Līdz ar hipsteru paaudzes pievēršanos senākām tehnoloģijām un padarīšanām bāros un brūžos jaunāka kļūst arī konjaka šarma auditorija. Zināmā mērā tas notiek, konjakam kā sastāvdaļai atgriežoties savā vecajā vietā klasiskajos kokteiļos, skaidro pasaulē lielākā neatkarīgā konjaku nama Camus prezidents Sirils Kamī

Fragments no intervijas:

Globalizētā ekonomikā nav viegli satikt cilvēkus, kuru vārds reizē ir arī viņu biznesa zīmols. Konjaku jomā jūs laikam esat tāds pēdējais, jo Mauriss Henesijs jau vairs ir «tikai» viņa ģimenes dibinātā zīmola vēstnieks?

No lielajiem konjaka namiem esam pēdējie, kas pieder ģimenei, un arī mazākie nami jau iekļaujas lielākās grupās. Mēs par savu statusu esam ļoti lepni, jo reālai ģimenei kā zīmola turētājai ir ļoti liela nozīme, lai uzturētu zīmola personību un tradīcijas dzīvas, un zīmols nekļūtu tikai par muzeju ar pagātnes attēliem.

Jūs esat unikālā situācijā, lai tā sacītu, jo vairs jau nav un acīmredzot arī nebūs neviena tāda cita. Lielajā konjaka piecniekā Camus ir arī pēdējais apgrozījuma un peļņas rādītājos.

Aizvadītajā gadā pasaulē pārdoti septiņi miljoni konjaka Hennessy kastu (vienā kastē ir deviņi litri konjaka), informē uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās konjaka pazinējs Žans Mišels Košē, kas 26 gadus ir pastāvīgais Hennessy nama vēstnieks 26 gadus.

«Izplatīts priekšstats par to, ka konjaku malko dzimtas īpašuma kamīnzālē, vienlaikus smēķējot cigāru, jau sen vairs nav aktuāls. Piemēram, ASV konjaku malko vienkārši tāpat, pēc darba, ar ledu vai sodu, bet Ķīnā – vakariņu laikā. Savukārt Eiropā šobrīd ir populāri kokteiļi, piemēram, Hennessy ar kolu», - stāsta Žans Mišels Košē.

Kā liecina Hennessy nama vēstnieka pieredze, dažādās valstīs ir pieņemts dzert konjaku dažādos veidos.

Konjaks «iznāk» no kamīnzālēm ielās un kļūst par mūsdienu kustību, piemēram, strītarta, ballīšu, prezentāciju, sastāvdaļu, viņš skaidro. Baltijas valstīs ir pieejama ierobežota Hennessy sērija, kuras pudeles dizainu veidojis slavens strītarta mākslinieks JonOne, - tikai 1000 pudeles.

Iegādājoties vienu no lielākajiem alkohola ražotājiem kaimiņvalstī – «Remedia» – alkoholisko dzērienu ražotājs, izplatītājs, loģistikas nodrošinātājs un mazumtirgotājs «Amber Beverage Group» (ABG) ir palielinājis savu ietekmi Igaunijas alkohola tirgū, kļūstot par būtisku tirgus spēlētāju.

«Lai gan Igaunijas alkoholisko dzērienu nozare šobrīd piedzīvo ļoti sarežģītu laiku, apvienojoties ar «Remedia», esam dubultojuši savas tirgus daļas un kļuvuši par nopietnākiem nozares dalībniekiem,» stāsta «Amber Beverage Group» un «Remedia» valdes loceklis Pāvels Fiļipovs.

Pašreiz ABG portfelī atrodami vairāk nekā 130 dažādi alkoholisko dzērienu zīmoli, kuriem pievienosies arī Igaunijas tirgū atpazīstamie zīmoli, tādi kā «Ston Vodka», «Reval Gin», «Kiiu Torn», «Saare Gin», «Urdimeister», «Talu Viin», «Kapteini Viin» un citi. Stiprinot grupas importēto zīmolu portfeli, tiem pievienosies «Carskaja Vodka», «Zverj Vodka», «Sjabri» vodka, «Hutorskaja Vodka», «HARDY» konjaks, «Barclays» viskijs, «Domaine Bousquet» vīni un citi.

Francijas alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums "Pernod Ricard" trešdien paziņoja, ka pārdos lielāko daļu vīna biznesa investoru konsorcijam "Australian Wine Holdco Limited" (AWL).

Starp pārdodamajiem zīmoliem ir Austrālijas "Jacob’s Creek", "Orlando" un "St Hugo", Jaunzēlandes "Stoneleigh", "Brancott Estate" un "Church Road", kā arī Spānijas "Campo Viejo", "Ysios", "Tarsus" un "Azpilicueta".

Darījuma summa netiek atklāta.

AWL ir starptautisko investoru konsorcijs, kam pieder viens no lielākajiem Austrālijas vīna ražotājiem "Accolade Wines", kura slavenākais vīna zīmols ir "Hardys".

Starp "Pernod Ricard" zīmoliem ir viskiji "Jameson", "Ballantine's", "Chivas Regal" un "The Glenlivet," degvīns "Absolut", konjaks "Martell", rums "Havana Club", džins "Beefeater", tekila "Olmeca" un brendijs "Ararat".

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jauno nodokļu politiku, kura alum paredz visstraujāko akcīzes nodokļa pieaugumu – 25%, jo pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis pieaug vidēji par 15%. Neskatoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš jau tā alum ir visnelabvēlīgākais, stiprā alkohola pārstāvji ar Imantu Parādnieku priekšgalā lobē vēl lielāku akcīzes pieaugumu alum, ar mērķi faktiski padarīt stipro alkoholu pieejamāku patērētājiem, kas ir pretrunā ar deputātu publiski pausto par alkohola patēriņa samazināšanu valstī.

Būtiski palielinot akcīzi alum, mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu netiks sasniegts, jo daudz straujāk pieaugs citu alkoholisko dzērienu realizētais apjoms. Proti, šī gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu (degvīns, konjaks, brendijs, liķieris, viskijs) apjoms ir pieaudzis par 10%, bet alum pieaugums ir tikai 1%, kas turklāt ir noticis, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo tā veido aptuveni 5% no visa alus tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka Latvijā uz vietas patērētā alus kritums ir vismaz 4%.

Nozīmīgs arī ir fakts, ka Saeima, pēc Imanta Parādnieka ierosinājumiem, ir nobalsojusi par PET iepakojuma ierobežojumiem, kā rezultātā nākamgad ir paredzams alus realizācijas kritums par aptuveni 20%. Gadījumā, ja vēl tiks nesamērīgi celts akcīzes nodoklis, kritums būs vēl dramatiskāks.