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, auditētais konsolidētais pārskats par 2023. gadu liecina, ka Grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstākos ieņēmumus 13,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19% vairāk kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma neto peļņa bija 527 108 eiro, kas ir par gandrīz 200 tūkstošiem eiro vairāk kā 2022. gadā.

“Pagājušais gads APF grupai bija svarīgākais uzņēmuma vēsturē, jo mēs ne tikai sasniedzām izcilus darbības rezultātus, bet arī pieņēmām svarīgus attīstības un investīciju lēmumus, kas ietekmēs uzņēmuma izaugsmi daudzus gadus uz priekšu. Proti, mēs tuvākā gada laikā palielināsim APF ražošanas jaudu ar divu jaunu, modernu vistu novietņu izbūvi, kurās dējējvistas tiks turētas ārpus sprostiem, augstos labturības apstākļos, kā arī tiks celtas jaunas noliktavas un olu pārstrādes cehs. Pagājušajā gadā un šī gada sākumā mēs veiksmīgi piesaistījām arī finansējumu šo plānu izpildei – gan no mūsu sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma, gan Lauku atbalsta dienesta un Polijas investīciju fonda CVI, kas iegādājās mūsu obligācijas. Tāpat mēs esam gandrīz pabeiguši sava saules enerģijas parka izveidi un strādājam pie biogāzes enerģijas rūpnīcas projekta,” stāsta Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

ASV pārtikas gigantam «Kraft Heinz Company» Austrālijā piemērots 2,25 miljonu Austrālijas dolāru (1,4 miljonu eiro) naudassods par patērētāju maldināšanu, piektdien paziņoja Austrālijas Konkurences un patērētāju komisija (ACCC).

Austrālijas Federālā tiesa martā konstatēja, ka «Kraft Heinz» pārkāpis valsts patērētāju aizsardzības likumus, apgalvojot, ka «Little Kids Shredz» produkti uzlabo 1-3 gadu vecu bērnu veselību, taču patiesībā tas tā nav.

ACCC, kas tiesā bija iesniegusi šo prasību, vēlējās, lai uzņēmumam tiek piemērots desmit miljonu dolāru naudassods, lai tādējādi atturētu citas kompānijas no līdzīgas rīcības pārtikas nozarē.

Tiesa piektdien gan nolēma, ka 2,25 miljonu dolāru naudassods ir pietiekami liels.

«Little Kids Shredz» produkti bija no augļu un dārzeņu sastāvdaļām veidoti našķi, kas nesaturēja konservantus un mākslīgās krāsvielas, taču tiem bija augsts cukura saturs.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

#Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā.

Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā. Tas ir ikviena preču ražotāja jaunais veids, kā «pievienot vērtību» savam produktam. Pamazām augot patērētāju izpratnei un paralēli attīstoties veselīga dzīvesveida kustībai, tostarp kāpjot bioloģiskās pārtikas ražošanas un iegādes apjomiem, ražotājiem arī Latvijā agrāk vai vēlāk nākas uzdot sev jautājumu: strādāt rītdienai vai vakardienai?

Gan ražotāji, gan tirgotāji, gan pakalpojumu piedāvātāji Latvijā (vismaz runājot par pārtikas nozari, lai gan te ārkārtīgi būtiska loma ir arī mēbeļu, celtniecības materiālu, sadzīves ķīmijas un ļoti daudzu citu jomu ražošanas uzņēmumiem) ir palielinājuši izpratni par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas, izrādās, nav ne bubulis, ne mīts un pat ne «tradicionālā biznesa» izsmiekla objekts. To sekmīgi demonstrē paši tirgus dalībnieki. Lai gan pirms neilga laika dzīvnieku tiesību aktīvistu pūliņi izgaismot vistu fermu skarbo «sadzīvi» tika skaidroti ar konkurences uzbrukumiem, tomēr tas bija viens no pēdējiem grūdieniem, lai ar lielu krakšķi salauztu olu ražošanas tradicionālo kārtību Latvijā. Pagāja tikai gads un pāris mēnešu kopš vairāk vai mazāk šokējošu video publicēšanas par labturības izpratni lielfermu sprostu rindās, kad lielveikali cits pēc cita paziņoja par plāniem atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības. Neizbrīna lielveikalu tīkla Sky motivācija, taču ar paziņojumu par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības drīz nāca klajā arī «demokrātiskākā » Maxima Grupe. Tiesa, tā kā Sky no šāda veida olām savos plauktos atteicās nekavējoties, abu mazumtirgotāju lēmumu izpildi šķirs vairāki gadi, jo Maxima Grupe apņēmusies uz labāku olu tirgošanu Baltijā pāriet pakāpeniski līdz 2025. gadam.

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā, informēja Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā.

Asociācijā uzsvēra, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.

«Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik,» pauda asociācijā.

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltic savā tīmekļa vietnē izvietojis paziņojumu par apņemšanos līdz 2025. gadam pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Šāds lēmums pieņemts, uzņēmumam virzoties uz aizvien ilgtspējīgāku tirdzniecību.

«Pieaugot pircēju un uzņēmumu izpratnei par atbildīgu rīcību, arī tirgus virzās uz aizvien ilgtspējīgāku tirdzniecību,» teikts Rimi paziņojumā. «Rimi ir izvirzījis mērķi no 2025. gada pārdot tikai ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas. Mēs apņemamies informēt pircējus un uzlabot sadarbību ar piegādātājiem, lai līdz 2025. gadam sasniegtu savu mērķi.»

Biedrības Dzīvnieku brīvība vadītājs Aivars Andersons norāda, ka šāds kompānijas lēmums ir inovatīvs solis Latvijā un parāda Rimi kā mūsdienīgu un sociāli atbildīgu eiropeisku uzņēmumu, Viņaprāt, ar šo lēmumu Rimi uzstāda jaunu kvalitātes un dzīvnieku labturības latiņu Latvijā, kas veicinās arī citu tirgus dalībnieku attīstību šai virzienā.