Jaunākais izdevums

Sportošana ir iegansts, taču nav galvenais motīvs, kas mudina kuplu skaitu cilvēku brīvdienās piedalīties kādā no maratoniem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasarā gandrīz katru nedēļas nogali Latvijā notiek kāds maratons, kurā kupls skaits ļaužu dodas distancē, lai skrietu, brauktu ar velosipēdiem vai skrituļotu. Šie trīs sporta veidi līdz šim piesaistījuši kuplāko interesentu skaitu, tāpēc maratonu dalībnieku skaits mērāms nevis simtos, bet tūkstošos. Šāda mēroga maratonus Latvijā organizē četri uzņēmumi – SIA Igo Japiņa sporta aģentūra, kas pārsvarā orientējas uz velo sacīkšu organizēšanu; SIA Nords Event Communications, kas ik pavasari Rīgā pulcē vairākus tūkstošus skriešanas mīļu, SIA Alpha Baltic Sport, kas tirgū darbojas sešus gadus, un SIA Baltijasmaratoni.lv, kas vērienīgus sporta pasākumus rīko divus gadus. Aptaujātie tirgus dalībnieki DB atzīst, ka konkurence ir, bet tā visus dzen uz vienu mērķi – mudināt aizvien vairāk cilvēku brīvo laiku pavadīt aktīvi. «Viens otru dzenam uz priekšu. Pilnveidojamies. Mērķauditorija ir cilvēki, kuri vēlas brīvo laiku pavadīt sportiskā garā, kā arī tie, kuriem šīs sacīkstes ir iespēja pārbaudīt savus personiskos rezultātus,» stāsta SIA Baltijasmaratoni.lv vadītājs Kaspars Tupiņš.

Vairo veselību

Pašlaik Igo Japiņa sporta aģentūra gadā organizē apmēram desmit pasākumus. Pārsvarā tās ir kalnu un šosejas divriteņu sacensības, bet ir bijušas arī soļošanas un slēpošanas sacīkstes. Aģentūra dibināta 1997. gadā, kad Igo Japiņš sāka organizēt pirmos sporta pasākumus. Tobrīd konkurentu īsti nebija, eksistēja tikai Rīgas skriešanas un velomaratons – tie organizēti jau no padomju laikiem –, kā arī Vienības velo brauciens.

«Riteņbraukšanā bijām pirmie, un pārējie organizatori tur mums līdzi, savukārt Aigars Nords ar Rīgas maratonu bija pirmais, kas parādīja, kāda apmēra pasākumu ir iespējams noorganizēt, piesaistot visus, kuri vēlas izmēģināt spēkus skriešanā. Viņš masu sporta veida popularizēšanā ir daudz devis,» teic I. Japiņš. Viņa aģentūrai sporta pasākumu organizēšana ir pamatnodarbošanās, un tās galvenā misija – vairot to cilvēku skaitu, kas ar sportu nodarbojas regulāri, nevis tikai reizi gadā kādās sacensībās.

Visu rakstu Sporto, atpūšas, tērē lasiet 16. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane,20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ne tikai ballītes, bet nopietna industrija

Anda Asere,22.09.2015

Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumu organizētāji veido visai nopietnu biznesa nozari, kas gadā apgroza vismaz 11 miljonus eiro, un savā starpā sīvi konkurē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozīmīgākie spēlētāji noteikti ir tie, kas apvienojušies Latvijas Pasākumu producentu asociācijā, taču arī ārpus tās ir vairākas pasākumu aģentūras ar savu klientu loku un pieredzi, piemēram, Chocolate Events,» saka Elīna Brīdaka, SIA Pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija direktora vietniece. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā (LaPPA) ir 14 biedri, bet pārējās aģentūras esot grūti apzināmas, jo liela daļa no tām ir viena vai divu cilvēku uzņēmumi, turpretī vairumā asociācijas kompāniju pastāvīgā darbā ir 7–10 darbinieki, teic Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs. Asociācijas lielāko kompāniju – SIA Ideju institūts un SIA BDG concerts – apgrozījums 2014. gadā bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Vairāk nekā miljona eiro apgrozījums ir arī SIA Untitled un SIA Nords Event Communications, mazliet mazāk par vienu miljonu eiro apgrozījis SIA SponsorKing. «Tie ir vērā ņemami uzņēmumi. Šī ir nopietna industrija – asociācijas biedru kopējais apgrozījums 2014. gadā bija gandrīz 11 miljoni eiro. Tas norāda, ka mēs, līdzīgi kā jebkurš cits bizness, esam nopietna nozare. Lielās kompānijas apkalpo aptuveni 60% pasākumu. Atlikušos 40% organizē kādas 100 viena līdz divu cilvēku aģentūras,» saka G. Ērglis.

Komentāri

Pievienot komentāru