Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien pieņēmis ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Kā informē Izglītības ministrijas pārstāvji, padomnieka pienākumus R. Ķīlis pārtrauks pildīt ar šodienu, 20.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā nedēļā, iespējams, dzērumā, izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes, ziņoja LETA. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā naktī, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā. R. Ķīlis apstiprināja, ka pagājušonakt izraisījis avāriju.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Savukārt taujāts par to, vai, sēžoties pie automašīnas stūres, juties alkohola reibumā, viņš atbildēja: «Nē, nejutos, ka būtu kas tāds, kas varētu man traucēt». «Pašlaik man jāiet uz policiju Gaujas ielā, kur man jāmaksā sods par to, ka es uzdūros mašīnai, par to, ka izraisīju avāriju, un tas ir pagaidām viss,» norāda bijušais ministrs.

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Igaunijā skolotāji pievienojušies lielākajam streikam, kopš valsts neatkarības atgūšanas un trešdien uzsākuši trīs dienas ilgas nacionāla mēroga akcijas.

Streiks Igaunijā sākās pirmdien ar sabiedriskā transporta darbinieku streiku. Vairākus streikus šonedēļ rīko arī Igaunijas transporta darbinieku arodbiedrība.

Streikam pievienosies izglītības, medicīnas, enerģijas sektora un citu nozaru darbinieki, tāpat protesta akciju piektdien ieplānojusi arī Narvas elektrostacija, kas streika laikā varētu samazināt elektroenerģijas ražošanas jaudu.

Streikotāji norāda, ka akciju iemesls ir varas iestāžu nevēlēšanās uzsākt dialogu ar arodbiedrībām. Skolotāju streikā piedalīties varētu pat 20 tūkstoši cilvēku visā Igaunijā. Ceturtdien Tallinā streikos arī sabiedriskā transporta vadītāji un Igaunijas galvaspilsētā darbosies tikai deviņas autobusu līnijas, transportlīdzekļi kurās «kursēs pēc brīva grafika», vēsta ERR.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

«Visas dzīves laikā cilvēki mācās. Skološanās nebeidzas līdz ar iziešanu pa skolas vai augstskolas durvīm. Cilvēks mācās no savas pirmās dienas līdz pat brīdim, kad iet ar kājām pa priekšu uz kapiem,» tiekoties ar grobiņniekiem grāmatu svētku ietvaros notikušajā diskusijā, sacījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vēsta Latvijas Avīze.

Kopā ar R. Ķīli par izglītības problēmām Grobiņā sprieduši Saeimas deputāti Janīna Kursīte (Vienotība) un Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).

Viens no aktuālākajiem izglītības nozares jautājumiem ir pedagogu algas, atgādinājusi J. Kursīte, uzsverot, ka «skolotāji ilgi ir cietuši». Viņa iebildusi pret R. Ķīļa uzstādījumu, ka algām jābūt atkarīgām no skolotāja iegūtās kvalifikācijas pakāpes, jo ne visiem pedagogiem, jo sevišķi laukos, bija iespēja piedalīties projektā, kura ietvaros šīs pakāpes varēja iegūt.

Par skolotāju algām interesējies arī Grobiņas novada domes priekšsēdētājs, sakot: ja grib labu izglītību bērniem, jāatceras, ka «kadri izšķir visu».

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Igaunijas skolotāju minimālā bruto alga no gadumijas pieaugs par 100 eiro un sasniegs 1250 eiro mēnesī, nolēmusi valdība.

Skolotāju vidējā alga 2019.gadā palielināsies par 120 eiro, sasniedzot 1500 eiro mēnesī.

«Saskaņā ar prognozēm, ņemot vērā arī vietējo pašvaldību ieguldījumu, skolotāju vidējā alga nākamgad sasniegs 1500 eiro,» uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa. «Skolotājiem ir jājūt, ka viņu darbs tiek novērtēts, un te sava loma ir pārliecinošam darba algas pieaugumam. Skolotāju algu palielināšana ir visas valdības prioritāte.»

Tomēr paredzamais algu pieaugums nav tik liels, kā būtu gribējuši paši skolotāji, kas cerēja, ka nākamgad viņu minimālā alga pieaugs līdz 1385 eiro mēnesī.

Skolotāju minimālās algas paaugstināšanai nākamā gada budžetā paredzēti 258 miljoni eiro.