Iespējams, ka nākamgad Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar konkrētu regulējumu, kas būtu solis ceļā uz vienotu Eiropas Savienības PVN zonu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Katru gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek zaudētas milzīgas summas neiekasēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dēļ, kā iemesls tam ir dažādas shēmas, ko liek lietā izdomas bagāti uzņēmumi, lai izvairītos no PVN nomaksas. Eiropas Komisijas (EK) pētījums liecina, ka 2014. gadā starpība starp prognozētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN bija 159,5 mljrd. eiro. Tomēr, salīdzinot ar 2013. gadu, PVN iztrūkums ir samazinājies par 2,5 mljrd. eiro. Līdz ar to šis pētījums vēlreiz apliecina, ka ir nepieciešams veikt pārmaiņas un pārstrādāt ES PVN sistēmu, tādējādi līdz minimumam mēģinot novērst krāpšanās gadījumus un efektivizējot sistēmu. Jau šā gada pavasarī EK pieņēma rīcības plānu PVN jomā, kas ir kā pirmais solis virzībā uz vienotu ES PVN zonu, kurā būs iespējas cīnīties pret krāpšanu, kā arī atbalstīt komercdarbību, digitālo ekonomiku un e-komerciju, norāda EK. Savu vērtējumu par šo plānu pavisam nesen sniedza ar Eiropas Reģionu komiteja (RK). Savukārt EK 2017. gadā plāno iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai atkal iedarbinātu principu, ka ES iekasē PVN par pārrobežu tirdzniecību. Jaunajai sistēmai būtu jāsamazina pārrobežu krāpšana par 80% jeb apmēram 40 miljardiem eiro. Jau kopš septembra EK aicina ES dalībvalstis uz diskusiju par galīgu PVN sistēmu, kas atbilstu 21. gadsimta prasībām. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis DB skaidro, ka Latvija atbalsta cīņu pret krāpniecību PVN jomā.
Visu rakstu Ķers ciet PVN miljardus lasiet 22. novembra laikrakstā Dienas Bizness.