Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Komercķīlas likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru un samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izlietošanas regulējumu, informē Uzņēmumu reģistrs.

Saskaņā ar grozījumiem Komercķīlas likumā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz: komercķīlas priekšmetu (tostarp tiek paplašināts reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļām); komercķīlas devēju loku (turpmāk visi komersanti un visas juridiskās personas var būt par komercķīlas devēju); komercķīlu reģistra vešanas kārtību (ar mērķi nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski); grozījumu izdarīšanu komercķīlu reģistra ierakstos, komercķīlas izlietošanu; komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (izslēgts viens no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem – ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas brīža); un citas prasības.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

2012. gadā lielāko komercķīlu ar prasījuma summu 527,10 miljoni latu reģistrējis finanšu nozares uzņēmums SIA EECF Bella FinCo, kuras īpašniece ir Norvēģijā reģistrētā kompānija Bite Finance International B.V., liecina Lursoft informācija.

SIA EECF Bella FinCo, kuras pamatdarbības veids ir naudas līdzekļu pārvaldes funkciju nodrošināšana Bites Grupas sabiedrībām – UAB Bite Lietuva, UAB TeleTower, SIA Bite Latvija, SIA TeleTower un Bite Finance International BV, vairāk nekā 527 miljonus latu apjomīgās ķīlas ņēmējs ir Deutsche Bank AG, London Branch. Kopumā pagājušā gada laikā SIA EECF Bella FinCo reģistrētas trīs jaunas komercķīlas – 527,1 milj. Ls, 26,5 milj. Ls un 26,5 milj. Ls apjomā.

Uzņēmums Bite Db.lv sīkākus komentārus par reģistrēto komercķīlu nesniedza, vien norādīja, ka ķīla izdota jau 2007. gadā un 2012. gadā tika pagarināta.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs (UR) saņēmis 320 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas. Lielākās ķīlas devušas abas sadalītās Parex bankas daļas - Parex un Citadele.

No kopējā skaita 139 komercķīlas reģistrētas, 187 - dzēstas, 19 - atsauktas. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 90 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 37 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 53 miljardi lati, liecija UR statistika.

Lielākie komercķīlu ņēmēji bija SEB banka, kas reģistrējusi 35 komercķīlas par 11,79 miljoniem latu, Pohjola Finance - 23 komercķīlas par 1,2 milj. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes banka - 16 komercķīlas par 0,89 milj. Ls, Swedbank - 10 komercķīlas par 19,2 milj. Ls un Nordea Finance Latvia - 9 komercķīlas par 3,36 milj. Ls. Savukārt lielāko ķīlu devēji bija a/s Parex banka (600 milj. Ls) un a/s Citadele banka (175 milj. Ls). Ievērojamas komercķīlas reģistrējusi arī pilnsabiedrība Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders (15,2 milj. Ls); Aptol Ventures LLC (parādnieks - SIA VEXOil Bunkering, 7,8 milj. Ls) un SIA RE & RE (5,48 milj. Ls).

Pagājušajā nedēļā divas lielākās komercķīlas – katru vairāk nekā septiņu miljonu apjomā – reģistrējusi viesnīcas Elefant Hotel jaunā īpašniece SIA Latvia Hotel Invest, savukārt leikosafīru ražotājs Baltic Crystal aizvadītajā nedēļā reģistrējis piecas komercķīlas - katru vairāk nekā 6,9 milj. Ls apmērā, liecina Lursoft apkopotie dati.

SIA Latvia Hotel Invest ir reģistrēta kā parādnieks divām 7,028 milj. Ls apjomīgām ķīlām a/s ABLV Bank. Vienas ķīlas devējs ir Latvia Hotel Invest īpašnieks Nolefe Enterprises Limited.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Elefant Hotel Kalnciema ielā teju pēc divu gadu pārtraukuma atkal atsākusi darbību. Viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe Enterprises Limited - viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas, palielinot katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Gaižēni» katras jaunreģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,635 miljoni eiro, un tās ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas.

Iepriekš katras komercķīlas summa bija 14,5 miljoni eiro. Jaunās komercķīlas reģistrētas 4.jūlijā.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par labu AS «Swedbank». Vienas ķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» un ar to ir ieķīlāts uzņēmums kā lietu kopība, tā krājumi, ganāmpulks, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi, prasījuma tiesības un traktortehnika.

Otras komercķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» vienīgais valdes loceklis Alex Skovgaard Rasmussen, kurš ir ieķīlājis viņam piederošās 717 127 kapitāldaļas, kas veido 7% no SIA «Gaižēni» pamatkapitāla, bet pārādnieks ir SIA «Gaižēni». Savukārt trešās komercķīlas devējs ir SIA «Ungure», kas ir 51,9% SIA «Gaižēni pamatkapitāla īpašnieks un kas ir ieķīlājis tam piederošās 5 312 260 kapitāldaļas.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Cesvaines piens" reģistrējis divas jaunas komercķīlas ar kopējo nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 2,45 miljoni eiro, liecina "Lursoft" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Luminor Bank". Par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlāti "Cesvaines piena" krājumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības. Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret "Cesvaines pienu", kas izriet no 2021.gada 13.janvāra kredītlīnijas un kredīta līgumiem.

Komercķīlas reģistrētas pirmdien, 18.janvārī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

"Cesvaines piena" padomes priekšsēdētāja vietnieks Agris Skvarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka komercķīlas reģistrētas saistībā ar lēmumu mainīt kredītiestādes.

Tāpat viņš sacīja, ka, neskatoties uz Covid-19 un ar to saistītajiem sarežģījumiem, uzņēmums 2020.gadā strādāja ar peļņu.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu skaita ziņā ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Banka ņēmusi 16 komercķīlas 643 tūkstošu latu apmērā.

Nedaudz mazāk – 14 komercķīlas – ņēmusi AS SEB banka. Taču to kopējā vērtība ir krietni lielāka - 5,6 miljoni latu. Savukārt 11 komercķīlas par kopējo vērtību 3,3 miljoni latu ņēmusi AS Swedbank.

Astoņas komercķīlas 2,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS Citadele banka, savukārt septiņas ķīlas 3,3 miljonu latu vērtībā – AS DNB banka. Tāpat septiņas komercķīlas 68,2 tūkstošu latu apmērā ņēmusi SIA InCredit Group.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs kopumā reģistrējis 90 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Savukārt dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 106 komercķīlas, bet 316 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā – visvairāk – 20 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka. To kopējā vērtība ir 1,3 miljoni latu.

16 komercķīlas pagājušajā nedēļā reģistrētas SEB bankā, un to kopējā vērtība bijusi 19,9 miljoni latu. 14 komercķīlas ņēmusi AS Swedbank, un visu pagājušajā nedēļā bankā reģistrēto ķīlu maksimālā nodrošinājuma prasību summa ir 3,3 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 80 komercķīlas, bet 136 tika dzēstas, liecina UR dati.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 81 miljards lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi latu.

AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi 13 komercķīlas, kuru kopējā maksimālā prasījuma summa ir 6,6 miljoni latu.

12 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kopējai ķīlu vērtībai sasniedzot 238 tūkstošus latu.

Aizvadītajā nedēļā 11 komercķīlas 7,096 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS SEB banka. Tikpat komercķīlas reģistrētas AS Citadele banka, un to kopējā vērtība bijusi 4,2 miljoni latu.

Tieslietu ministrijas iecerētie grozījumi Komercķīlas likumā paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Plānots, ka, izmantojot e-parakstu, krasi samazināsies izmaksas saistībā ar komercķīlas pieteikumu sagatavošanu. Tomēr tiek norādīts, ka atsevišķas raizes dara šī pakalpojuma drošība.

Grozījumi paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar elektronisko parakstu, pašas veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši MK noteikumiem par pieteikumu ko iesniedz komercķīlas ņēmējs un devējs kopumā jāmaksā 44,06 Ls. Savukārt ieviešot iespēju to izdarīt e-parakstu izdevumi visticamāk samazināsies, tad pušu administratīvās izmaksas veido tikai elektroniskā paraksta izmaksas. Atbilstoši LVRTC sniegtajiem datiem, viena virtuālā e-paraksta parakstīšanas reize maksā 0,29 Ls. Līdz ar to komercķīlas līgums un dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums pusēm izmaksā 1,74 Ls (6 eParakstīšanas reizes).

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Bankā reģistrētas 16 komercķīlas, kuru kopējā vērtība ir 466 tūkstoši latu.

13 komercķīlas aizvadītajā nedēļā ņēmusi AS Citadele banka, un kopējā komercķīlu vērtība ir 31 miljons latu. Savukārt 12 komercķīlas 9,2 miljonu latu apmērā reģistrētas AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā 11 komercķīlas 1,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland Plc, savukārt desmit komercķīlas ņēmusi AS SEB banka, un komercķīlu kopējā maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,2 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā UR ierakstītas 90 komercķīlas, bet 207 tika dzēstas.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko skaitu komercķīlu ņēmusi AS Swedbank, liecina Lursoft dati.

Banka ņēmusi 18 komercķīlas 56,17 miljonu latu vērtībā.

Otrajā vietā ierindojusies AS SEB banka ar 13 ņemtām ķīlām 11,9 miljonu latu apmērā.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka ņēmusi 12 komercķīlas 215,7 tūkstošu latu apmērā, savukārt Nordea Bank Finland Plc – sešas ķīlas 11,4 miljonu latu apmērā.

Divas komercķīlas 83 tūkstošu latu apmērā ņēmusi VAS Privatizācijas aģentūra. Tāpat divas komercķīlas 2,8 miljonu latu apmērā saņēmusi AS SMP Bank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 77 komercķīlas, bet 123 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 117 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 77 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 40 miljardi lati.

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 9,94 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft .

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Atbilstoši publiskotajai informācijai ir ieķīlāti "Dobeles dzirnavnieka" pamatlīdzekļi. Komercķīlas devējs apņēmies bez komercķīlas ņēmēja rakstveida piekrišanas neizvest komercķīlas priekšmetu ārpus Latvijas. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

"Dobeles dzirnavniekam" šobrīd ir kopumā deviņas aktīvas komercķīlas.

2021.gadā "Dobeles dzirnavnieks" strādāja ar 172,074 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 112% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 31,8% - līdz 3,874 miljoniem eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Plānots, ka turpmāk komercķīlas reģistrāciju varēs veikt elektroniski. To paredz Ministru kabineta atbalstītie grozījumi Komercķīlas likumā un ar to saistītajos likumprojektus. Līdz ar grozījumiem tiks vienkāršota esošā reģistrācijas procedūra, samazinot komercķīlas pušu administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izmantošanu.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Tiek paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar drošo elektronisko parakstu, pastāvīgi veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā, informē Tieslietu ministrija.

Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona. Minētā kārtība attiecas arī uz pieteikumiem grozījumu izdarīšanai komercķīlu reģistra ierakstos.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.

Veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics īpašnieks AS European Lingerie Group pārjaunojis komercķīlu, ar kuru ieķīlātas tam piederošās SIA Lauma Fabrics kapitāla daļas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

17.jūlijā reģistrētās komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa nav mainīta - tā ir 100 miljoni eiro. Taču ir mainīts komercķīlas devējs - iepriekš tas bija AS European Lingerie Brands, taču šis uzņēmums reorganizēts un šī gada 13.jūlijā komercreģistrā ierakstīta tā pievienošana AS European Lingerie Group, kas ir kļuvis par jaunās komercķīlas devēju.

AS European Lingerie Brands iepriekš bija SIA Lauma Fabrics vienīgais īpašnieks. Līdz ar uzņēmuma pievienošanu AS European Lingerie Group, tas kļuvis pa SIA Lauma Fabrics īpašnieku.

Pēc komercķīlas pārjaunošanas nav mainījies komercķīlas ņēmējs - tas joprojām ir Zviedrijā reģistrētā kompānija Intertrust (Sweden) AB, savukārt parādnieks ir Zviedrijā reģistrētā kompānija European Lingerie Group AB. Līdz ar komercķīlas pārjaunojuma reģistrāciju, dzēsta iepriekš šī gada 27.februārī reģistrētā komercķīla.

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Banka ņēmusi 15 komercķīlas, kuru kopējā vērtība ir 264,7 tūkstoši latu.

13 komercķīlas 47 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS DNB banka, un tikpat lielu skaitu komercķīlu 1,3 miljonu latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā septiņas komercķīlas ņēmusi AS Rietumu banka, un komercķīlu kopējā prasību maksimālā nodrošinājuma summa ir 17,5 miljoni latu. Tāpat septiņas komercķīlas ņēmusi AS Citadele banka, un to kopējā vērtība bijusi 5,07 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā UR reģistrēja 96 komercķīlas, bet 87 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 125 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 81 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 44 miljardi lati.

Cūkkopības uzņēmums SIA "Baltic Pork" reģistrējis četras komercķīlas ar kopumā 28,5 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Lursoft" informācija.

Visu "Baltic Pork" komercķīlu ņēmējs ir banka "Citadele". Uzņēmums par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis vairākas traktortehnikas vienības, komercķīlas devēja mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīlas reģistrētas pirmdien, 11.janvārī.

Patlaban "Baltic Pork" reģistrētas 13 aktīvas komercķīlas.

Jau vēstīts, ka 2019.gadā "Baltic Pork" apgrozījums bija 7,264 miljoni eiro, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 1,112 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā.

Kompānija "Baltic Pork" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 505 020 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums pieder Norvēģijā reģistrētajam "International Pork Investment".

Fiziskās personas kā komercķīlu varēs ieķīlāt tām piederošas preču zīmes un patentus, turklāt komercķīlas varēs reģistrēt elektroniski To paredz sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Komercķīlas likumā.

Šādu ieceri apsveic arī LTRK juridiskais direktors Jānis Endziņš, uzsverot, ka valstij vajadzētu darīt maksimāli iespējamo, lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti un tādējādi ietaupītu resursus.

DB jau rakstīja, ka pēdējo divu gadu laikā dramatiski sarucis fizisko personu reģistrēto komercķīlu skaits, taču ar grozījumiem Komercķīlas likumā ir plānots radīt iespēju paplašināt to priekšmetu loku, kurus varētu reģistrēt (ieķīlāt) kā komercķīlas.

«Pašlaik juridiskās personas (uzņēmumi) kā komercķīlu var reģistrēt sev piederošas preču zīmes un dizainparaugus, kas reģistrēti Patentu valdē, bet fiziskajām personām šādu iespēju nav,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Savukārt grozījumi paredzētu, ka turpmāk arī fiziskās personas preču zīmes un dizainparaugus varētu reģistrēt kā komercķīlas.