Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Kokvilnas cena pasaules biržās tuvojas piecu gadu zemākajam līmenim, jo pasaules lielākā patērētāja Ķīnas pieprasījums sarūk, savukārt Indijā sagaidāma rekordliela raža, raksta Bloomberg.

Līdz decembrim kokvilnas cena varētu sarukt līdz 55-60 centiem par mārciņu, norāda Indijas lielākā džinsu ražotāja, kas ražo pasūtījumus Gap un Tommy Hilfiger zīmoliem, pārstāvis Sandžejs Labhajs.

Paredzams, ka otrā lielākā kokvilnas ražotāja Indijas raža jaunajā sezonā, kas sākas 1. oktobrī, var sasniegt rekordlielu apjomu.

Šajā gadā kokvilnas kontrakta cena ir sarukusi par 21%, kas ir viens no sliktākajiem rezultātiem starp Bloomberg Commodity indeksā iekļautajām 22 izejvielām. Kritumu veicinājis pasaules kokvilnas rezervju pieaugums līdz rekordlielam apjomam. 26. martā kokvilnas kontrakta cena sasniedza divu gadu augstāko līmeni – 97,35 centus, un kopš tā laika tā sarukusi par 31%.

Ķīnai jātiek galā ar savām kokvilnas grēdām; gaidāma šīs izejvielas cenas samazināšanās , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējie vismaz 12 mēneši cenu dinamikas ziņā ir bijuši ļoti smagnēji vairākām pasaules izejvielām.

Dažādu faktoru kopums pat izraisījis lielākās daļas to cenu samazināšanos. Izņēmums šajā ziņā nav arī kokvilnas tirgus, kur, piemēram, ASV preču biržās šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena gada laikā ir sarukusi aptuveni par ceturto daļu.

Aktuāla pārprodukcija

Šajā tirgū var vilkt zināmas paralēles ar notikumiem naftas tirgū, kas arī dzīvo resursa pārprodukcijas apstākļos.

Pasaules galvenajos kokvilnas audzēšanas reģionos ir ļoti laba raža, bet pieprasījuma izaugsme nav tika liela, kā dažiem gribētos. Pieejamā informācija liecina, ka kokvilnas rekordraža, visticamāk, tiks novākta gan ASV Teksasas štatā, gan Indijā. Indijas sakarā tiek prognozēts, ka nākamgad šī valsts pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem pārspēs Ķīnu un kļūs par lielāko kokvilnas ražotāju pasaulē.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Krītoša tirgus apstākļos saglabāti vairāk nekā 90% tekstilrūpniecības apgrozījuma, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus kritums šajā gadā piedzīvots ne tikai ģeopolitiskās nestabilitātes zonā – Neatkarīgo valstu savienībā (NVS), bet arī Rietumeiropā. Līdz ar to kopējais eksporta apjoms nozarē, kas ir 88% no apgrozījuma, šogad tiek lēsts par 20 miljoniem eiro mazāks nekā pērn. Kopējais nozares apgrozījums būs par 24 miljoniem eiro mazāks nekā 2013.gadā, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Tekstilrūpniecības līderi gan lielākoties noturējuši savas pozīcijas, bet a/s Valmieras stikla šķiedra šā gada trijos ceturkšņos pat kāpinājusi apgrozījumu, liecina biržas informācija. Savukārt daudzi mazāki uzņēmumi balansē uz kritiskas robežas. Īpaši grūtu gadu aizvada veļas un apģērbu šuvēji, kuru pamata tirgus bija Krievija.

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Pēc gandrīz četru gadu biznesa attīstības tepat Latvijā un eksporta tirgos, bērnu modes zīmola un veikala Lazy Francis īpašniece Olga Krūze atvērusi veikalu Londonā, kur tuvākajos divos gados cer atvērt vēl divus

Latvijā mode kā bizness pasaules izpratnē neeksistē, un vienīgā iespēja, lai tā būtu uzņēmējdarbība, ir attīstīties eksportā, uzskata Olga Krūze. Vairāk par modi kā biznesu, izglītību un savu pieredzi viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Tu minēji, ka valsts neatbalsta modes industriju. Kā tu to domā?

Man kā nelielam uzņēmumam, vietējam ražotājam un zīmolam, kurš visu sāka no nulles, nav nekādu atvieglojumu nodokļu ziņā. Piemēram, novembrī atvēru veikalu Londonā, un tur bērnu apģērbam un apaviem vispār netiek piemērots PVN. Man tas dod iespēju piedāvāt patīkamākas un konkurētspējīgākas cenas pircējiem, kas savukārt nozīmē lielāku apgrozījumu, ātrāku atpazīstamību un, cerams, straujāku un kaut kādā ziņā vieglāku attīstību. Latvijā viss ir sarežģīti un kļūst vēl sarežģītāk. Jauni cilvēki brauc prom. Uz nopietnu valsts atbalstu un kaut vai nelielām izmaiņām nodokļu sistēmā vietējie ražotāji, kuriem nav «ko mazgāt», sen vairs necer. Ja tuvākajā laikā pacels PVN likmi, es nopietni domāšu par mazumtirdzniecības likvidēšanu Latvijā.

Kaut kas nedzirdēts – pircējs drīkst zināt, par ko un cik viņš ir samaksājis!

Audums – 8,372 eiro; adītas apdares lentas – 0,5742 eiro; diegs – 0,5 eiro; etiķetes – 1,36 eiro; apdares lentas – 0,49 eiro; kokvilnas diegs – 0,0048 eiro; drošības adata – 0,03 eiro. Viss kopā – 11,30 eiro materiālu izmaksās. Tam klāt vēl jāpieskaita piegrieztnes izmaksas – 1,67 eiro un ražošanas izmaksas – divi eiro. Pašizmaksa tātad ir 48,51 eiro. Ar vairumtirdzniecības uzcenojumu, kas nosedz kompānijas darbinieku algas, transportu, administratīvās izmaksas etc., cena sasniedz 97,02 eiro. Mazumtirdzniecībā tie jau ir 234,78 eiro, kas iekļauj ne tikai PVN, bet arī veikala ekspluatācijas, nomas, apdrošināšanas, juridiskās, personāla un mārketinga izmaksas. Šī melnā asimetriskā topa cenas atšifrējums nav viss ņemts no kādiem slepeniem grāmatvedības dokumentiem, bet gan atrodams beļģu modes zīmola honestby.com e-veikala lapā. Turklāt tāds ir katram tās produktam, vai tas būtu vienkāršs tops, vakarkleita vai sporta jaka.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Zīmols piedāvā total-look kolekciju gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr vairāk specializējas uz krekliem.

Perfekts šuvums, izsmalcināti audumi un raksturīga zīme, kas piemīt tikai van Laack zīmolam – perlamutra pogas ar 3 caurumiem. Katra detaļa izceļ produkta unikalitāti. Slavenie van Laack krekli tiek šūti no labākās kokvilnas, kas ražota Itālijā un Šveicē. Audums ir tik plāns un patīkams, ka līdzinās zīdam.

Vismaz vienreiz pielaikojot van Laack kreklu, jūs nekad neaizmirsīsiet izredzēto piederību.

Tuvojas pārsteigumu laiks, un vienmēr ir vēlme iepriecināt sevi vai citus ar kādu īpašu dāvanu. Šādam gadījumam mēs esam sagatavojuši piedāvājumu vīriešiem – Made-to-Measure kreklu, šūtu pēc individuāliem mērījumiem. Mūsu salonveikalā laipni sagaidīs speciālists, kurš piedāvās plašu audumu, apkaklīšu un manžešu sortimentu, kā arī detalizēti izstāstīs, kā padarīt kreklu īpašu, ņemot vērā klienta dzīvesveida un figūras īpašības. Made-to-Measure krekls tiks izgatavots ar rokām fabrikā Menhengladbahā un līdz Ziemassvētkiem tiks nogādāts Rīgas salonveikalā.

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas un radītas tikai viņiem. Viņi augstu vērtē kvalitāti un īpašas detaļas, augstvērtīgus materiālus un par to ir gatavi maksāt vairāk,» stāsta bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids radītāja Dace Zvirbule.

Tērpu radīšanai pamatā tiek izmantoti dabīgie materiāli, piemēram, kokvilna, daudz un dažādu veidu zīds, kašmirs, vilna un citi. Arī tad, ja apģērbā tiek izmantoti dekoratīvie materiāli kā, piemēram, mežģīnes vai fliteri, audums, kas būs tiešā saskarē ar miesu, vienmēr būs 100% dabīgs. Savukārt auduma apdrukas ir īpašas ar to, ka ir unikāli veidotas sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Kalniņu. Apdrukas sākotnēji tiek gleznotas ar roku un tad kombinētas digitālajā vidē. Zīmējumi pēc tam tiek drukāti uz dažādām audumu bāzēm, tādām kā kokvilnas satīns un dažādu veidu zīdiem. Apģērbu audumi tiek iepirkti no Eiropas – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, izņemot zīdu, kas ir no Ķīnas.

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Lai mēs un mūsu ģimenes locekļi justos labi, nepieciešama kvalitatīva atpūta. Kad pēc dienas rūpēm apguļamies gultā, ir svarīgi labi atpūsties, atgūt spēkus un sagaidīt nākamo dienu enerģijas pilniem. Diemžēl nekomfortablu apstākļu dēļ – ja ir neērta gulta vai matracis, nepareizs apgaismojums vai nekvalitatīva gultas veļa – nereti mēs guļam slikti, bet pa dienu jūtamies miegaini un noguruši.

Kā savā guļamistabā radīt komfortablu vidi miegam, iesaka speciālisti no uzņēmuma LONAS, kam ir 25 gadu pieredze tirgū, ražojot rokām darinātus matračus, gultas, guļamistabas mēbeles un citus aksesuārus.

Kā pareizi izvēlēties gultu?

Bez šaubām, vissvarīgākais guļamistabas elements ir gulta. Tā ne tikai garantē kvalitatīvu miegu, bet arī kļūst par galveno istabas interjera akcentu. Šī iemesla dēļ visas LONAS meistaru gatavotās gultas tiek projektētas ar profesionālu dizaineru palīdzību, tādējādi nodrošinot, ka jaunā mēbele lieliski izskatīsies gan tūlīt pēc tās iegādāšanās, gan arī pēc dažiem vai pat vairāk nekā desmit gadiem.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Latvijas zīmola BeeKid drēbītes nēsā ne vien pašmāju bērni, bet arī ķipari Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Krievijā; drīzumā tās būs pieejamas arī ASV .

Aptuveni gadu BeeKid apģērbus vairs neražo Latvijā, bet gan Lietuvā, jo vietējie ražotāji neesot spējuši nodrošināt pietiekamus apjomus, kavēti piegādes termiņi un bijis samērā augsts brāķa procents. «Esmu izbraukājusi visu Baltiju un Lietuvas ražotāji mani ir pārsteiguši ar kvalitāti, korektumu, laicīgiem termiņiem, komunikāciju. Teikšu godīgi, man ļoti žēl, ka neražojam Latvijā. Taču tas vienkārši nav iespējams. Es diemžēl nonācu pie secinājuma, ka nav vērts ražot Latvijā, jo tad neviens vietējais un arī ārzemēs to nevar nopirkt. Tas man ļoti apgrūtināja dzīvi, biznesa veidošanu un apjoma kāpināšanu,» stāsta Renāte Zandersone, SIA Bee- Kid īpašniece.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora grantu konkursā 10 tūkstošus eiro sadala četri studentu projekti

Vislielāko atbalstu – 6840 eiro – saņems māsas Ieva Sulutaura un Zane Bikše, lai varētu testēt un turpināt attīstīt kokvilnas un bišu vaska materiālu ēdiena uzglabāšanai Bee In. Māsas, kuras ir izaugušas biškopja ģimenē, ir radījušas iepakojumu no dabiskiem materiāliem, kas ir alternatīva pārtikas plēvei. «Bee In ir tapis rūpēs par apkārtējo vidi, lai samazinātu naftas produktu izmantošanu,» saka I. Sulutaura, informējot, ka šobrīd Eiropas valstīs konkurenti šim produktam neesot, līdzīgus iepakojuma metriālus ražojot Amerikā, Jaunzēlandē un Austrālijā.