KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.
«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.
DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».
Pēc advokāta J. Davidoviča teiktā, ir nesaprotama FKTK neizdarība un bezatbildība, neveicot no Krievijas Bankas saņemto dokumentu pārbaudi un izvērtēšanu, jo tajos bija skaidri redzamas viltojuma pazīmes, bet nosūtot tos kā patiesus KPMG Baltics un iesniedzot tos par vienu no pamatiem maksātnespējas procesa uzsākšanai.
Pēc KPMG paziņojuma, kurā noraidīti apgalvojumu, J. Davidovičs atkārtoti norādīja, ka starp dokumentiem, ko FKTK iesniedza KPMG un kas tālāk tos iesniedza tiesai, bija arī šie, iespējams, viltotie dokumenti. Ja FKTK būtu uzdevumu augstumos, tad lieta par vairāk nekā 40 miljonu latu naudas iztrūkumu būtu jārosina nevis pret I. Priedīti, bet gan Investbank, kas minētos miljonus neatmaksāja, kā iemeslu minot šos, iespējams, viltotos dokumentus, saka J. Davidovičs.
O.Fīrmanis tikmēr norāda, ka administrators uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata nav pieņēmis nevienu lēmumu. Tieši pretēji – iespējams, viltotu dokumentu un bijušās bankas vadības un īpašnieku iespējamās prettiesiskās rīcības dēļ milzīgas naudas summas ir iestrēgušas ārvalstu banku korkontos, kas kalpoja par iemeslu bankas darbības apturēšanai. Tādēļ administrators vērsās tiesībsargājošās iestādēs, kuras jau ir uzsākušas kriminālprocesu, lai šīs iespējamās pretlikumīgās darbības izvērtētu un prasītu atbildību no vainīgajiem.