Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās no Maidana scenārija īstenošanās Krievijā, kas varētu novest pie viņa gāšanas no amata. Tādēļ arī Krievija izvērš savas aktivitātes Ukrainā, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš pauda LNT.
Ukrainas pēdējo mēnešu notikumos Krievijas prezidents saskata apdraudējumu savām pozīcijām. Tādēļ V. Putins vēlas novērst Ukrainas opozīcijas [šobrīd – koalīcijas, red.] sekmes par katru cenu, pauda J. Kažociņš.
Savukārt Rietumu pašreizējā reakcija uz notikumiem Ukrainā liecina, ka tie nav īsti sapratuši, cik Ukraina ir svarīga Krievijai, uzskata J. Kažociņš. Rietumos nav novērtēts arī tas, cik liels privāts aizvainojums V. Putinam bija tas, ka Maidana cīņas un uzvarošais noslēgums notika tieši Putina «zvaigžņu brīdī» - laikā, kad notika olimpiskās spēles Sočos.
V. Putina plašāks mērķis ir izveidot Eirāzijas savienību. Tās izveide, savukārt, neesot iespējama bez Ukrainas. Tādējādi arī sadalīta Ukraina nav īsti Krievijas interesēs, jo arī tad Eirāzijas savienības plānu īsti nav iespējams īstenot. Šajā savienībā Rietumukraina noteikti neiestātos, turklāt tā būtu Krievijai naidīga un varētu kļūt pat par NATO dalībvalsti, skaidroja J. Kažociņš. Viņš norādīja, ka NATO pietuvināšanās Krievijas robežām nav valsts interesēs.
Bijušais SAB vadītājs uzskata – V. Putins cer, ka viņam pietiks ar Krimas ieņemšanu, lai Ukrainas sabiedrība atkal pievērstos Krievijai. Taču, kā liecina pēdējo dienu notikumu attīstība, tas tā nav noticis, un konflikts Ukrainā ir tikai samilzis.
Rietumiem noteikti nevajadzētu nekādi tuvoties militāram konflikta atrisinājumam, uzskata J. Kažociņš. «Karu vienmēr ir vieglāk iesākt nekā pēc tam pabeigt,» tā bijušais SAB vadītājs.
Runājot par Latvijas statusu, J. Kažociņš pauž, ka Latvijas dalība dažādās starptautiskajās organizācijās nostāda mūsu valsti citā stāvoklī nekā Ukrainu vai Gruziju.