Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.
Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.
Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!
Latvijā visus pārtikas ražotājus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) – ja tiek konstatēti pārkāpumi, tiek uzlikts aizliegums olu tirdzniecībai. Kopumā jāatzīst, ka Latvijas ražotāji ir ļoti atbildīgi un ražo kvalitatīvus produktus - kontroles sistēma ir uzticama, un tā darbojas. Ja atceramies neseno fipronila skandālu, kad vairāku valstu saražotajās olās tika konstatēta pārtikas ražošanā aizliegtā viela, kas domāta tikai neproduktīvu dzīvnieku atbrīvošanai no insektiem, Latvijā ražotajās olās šādi pārkāpumi netika konstatēti. Gribam arī kliedēt sabiedrībā iesakņojušos mītus par antibiotiku lietošanu – veikalu plauktos nenonāk Latvijā ražotas olas un putnu gaļa, kur putnu ārstēšanai tiktu izmantotas antibiotikas, - tas tiek ļoti stingri uzraudzīts.
Ja runājam par olu aprites prasību ievērošanu veikalu plauktos, jāsaka, ka tirgotājiem ir vēlme apiet tirdzniecības noteikumus, un to veicina dzīšanās pēc mazākas cenas. Kā piemēru varu minēt dažus veikalu tīklus, kur ļoti bieži plauktos var novērot tikai viena ražotāja olas, un parasti tās ir importa olas. Šādā situācijā, pirmkārt, patērētājam pat nav izvēles iespēju – jāpērk tas, kas ir, jo tikai olu dēļ nez vai cilvēks speciāli dosies uz citu veikalu, otrkārt, šādām olām bieži vien derīguma termiņš tuvojas beigām. Šeit ir būtiska nianse – olas derīguma termiņš ir 28 dienas, taču veikalu plauktos tās drīkst atrasties tikai 21 dienu. Tirgotāji mēdz neievērot šīs olu aprites prasības.
Mēs pret to cīnāmies un esam panākuši šādu olu izņemšanu no veikalu plauktiem ar PVD palīdzību. Arī tā ir negodīga konkurence! Jautājot tirgotājam, kāpēc prasības netiek ievērotas, saņemam aizbildināšanos, ka veikalos trūkst darbinieku, kuri sekotu līdzi olu realizācijas termiņa ievērošanai. Ļoti ceram, ka šāda prakse tiks pārtraukta! Uzskatām, ka visos veikalos pircējam jābūt iespējai izvēlēties - pirkt vietējo vai importa olu, turklāt ar iespēju izvēlēties sev tīkamāko olu ražošanas sistēmas veidu. Lielākajos veikalu tīklos jau tiek piedāvāta dažādība, taču mazākajos veikalu tīklos, izteikti reģionos, to vēl neredzam.
Novērots, ka gandrīz visi lielākie tirdzniecības tīkli un daudzi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir deklarējuši vēlmi atteikties no sprostos dētu olu tirgošanas. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā straujāk augs pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētām olām. Tā ir pasaules tendence. Šī brīža situācija Latvijā liecina, ka ārpus sprostu olu ražošanas apjomi ir nepietiekami, lai šo pieprasījumu apmierinātu.
Jāsaka gan, ka mazākie ražotāji jau tagad vairāk orientējas uz brīvās turēšanas apstākļos dēto olu ražošanu. Mazajām un vidējām saimniecībām neapšaubāmi tirgū vēl ir vieta, jo tās uz izmaiņām tirgū spēj reaģēt daudz ātrāk. Taču saimniecībām, kurās dominē roku darbs, būs grūti konkurēt ar citu valstu produkcijas cenām - tur jau ir izveidotas lielas, automatizētas ārpus sprostiem dētu olu ražotnes.
Turpretim lielie olu ražotāji gan vietējos, gan eksporta tirgos joprojām realizē pārsvarā sprostos dētas olas. Šobrīd šādas olas ražojam vismaz divreiz vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāji spēj patērēt. Lai nākotnē pieprasījumu pēc ārpus sprostiem dētām olām apmierinātu, vietējiem ražotājiem ir jādomā par ražošanas sistēmu maiņu. Lai to panāktu, ražotājiem ir nepieciešams investēt jaunās iekārtās un automatizētās tehnoloģijās, ar kurām olu pašizmaksa būs daudz zemāka un ražošana – daudz efektīvāka.
