Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Noslēdzot nozīmīgu būvdarbu posmu un jumta korē paceļot tradicionālo ozollapu vainagu, nosvinēti spāru svētki topošajai promenādei starp tirdzniecības centriem “Spice” un “Spice Home”.

Promenādes būvniecība, kurā investēti 800 000 eiro, tika uzsākta šī gada maijā un būvniecības darbus plānots noslēgt šī gada septembra beigās.

“Promenādes tapšana mums ir svarīgs notikums, un ar lielu nepacietību gaidām atklāšanu šī gada novembrī. Mūsu mērķis bija radīt patīkamu un iedvesmojošu vidi mūsu klientiem un tagad, kad ir pabeigti visi smagākie darbi, un topošā promenāde ir ieguvusi kopskata veidolu, redzam, ka mērķi esam sasnieguši. Vēlos pateikt paldies būvnieku komandai, arhitektiem, projektētājiem un būvuzraugiem,” teica Artis Teibe, tirdzniecības centra "Spice" un “Spice Home” apsaimniekošanas un attīstības vadītājs.

Promenādes būvniecībā un labiekārtojumā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi un tās pārdomātā arhitektūra uzlabos vidi pie tirdzniecības centriem, padarot pārvietošanos starp abiem centriem ērtāku, patīkamāku un drošāku.

Industriālās ēkas pārbūvējot par loft tipa mājokļiem, Mūkusalas ielā Daugavas krastā ar bankas Citadele finansējumu tapis projekts Promenāde.

Turpinot Mūkusalas ielas teritorijas attīstību, projekta Promenāde ietvaros, divas industriālās ēkas pārveidojot par dzīvojamām, izvietoti 106 dzīvošanai pilnībā gatavi apartamenti. Abas ēkas ir nodotas ekspluatācijā. Kopējās attīstītāja investīcijas projekta Promenāde attīstībā ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro ir bankas Citadele sniegtais finansējums.

Projekta attīstītāja SIA «Baltlains» pārstāve Laima Paševica – Eglīte: «Redzam, ka mājokļu tirgu lielā mērā nosaka mileniāļi, kas pašreiz ir viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām. Šī paaudze iecienījusi dzīvi stilīgā vietā pilsētas centrā un ar augstu attīstības potenciālu. Viņus vairāk interesē samērā neliela mājokļu kvadratūra. Tāpat lielu interesi par dzīvokļu iegādi redzam no investoru puses, kuri dzīvokļus pērk, lai izīrētu – pēc tiem ir liels pieprasījums mājokļu īres tirgū.»

Pašvaldības kapitālsabiedrība Liepājas ūdens plāno 2013.gada pavasarī sākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Promenādē, kas ir viens no pilsētas centra aktīvākajiem kvartāliem.

«SIA Liepājas ūdens jau no deviņdesmito gadu vidus realizē apjomīgus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas projektus, kā rezultātā ir nomainīti vairāki desmiti kilometru ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas 18 kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā arī no jauna uzbūvētas divas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Šķēdē. Diemžēl jāatzīst, ka milzīgs darba apjoms vēl priekšā, lai varētu teikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Liepājā ir sakārtota pilnībā,» vēstulē Fontaine Ent. īpašniekam Stīnam Lorensam raksta PSIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus. Tādēļ saskaņā ar SIA Liepājas ūdens 2013. gada darba plānu ir paredzēts turpināt agrāk iesākto kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Liepājas pilsētā, tai skaitā arī Promenādē, kas sāksies jau pavasarī, solīts vēstulē.

AS LNK Industries nodevusi ekspluatācijā piecas piestātnes Ventspils brīvostā, Ostas promenādē, informē uzņēmuma pārstāve Inga Domka.

Atjaunošanas darbu ietveros tika veikta piestātņu nesošo metāla konstrukciju renovācija, t. sk. piestātņu sienu grunts necaurlaidības atjaunošana un pārklāšana ar pretkorozijas pārklājumu. Tika uzstādītas jaunas drošības kāpnes, daļēji nomainītas elektrosadalnes, un likvidēts padziļinājums, kā arī veikts piestātņu dzelzsbetona virsbūves un metāla atvairbrusas remonts. Darbi notika gan krastā, gan zem ūdens ar speciālo aprīkojumu un ūdenslīdēju palīdzību. Atjaunošanas darbus LNK Industries uzsāka pērn novembra beigās.

«Objektā strādāja ūdenslīdēji, ka arī mobilizētas speciālas iekārtas - hermokameras, ar kuru palīdzību sausā stāvoklī varēja remontēt rievsienas līdz atzīmei mīnus 2 metri,» stāsta akciju sabiedrības LNK Industries projektu vadītājs Vadims Bogdanovs.

Jāņa Čakstes bulvāris gar Driksas upi ir viena no Jelgavas centrālajām ielām, kas allaž bijusi prestiža; pārbūve varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivizēšanos un citādu rosību.

Tiesa, pašu rekonstrukcijas laiku no 2010. līdz 2013. gadam ielā mītošie ilggadīgie saimnieciskās darbības veicēji (kādi lielākoties tur arī ir) atminas kā īpašu piedzīvojumu, jo bija jāstrādā teju būvlaukumā. Tas, protams, nebija pievilcīgi nedz pašiem, nedz klientiem, kā arī nācies netieši iesaistīties remontdarbos.

Divu līmeņu promenāde

Toties tagad bulvāris mainījis savu seju līdz nepazīšanai. Gar krastmalu ir izbūvēta divu līmeņu promenāde pastaigām, riteņbraucēju celiņš. Vasarā strūklakas no platformām liecas pāri apakšējai promenādei, un gājējiem ir iespēja iziet zem ūdenskritumiem. Bulvāri papildina īpaša dizaina laternas un soliņi. Objektā izbūvētas ne vien strūklakas no skatu platformām, bet arī stāv izmircis Jelgavas students. Ūdens strūklakām tiek ņemts no Driksas upes, kur nonāk arī atpakaļ. J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā izbūvēts arī arhitektoniski izteiksmīgs gājēju tilts Mītava, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu, un tā risinājums ir izliekums trijās dimensijās. Tas gan savulaik izpelnījās atšķirīgas atsauksmes.

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

9. marta vakarā izdegušajā Promenade Hotel daļā Liepājā jau sākta ugunsgrēka seku likvidēšana un ap viesnīcu vīri slej stalažas, lai uzsāktu bojātā jumta konstrukciju remontu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Viesnīcas degšanas iemeslu izmeklēšana jau ir sākta, tomēr esmu stingri pārliecināts, ka šeit nav runa par ļaunprātīgu dedzināšanu. Reāli ir sadedzis kāds puskubikmetrs jumta dēļu un bojāti divi viesnīcas numuriņi. Šobrīd jau esam uzsākuši viesnīcas remonta darbus un, kā redzat, ārpusē slejas stalažas,» skaidro Promenade Hotel valdes loceklis Ivars Kesenfelds.

Ugunsgrēka nodarīto postu skatiet raksta galerijā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma piešķirt 127 655 eiro no infrastruktūras fonda iedzīvotāju iecienītās Ķengaraga promenādes - gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu, informē Rīgas dome.

Šogad plānots izbūvēt 500 metru garu promenādes posmu virzienā uz Dārziņiem. Darbu gaitā plānots veikt veikta gājēju un veloceliņa izbūvi, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšanu, kā arī nodrošināt teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Labiekārtošanas darbus Ķengaraga promenādē Rīgas Austrumu izpilddirekcija veic jau vairākus gadus. Gar Daugavu vairāku kilometru garumā izveidots gājēju un veloceliņš, kas papildināts ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni, gājēju tiltiņiem, labiekārtoto Mazjumpravas muižas teritoriju. Ķengaraga promenādē kopā labiekārtota teritorija 4,7 kilometru garumā.

Metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā saņemti trīs piedāvājumi, kurus tagad vērtēs žūrijas komisija, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments metu konkursu izsludināja 29.jūnijā, lai iegūtu veiksmīgāko risinājumu promenādes tālākai attīstībai - pārbūves iecerei un būvprojekta izstrādei. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 7.septembrī.

Saņemtos metus vērtēs žūrijas komisija, kurā darbosies Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Pārdaugavas izpilddirekcijas, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji. Kopējais konkursa godalgu fonds ir 17 000 eiro.

Atbilstoši konkursa nosacījumiem, lai nodrošinātu neatkarīgu metu vērtēšanu, pieteikumi iesniegti anonīmi, apzīmējot ar devīzēm. Pieteikumu iesniedzēju identitāte tiks noskaidrota tikai pēc uzvarētāju metu noteikšanas.

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, un peļņu 25 tūkst. eiro apmērā.

Nodokļos Latvijas valsts budžetā viesnīca pērn nomaksājusi 381 956 eiro.

Gada laikā apkalpoto viesu vidū vairāk nekā 60 % bijuši no Latvijas un ap 40 % - no citām valstīm. Atpūtnieku vidū ap 6 % ieradušies no kaimiņvalsts Lietuvas, ap 5 % - no Vācijas, ap 4 % no Dānijas un tikpat daudz no Zviedrijas, ap 3 % - no ASV. Ap 2 % bijuši viesi no Krievijas, viesnīcu apmeklējuši arī atpūtnieki no Somijas, Lielbritānijas Šveices u.c. valstīm.

Viesnīca pieder Kesenfeldu ģimenei. Aizvadītajā gadā būtiskas investīcijas ieguldītas viesnīcas paplašināšanā un arī telpu modernizācijā. Izbūvēti papildu pieci klasiskās kategorijas un trīs luksus kategorijas numuri, numuriņu skaitam kopumā pašlaik sasniedzot 58. Tāpat modernizētas viesnīcas konferenču zāles.

Piektdien viesu uzņemšanu atsākusi pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel, informē viesnīcas pārstāvji.

Viesnīca uz laiku tika slēgta, lai atjaunotu ugunsgrēkā cietušās telpas. Līdzīgi kā iepriekš, apmeklētājiem tiks piedāvātas ne tikai naktsmājas, bet arī kultūras programma.

Lai pārliecinātos, ka pēc atjaunošanas darbu beigām ēka ir ugunsdroša, marta vidū tajā pārbaudes veica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Lai gan tuvākajā laikā ir veicami vēl daži kosmētiski uzlabojumi, kā uzsver dienests, ēka ir droša un viesnīca var turpināt darbību.

Kā informē dizaina viesnīcas Promenade Hotel pārdošanas vadītājs Mārtiņš Veiss, atjaunošanas darbi notika intensīvi, lai nesagādātu neērtības tiem klientiem, kuri jau savlaicīgi ir rezervējuši numurus martam beigām un aprīļa sākumam.

IHG (InterContinental Hotels Group) atvērs pirmo viesnīcu Latvijā.

Tiek plānots, ka Rīgā, bijušajā Preses nama ēkā 2022. gada septembrī tiks atvērta IHG^{grupas zīmola Holiday Inn viesnīca. Holiday Inn ir lielākais viesnīcu zīmols pasaulē. Projekts tiek īstenots kopā ar Lords LB Asset Management.}

Jaunajā Holiday Inn Riga būs 280 numuri. Viesnīcā Holiday Inn Riga darbosies viens restorāns, un tā tiks veidota pēc Holiday Inn atvērtā tipa koncepcijas. Tās dizains, kas apvieno reģistrācijas vietu, plašu foajē, restorānu, bāru, atpūtas zonu un biznesa centru, sniedz viesiem iespējas ieturēt maltīti, atpūsties, strādāt un izklaidēties vienā integrētā telpā.

Viesnīcā paredzēts ierīkot arī konferenču/banketu zāli, kas varēs uzņemt līdz 400 personām, sešas sanāksmju telpas, autostāvvietu, fitnesa centru. .

Rīgas domes rīkotajā konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi uzvarējis arhitektu birojs Ruume arhitekti, liecina informācija biroja mājaslapā.

Ruume arhitekti piedāvātā koncepta pamatā bija Daugavas un tās salu mērogs pret Mūkusalas promenādi – promenādes daļa pret Vecrīgu (Daugavas platums šajā daļā ap 600m), promenādes daļa pret Zaķusalu (Daugavas platums šajā daļā ap 300m) un promenādes daļa pret Lucavsalu (Daugavas platums šajā daļā ap 100m).

Projektu izstrādāja Ruume arhitekti sadarbībā ar Olgu Trebuhinu, Mārci Kalniņu un SIA Baltex Group.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes izsludinātajā metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā pērn septembrī tika saņemti trīs piedāvājumi.

Konkursa teritorija ir Mūkusalas ielas krasta promenāde posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam aptuveni 2 km garumā un aptuveni 18ha platībā. Tā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs aizsardzības zonas daļa, kā arī atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā. Patlaban Mūkusalas promenāde atrodas degradētā stāvoklī.

Liepājas domes deputāts un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Fonteins izsūtījis atklātu vēstuli pašvaldībai un plašsaziņas līdzekļiem, kurā apgalvo, ka «kakas peld gar promenādi», un pieprasa zaudējumu kompensāciju saistībā ar kanalizācijas problēmām, ko viņam radījusi, viņaprāt, PSIA Liepājas ūdens nolaidība.

Laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam SIA Fontaine Ent. pārstāvji vairākas reizes sazinājušies ar PSIA Liepājas ūdens, lai informētu par notekūdeņu sistēmas darbības traucējumiem kanalizācijas sistēmā, kas savieno pilsētas kanalizāciju ar SIA Fontaine Ent. piederošajiem īpašumiem Fontaine Royal Hotel, Fontaine Palace un Deli Snack. Taču ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas uzņēmumā norādīts, ka promenāde nav viņu atbildības lokā.

Turpināt viesnīcas darbu, ja no grīdas smeļas kanalizācija, nav bijis iespējams, tāpēc nācies noalgot kādu uzņēmumu no Grobiņas, lai tas atklātu un novērstu radušos problēmu. Tīrot kanalizācijas caurules, kļuvis skaidrs, ka problēma ir pilsētas kanalizācijā, apgalvots vēstulē. S.Lorenss norāda, ka problēma slēpjas caurulēs, kuras, izbūvējot promenādi, it kā esot nomainītas. Tomēr notekūdeņu kolektori esot pilni ar veciem ķieģeļiem, kas drūp un krīt, jo tie ir 100 gadus veci un pilni ar cementu, smiltīm un «vēl velns sazin ko».

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma remontdarbi un zemūdens hidrotehniskie darbi Rīgas domei izmaksās vairāk nekā 258,4 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika izvirzīts saimnieciskais izdevīgums, uzvarēja SIA Merks. Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza vien divi būvuzņēmēji, liecina IUB informācija.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma zemūdens hidrotehnisko darbi paredz arī gultnes attīrīšanu.

Daugavas krastmalas nostiprināšana tiks veikta Eiropas reģionālās attīstības (ERAF) projekta «Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija» ietvaros. Kopumā vecā promenāde, un Spīķeru kvartāls tiks atjaunoti un uzlaboti par 5,37 miljoniem latu. Spīķeru kvartālu atjaunoja personu apvienība Merks – Saldus ceļinieks. Db.lv jau rakstīja, ka pēc rekonstrukcijas rīdziniekiem Spīķeru kvartāls un Daugavas promenāde tika atvērti 1. augustā. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs klātesošajiem stāstīja, ka 2016. vai 2017. gadā Rīgas dome ķersies pie kreisā krasta sakārtošanas, sākot promenādes rekonstrukciju gar Mūkusalas ielu, radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.

Pabeigta Juglas kanālmalas pārbūve, kur izveidota jauna, labiekārtota promenāde, informē Rīgas domē.

Juglas promenādes un tās apkārtnes labiekārtošanu Rīgas pašvaldība sāka 2015. gadā, izveidojot tur parku ar dažādām atpūtas iespējām iedzīvotājiem. Gar kanāla malu 400 metru garumā izbūvēta izgaismota gājēju promenāde. Atjaunots kanāla krasta stiprinājums. Gar promenādes malu izveidotas atpūtas vietas - kabatas - kurās izvietoti soliņi.

Šovasar šajā vietā sāks peldvietas izveidi, veicot kanāla gultnes attīrīšanu. 2018. gadā plānots izbūvēt apmēram kilometru garu promenādes turpinājumu gar Juglas ezeru Strazdumuižas virzienā.

Savukārt Brīvības ielā 124 atklāts viens no 12 jauniem rotaļu un fizisko aktivitāšu laukumiem, kādus pašvaldība šobrīd uzstāda pilsētā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" plāno nākamgad sākt projekta "Krasta City" būvdarbus Zvirgzdu salā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu.

Puskilometru gara publiskā promenāde gar Daugavu, pilnveidota sabiedriskā transporta kustība, gājēju tilts, labiekārtota veloinfrastruktūra, A klases biznesa komplekss, kas sastāvēs no biroju ēkām un multifunkcionāla centra, kur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas – šie ir projektā “Krasta City” plānotie objekti, kas, papildinot viens otru, Rīgā veidos jaunu dzīvesstila kvartālu.

A klases biznesa kompleksu veidos septiņas pamatēkas, kuru augstums būs līdz 15 stāviem, un vienas multifunkcionālas ēkas, kuras pirmie stāvi pildīs publisku funkciju. Tur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tāpat projekta teritorijā būs pieejama arī zaļā zona ar skvēriem.

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Turpinot Ķengaraga promenādes labiekārtošanu, novembrī pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi, informē Rīgas dome.

Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Gājēju un veloceliņa Rīgas centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvi pēc Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pasūtījuma projektēja AS Ceļu projekts, bet darbus veica SIA Ribetons ceļi. Projekta kopējās izmaksas bija 160 000 eiro. Nepieciešamos līdzekļus piešķīra Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja no infrastruktūras fonda.

Vīrietis, kas vadīja kravas automašīnu, kura ceturtdienas vakarā Nicā ietriecās pūlī, kas vēroja svētku uguņošanu, ir oficiāli identificēts, piektdien vēsta avoti policijā.

Noziedznieks ir 31 gadu vecs tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis, kura personu apliecinošie dokumenti tika atrasti automašīnā.

Policija vēl nav publiskojusi masu slepkavas vārdu, taču atzinusi, ka viņš dzīvojis Nicā. Avoti tiesībsargāšanas iestādēs stāsta, ka jau iepriekš viņš nonācis policijas uzmanības lokā par sīkiem likumpārkāpumiem.

Kā ziņots, terorists ceturtdienas vakarā ietrieca automašīnu pūlī, kas Nicas Angļu promenādē (Promenade des Anglais) vēroja uguņošanu par godu Bastīlijas dienai.

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.