Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.
Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»
Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.
Daudzās mazās lauku skolās skolotāji turas pat pie ceturtdaļslodzes, kas, protams, neļauj nopelnīt pietiekami. Iespējams, kāds iebildīs: kā var būt skolotāju par daudz, ja ir tik daudz vakanču. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs skaidro, ka tā ir strukturāla problēma, jo trūkst tādu priekšmetu skolotāju, kuri ar savu izglītību citās profesijās var nopelnīt daudz vairāk. Turklāt liela daļa pedagogu ir pirmspensijas un pensijas vecumā, kas nākotnē vakanču skaitu tikai palielinās.
Vienīgais veids, kā mazināt vakances un piesaistīt skolotājus, ir vidussskolu skaita mazināšana, kā rezultātā būtu lielāks izglītojamo skaits uz vienu skolotāju un attiecīgi lielākas algas. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījumā (2017. gadā), kuru veica karšu izdevniecības Jāņa sēta pētnieki J. Turlaja vadībā, norādīts, ka Latvijā skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu ne vairāk kā 130 vidusskolu. Pārējās būtu jāpārveido par pamatskolām vai sākumskolām.
Pētnieku rekomendētais minimālais skolēnu skaits pārējas periodā līdz 2023. gadam ir šāds: vidusskolās (10.–12. klase) lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, izņemot vietas, kur 25 km rādiusā nav citas vidusskolas, – 75. Pētnieku secinājums ir skarbs: vēl zemāka minimālā skolēnu skaita noteikšana, kā to vēlas daudzas Latvijas pašvaldības, ekonomiski būtu pilnīgi nepamatota publiskā finansējuma izlietošana.
Demogrāfiskā situācija un izglītības kvalitātes rādītāji liek uz vidusskolām raudzīties nevis no sentimentālā skatu punkta, bet tikai un vienīgi pragmatiski, par galvenajiem kritērijiem izvirzot izglītības kvalitāti un ekonomisko pamatotību. Jo ātrāk to sapratīs pašvaldības un pieņems sabiedrība, jo lielāki ieguvēji būs skolēni, kas saņems kvalitatīvāku izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas, un nodokļu maksātāji, kuru maksātie nodokļi tiks izlietoti pēc iespējas efektīvāk.