Lielākie Japānas autobūves uzņēmumi trešdien paziņoja, ka steidz novērtēt viņu ražoto automobiļu kvalitāti, kuros izmantoti produkti no Japānas kompānijas Kobe Steel, kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Toyota, Nissan, Honda, Mitsubishi Motor, Subaru un Mazda pievienojušies aviācijas kompānijām un bruņojumu ražošanas darbuzņēmējiem Mitsubishi Heavy Industries, Kawasaki Heavy Industries un IHI, kas izmantojuši Kobe Steel produktus.

Arī ātrvilcieni Shinkansen izmantojuši Kobe Steel alumīniju, tāpat kā ātrgaitas vilcieni Lielbritānijā, vēsta Japānas tehnoloģiju kompānija Hitachi.

«Produkti, kas izmantoti gan Japānas, gan Lielbritānijas vilcienos atbilduši drošības standartiem. Taču viņi neatbilst specifikācijai, par kuru tika panākta vienošanās starp mums un Kobe Steel,» skaidro Hitachi preses pārstāvis.

Tikmēr Honda preses pārstāvis norāda, ka «šobrīd mēs nesaskatām kritisku problēmu, jo mums ir savas drošības pārbaudes attiecībā uz mūsu izmantotajiem materiāliem. Taču mēs joprojām veicam izmeklēšanu un pāragri teikt, vai būs nepieciešami automobiļu atsaukumi.»

Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša «British Steel» vēstule.

Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka «British Steel» konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī «British Steel» norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā.

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

Lielbritānijā otrais lielākais tērauda ražotājs «British Steel» jau trešdien varētu piedzīvot maksātnespēju, ja nesaņems valdības aizdevumu, pirmdienas vakarā vēstīja britu raidsabiedrība «Sky News», atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Anonīmi avoti, kas pārzinot situāciju, «Sky News» atklāja, ka «British Steel», uzņēmuma kreditori un valdība gatavojas nenovēršamai maksātnespējai. Ja līdz trešdienai netiks panākta vienošanas, konsultanti no kompānijas EY tiks iecelti par administratoriem.

Tērauda ražotājs, kas pieder privātā kapitāla uzņēmumam «Greybull», šomēnes saņēma 120 miljonu Lielbritānijas mārciņu (137 miljonu eiro) aizdevumu no valdības, lai palīdzētu kompānijai veikt maksājumu Eiropas Savienībai par oglekļa dioksīda izmešiem.

«Sky News» pirmdien vēstīja, ka kompānija sākotnēji lūgusi valdībai ārkārtas finanšu palīdzību 75 miljonu mārciņu apmērā, bet vēlāk šī summa samazināta līdz 30 miljoniem eiro, tomēr ir maz ticams, ka vienošanās tiks panākta.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Indijas tērauda kompānija «Tata Steel» pirmdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs līdz pat 3000 darbavietu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot restrukturizāciju pēc neveiksmīga apvienošanās darījuma.

«Tata Steel» Eiropā kopumā nodarbina aptuveni 20 000 cilvēku.

«Viens veids, kā uzlabot grupas finanses, ir samazināt ar nodarbinātību saistītos izdevumus, kas nozīmē, ka Eiropā tiks likvidēti līdz pat 3000 darbavietu,» norāda uzņēmums.

Aptuveni divas trešdaļas no šīs likvidācijas ieceres, visticamāk, skars pārvaldības amatus, skaidro «Tata Steel».

Kā vēstīts, Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» maijā atcēla plānus ar «Tata Steel» apvienot tēraudrūpniecības biznesus, ņemot vērā gaidāmo Eiropas Komisijas pretestību.

«ThyssenKrupp» un «Tata Steel» tēraudrūpniecības biznesu apvienošana būtu radījusi Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

British Steel lūdzis papildu finansiālu atbalstu no valdības, kas palīdzētu risināt ar Brexit saistītus jautājumus, ziņo BBC.

Tas seko informācijai, ka uzņēmumam nepieciešams aizdevums 75 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, lai tuvākajos mēnešos turpinātu darbību.

Apvienotās Karalistes otrais lielākais tērauda uzņēmums nodarbina 4500 cilvēkus un aptuveni 20 000 - netieši caur piegādes ķēdi.

Kompānija paziņojusi, ka neskaidrības, kas apvij Brexit, rada izaicinājumus visai valsts biznesa videi, ieskaitot British Steel. Šobrīd noritot konstruktīvas diskusijas, kā ar šīm problēmām uzņēmumam tikt galā, tai skaitā par papildu atbalsta paketi, lai palīdzētu uzņēmumam risināt ar Brexit saistītus jautājumus, vienlaikus turpinot ieguldījumu plānus.

Tikai pirms divām nedēļām British Steel tika nodrošināts valdības aizdevums 100 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, lai samaksātu ES oglekļa emisijas rēķinu. Rezultātā privātā kapitāla uzņēmums varēja izvairīties no ES soda. Pēdējo dienu laikā tērauda ražotājs ticies ar aizdevējiem un valdību, lai apspriestu citu aizdevumu.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Japānas kompānijas «Mitsubishi Materials» akcijas cena piektdien nokritusies par vairāk nekā 8% saistībā ar ziņām, ka uzņēmuma struktūrvienības falsificējušas produktu datus.

Kompānijas akcijas cena Tokijas fondu tirgū piektdien nokritusies par 8,06% - līdz 3760 jenām (28,53 eiro).

«Mitsubishi Materials» vadītājs Akira Takeuči jau atvainojies par šo skandālu, kas varētu ietekmēt vairāk nekā 250 klientus, tostarp Ķīnas, Taivānas un ASV uzņēmumus.

Taču viņš noraidījis ierosinājumus atkāpties no amata vai samazināt savu atalgojumu, uzstājot, ka viņa pienākums bijis noteikt skandāla iemeslu un īstenot preventīvus pasākumus.

«Mitsubishi Materials» ceturtdien paziņoja, ka starp ietekmētajiem produktiem ir gumijas blīvējuma materiāli, kas tiek bieži izmantoti, lai novērstu šķidrumu vai gāzes noplūdes no caurulēm dažādās nozarēs, tostarp aviācijas un automašīnu ražošanas sektoros, norāda uzņēmums.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Plašās telpās bijušās VEF telefonu rūpnīcas teritorijā šogad ir iemājojusi metālapstrādes SIA Baltic Steel Industry, kam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni.

Sadūšoties un mesties ar pilnu jaudu uzņēmējdarbībā SIA Baltic Steel Industry valdes loceklim Aigaram Uzulam nav bijusi nekāda lielā problēma. Tā kā viņš, strādājot Rīgas arhitektu birojos, ir vadījis dažādus lielu būvniecības kompāniju projektus, viņam ir daudz kontaktu, ar kuru palīdzību iespējams atrast un piesaistīt partnerus. Jaunam uzņēmumam ir nepieciešams atbalsts, ja tāda nav, tad kaut ko sākt ir ļoti riskanti, atzīst jaunais uzņēmējs. Viņš gan teic, ka šobrīd pasūtījumi nav problēma. Lielākās galvassāpes uzņēmumam sagādā apgrozāmo līdzekļu trūkums, tāpēc tiek meklēts finanšu investors.

Fokuss uz eksportu

Metālapstrādes uzņēmums darbību sācis šī gada 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā, smej A. Uzuls, precizējot, ka tā nav bijusi tīša izvēle, gluži vienkārši – sakritība. Ģimenes uzņēmuma īpašniece ir Aigara sieva Liene Uzule. Tā kā viņa iepriekš ir strādājusi banku sektorā, viņas pārziņā ir visas uzņēmuma grāmatvedības lietas un finanšu jautājumi, kā arī dokumentu sagatavošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jēkabpils biznesa inkubatoram, kurā uzņēmums darbojas. A. Uzuls ir ieguvis arhitekta izglītību, viņš ir strādājis arhitektu birojos, kur bijis cieši saistīts ar projektēšanu, ražošanu un būvniecību. «Kā projektu vadītājs, strādājot ar lielām būvniecības kompānijām, biju uzkrājis lielu pieredzi. Dažādu apstākļu sakritības dēļ pienāca laiks dibināt savu uzņēmumu. Nolēmu pievērsties metāla konstrukciju ražošanai, kas ir galvenais Baltic Steel Industry darbības virziens,» stāsta uzņēmējs.

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Strauji pieaugot gāzes cenām, pēdējo mēnešu laikā palielinājusies publiskā sektora un ražotāju interese par bioapkuri, norāda modulāro katlumāju ražotāja SIA "Steel Pro" valdes loceklis Sandis Gromovs.

Gāzes cenu kāpums viņa vadītajam uzņēmumam nāk par labu, jo uzņēmēji saprot situāciju, un visiem vēl svaigi atmiņā ir 2008.gada cenu kāpums. Septembrī vien uzņēmums strādājis pie četru lieljaudas modulāro katlu māju izveides.

Ja cenas nesabremzēsies, pāreja uz alternatīvu biomasas apkuri būs neizbēgama, uzskata S.Gromovs.

Viņš norada, ka šķelda ir viens no energoresursiem, kas ļauj samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, ko Eiropā uzņemtais zaļais kurss paredz kā prioritāti: "CO2 izmešu daudzums šķeldai, salīdzinot ar gāzi, ir divas līdz trīs reizes zemāks. Taupot līdzekļus, taupīsim arī planētu".

Uzņēmums to saredz kā iespēju attīstīties Eiropā, jo dažu mēnešu laikā spēj saražot pārvietojamas lieljaudas katlumājas, ko var savienot jau ar esošu gāzes apkures sistēmu.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Marcegaglia Baltics" (iepriekš SIA "Severstal Distribution") tuvākajos trijos gados plāno sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Itālijas uzņēmuma plāns ir Latvijā izveidot modernu metālu apstrādes un izplatīšanas centru ar 300 jaunām darbavietām.

"Marcegaglia Carbon Steel" prezidents un izpilddirektors Antonio Marčegalja norāda, ka "Severstal Distribution" kapitāldaļu iegāde ir palīdzējusi nostiprināt "Marcegaglia Carbon Steel" komerciālo klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs - reģionā, kur līdz šim Itālijas uzņēmums nebija darbojies, īpaši Latvijā un attiecīgi arī Polijā un Ukrainā.

Tuvākajā laikā "Marcegaglia Baltics" plāno atsākt darbību.

Jau ziņots, ka 2023.gada pavasarī "Marcegaglia" iegādājās "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs. Darījuma summa netiek atklāta. Vienlaikus "Reuters" norāda, ka līdzekļi nav pārskaitīti Krievijas uzņēmumam "Severstal", bet gan deponēti darījuma kontā, kur tie paliks iesaldēti tik ilgi, kamēr spēkā būs Eiropas Savienības sankcijas.

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj. eiro apgrozījumu gadā.

Tas 3200 kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolnieku novadā ir iespējams un ar izveidoto personāla komandu apgūstams. Jautājums ir, kā to izdarīt pareizi, lai viss nebeidzas ar mīnus zīmi vai neveiksmi. Atbildei uz pēdām ir uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs, kura lielākais apgūtais projekts ir astoņi gadi nozarē, bet stratēģiskais vadmotīvs – nesēdēt uz viena zara. Tas var būt bīstami.

Ražo un projektē

SIA Steel pro nosaukums jau norāda, ka tas profesionāli nodarbojas ar metālapstrādi. Uzņēmums projektē, izgatavo un uzstāda iekārtas elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanai no koksnes. Tātad darbības virziens pamatā saistīts ar enerģētiku un jebkāda veida enerģētikas projektu tehnoloģiskajām iekārtām. Uzņēmums tās ne vien ražo, bet arī projektē.