Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā tiks uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi, Db.lv informēja Kultūras ministrija (KM), norādot, ka tas panākts pēc sarunām ar autoruzraugu.
KM skaidro, ka jau agrāk lūgusi autoruzraugam, ņemot vērā projekta ieceri, tehniskās prasības un vietējā tirgus piedāvājumu, iespēju robežās un uz godīgas konkurences pamata LNB ēkā izmantot Latvijā ražotus materiālus.
Ministrija arī uzsver, ka Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras.
Db.lv jau vēstīja par kustībasNepērc Svešu! vēršanos pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes, prasot nomainīt LNB grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu. Arī Db.lv uzrunātais eksperts atzina, ka Kanādas kļava nav labāka par Latvijas kokiem.
KM uzsver, ka par valsts un pašvaldības līdzekļiem būvētajos objektos ir noteikti jāievēro visas atbilstošās ES regulas un iepirkumu procedūras labā prakse. «Tas nozīmē, ka, izsludinot šāda veida iepirkumus, ir jāvērtē visi iepirkuma nolikumam atbilstoši piedāvājumi, tostarp arī no ārvalstīm. Tāpat ir jāatzīmē, ka KM kā pasūtītājs neveic LNB apdares materiālu iepirkumu. To, saskaņā ar projekta prasībām, veic galvenais būvuzņēmējs, kas materiālu iepirkumu saskaņo ar būvuzraugu un autoruzraugu,» skaidro ministrija.
KM atgādina, ka lēmums par to, ka bibliotēkas grīdas tehniskajā specifikācijā ir jāiekļauj Kanādas kļava, tika publiski apspriests un pieņemts jau 2011. gadā, ņemot vērā šī materiāla tehniskos un vizuālos parametrus. «Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, tika veikta Latvijas tirgus piedāvājuma izpēte, salīdzinājums ar citiem iespējamiem grīdas seguma materiāliem, novērtējot to cietību, kvalitāti un ilgmūžību, un diskutējot ar būvniecības ekspertiem un ēkas arhitektu Gunāru Birkertu,» norāda ministrija.
Ministrija arī atsaucas uz ekspertiem, kas norādījuši, ka Kanādas kļavas cietība ir daudzkārt lielāka nekā citiem grīdu materiāliem. Ministrija uzsver, ka bibliotēka ir sabiedriska ēka, kurā ir paredzams intensīvs noslogojums, tāpēc tika izvēlēts grīdas materiāls ar augstu nodilumizturību. Par šī materiāla tehniskajām īpašībām liecina arī tas, ka Kanādas kļava tiek izmantota augstas noslodzes objektos, kur nepieciešamas grīdas ar īpašu nodilumizturību. Šāda veida objektos Kanādas kļava ilgtermiņā nodrošina resursu ietaupījumu, jo nav nepieciešama regulāra seguma atjaunošana,» skaidro ministrija.
Eksperti arī esot norādījuši, ka, stingri ievērojot projekta sākotnējo ieceri, ir jāņem vērā arī vietējā tirgus ierobežotās iespējas piegādāt Latvijā ražotās ozolkoka grīdas nepieciešamajā apjomā - faktiski Latvijā reģistrēti piegādātāji nodrošinātu citu valstu izcelsmes ozolkoka grīdu, norāda KM.
