Tieslietu ministrijas iecerētie grozījumi Komercķīlas likumā paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Plānots, ka, izmantojot e-parakstu, krasi samazināsies izmaksas saistībā ar komercķīlas pieteikumu sagatavošanu. Tomēr tiek norādīts, ka atsevišķas raizes dara šī pakalpojuma drošība.
Grozījumi paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar elektronisko parakstu, pašas veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši MK noteikumiem par pieteikumu ko iesniedz komercķīlas ņēmējs un devējs kopumā jāmaksā 44,06 Ls. Savukārt ieviešot iespēju to izdarīt e-parakstu izdevumi visticamāk samazināsies, tad pušu administratīvās izmaksas veido tikai elektroniskā paraksta izmaksas. Atbilstoši LVRTC sniegtajiem datiem, viena virtuālā e-paraksta parakstīšanas reize maksā 0,29 Ls. Līdz ar to komercķīlas līgums un dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums pusēm izmaksā 1,74 Ls (6 eParakstīšanas reizes).
Ja puses izvēlēsies veikt pieteikuma iesniegšanu, nelietojot e parakstus vai viena no pusēm nebūs banka, kurai noslēgts līgums ar Uzņēmumu reģistru, pusēm būs iespēja vērsties tieši pie komercķīlu reģistra turētāja un saņemt attiecīgo Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu. Standarta gadījumā, kad pieteikumu būtu jāparaksta divām personām, pakalpojuma izmaksas būs 13.80 Ls.
«Lai arī bankas jau šobrīd var sagatavot komercķīlas reģistrācijas pieteikumu elektroniski, tomēr ķīlas devēja un ņēmēja paraksts uz komercķīlas pieteikuma bija jāapliecina zvērinātam notāram papīra formātā. Izmaiņas paredz, ka tagad, izmantojot elektronisko parakstu varēs iztikt bez zvērināta notāra apliecinājuma,» skaidro Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja Dina Zaķe. Viņa atgādina, ka šie grozījumi arī paplašina to personu loku, kuras ir tiesīgas dot komercķīlas. Proti, māju siltināšanas procesā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības – māju apsaimniekotājs sastapās ar situāciju, kad bankas nevēlas aizdot tām naudu, jo kooperatīvi nevar dot komercķīlu – nodrošinājumu kredītam.
Tomēr Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča DB norāda, ka notārus satrauc ir drošības jautājums. Proti, DB jau rakstīja par brīdinājumu: lai arī šobrīd arvien plašāk tiek izmantoti elektroniskie dokumenti, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, tomēr ar šis paraksts nedod iespējas pārbaudīt personas, kura to «uzlikusi», identitāti, kā arī parakstītāja rīcībspēju un gribu patiešām to darīt. V. Piziča atzīmē, ka jāizvērtē riski, kas šajā gadījumā neesot izdarīts. Pēc viņas teiktā, ja tiek ieviesta šāda kārtība, tad drošības līmenim ir jāsaglabājas esošajā līmenī, savukārt, ja drošības līmenis mainās, par to ir jāinformē sabiedrība
