Krievijas datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti atklājuši, ka daļa trojieša Duqu programmatūras ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā un aicina programmētāju kopienu palīdzēt tās izpētē.

Kaspersky Lab norāda, ka Duqu ir sarežģīta kaitīgā programma, kuru izveidojuši skandalozu popularitāti ieguvušā datortārpa Stuxnet autori. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt uzbrucējiem konfidenciālas informācijas zagšanu. Analizējot Duqu darbību, Kaspersky Lab pieņem, ka tā veidotāju galvenais mērķis bijis informācijas zagšana par automatizētām vadības sistēmām, kuras izmanto dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ziņu vākšana par vairāku Irānas organizāciju komerciālajiem sakariem.

Viens no svarīgākajiem ar Duqu saistītajiem neatrisinātajiem jautājumiem – kā šis trojietis pēc upura datora inficēšanas veic informācijas apmaiņu ar saviem komandserveriem. Kaspersky Lab eksperti atklājuši, ka daļa no koda, kas ir atbildīgs par saziņu ar komandserveri, ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā, un nosauca šo sektoru par Duqu Framework.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Divi Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības eksperti izteikuši minējumus, ka, saasinoties Krievijas un rietumvalstu attiecībām, ir iespējams, ka krievu uzņēmēja Jevgēnija Kasperska kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab varētu kļūt par draudu informācijas sistēmu drošībai. Pats uzņēmums noraida ekspertu spekulācijas un sola saglabāt objektivitāti, neskatoties uz izmaiņām politikā.

Krievu datorzinātnieka Kasperska dibinātais IT drošības uzņēmums Kaspersky Lab, kas visā pasaulē pazīstams ar savu antivīrusu programmatūru, varētu kļūt par riska faktoru. Kompānijas dibinātājs nekad nav slēpis, ka studējis augstskolā, ko daļēji finansējusi Krievijas Aizsardzības ministrija, kā arī tagadējā Federālā drošības dienesta (FDD) priekšteči - Valsts drošības komiteja (VDK). Pēc studiju beigšanas Kasperskis kādu laiku arī strādājis Krievijas aizsardzības struktūrās, kā arī pēcāk jau kopā ar Kaspersky Lab sniedzis valsts iestādēm palīdzību cīņā ar kibernoziedzību.

Kā norādīja IT drošības eksperts Agris Krusts, risks, ka Kaspersky Lab varētu ļaunprātīgi izmantot klientu uzticēšanos, lai īstenotu Krievijas intereses, esot paaugstinājies, bet tāpat esot tikai spekulāciju līmenī. Katram cilvēkam pašam esot jāizspriež, cik interesants viņš būtu šādam uzbrukumam un arī attiecīgi izsargāties.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Pētnieki atklājuši sarežģītu kiberspiegošanas programmatūru, kas vāca privātus datus no Rietumāzijas valstīm, piemēram, Izraēlas un Irānas.

Kaspersky Lab pētnieki pauž, ka, visticamāk, programmatūru finansējusi kāda valsts, tomēr nav pilnīgi pārliecināta par kiberieroča Flame izcelsmi. Programmatūra nav radīta naudas zagšanai no bankas kontiem, tā ir citādāka nekā līdz šim atklātās programmas, norāda Vitālijs Kamlaks no Kaspersky Lab.

Krievijas Kaspersky Lab un Starptautiskās Telesakaru apvienības (International Telecommunications Union, ITU) pētnieki norādījuši, ka kiberspiegošanas programma Flame darbojās kopš 2010. gada augusta. Noziedzīgā programmatūra ļauj zagt svarīgus datus, tostarp ekrānā redzamo informāciju un informāciju par sistēmām, pret kurām vērsti uzbrukumi, datorā saglabātās datnes, lietotāju kontaktinformāciju un pat sarunu audioierakstus. Tas padara šo programmatūru par vienu no sarežītākajiem un daudzfunkcionālākajiem līdz šim atklātajiem kiberuzbrukumu veikšanas līdzekļiem. Nozagtie dati tiek nosūtīti vadības serveru tīklam, kas ir izvērsts dažādās pasaules daļās, skaidro Kaspersky Lab pārstāvji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Mobilās platformas Android lietotāji trīsreiz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, kuru mērķis ir viņu nauda, secinājuši Kaspersky Lab eksperti, izvērtējot 2014. gadā konstatētos finansiālos draudus.

Visa pagājušā gada laikā uzņēmuma izstrādājumi ir bloķējuši vairāk nekā divus miljonus finansiālo kiberuzbrukumu Android lietotājiem — tas ir 3,25 reizes vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus 3,64 reizes ir audzis arī uzbrukumiem pakļauto šīs platformas mobilo ierīču īpašnieku skaits, informē Kaspersky Lab pārstāve Olga Kazaka.

Draudu nopietnību apliecina arī fakts, ka 48% Android paredzēto ļaunprogrammatūru ir banku vai īsziņu Trojas zirgi, un tieši tie medī lietotāju konfidenciālos datus, kas paver kibernoziedzniekiem tiešu piekļuvi naudai. Turklāt paaugstināta riska zonā atrodas lietotāji Krievijā, jo vislielākais incidentu skaits ar šādu ļaunprogrammatūru iesaisti ir konstatēts tieši Krievijā — 64% no pasaules kopējā rādītāja.

Google izstrādātā Android ir ieguvusi vislielāko popularitāti mobilo ierīču kaitīgo programmatūru veidotāju vidū, liecina Kaspersky Lab rīcībā esoša informācija. Oktobrī operētājsistēmai radīto kaitīgo programmu vidū vislielākais īpatsvars (34%) bijis tām, kuras mēģina nozagt lietotāju personīgo informāciju.

Kaitīgās programmas ne tikai nosūta īsziņas un veic zvanus uz paaugstinātas maksas numuriem, kā arī zog lietotāju autentifikācijas datus internetbanku sistēmā, bet arī arvien biežāk tiek izmantotas lietotāju personiskās informācijas iegūšanai.

Šāda tendence rosina bažas, jo īpaši ņemot vērā to, ka kaitīgās programmatūras ir atrodamas Android Market. Kaspersky Lab to ilustrē ar tā saukto trojas zirgu Antammi.b, kas tika izplatīts izmantojot oficiālo programmatūru veikalu.

Antammi.b bijis domāts pārsvarā krievvalodīgo auditorijai, programmatūra slēpās aiz vienkārša zvana signālu lejupielādes rīka. Ļaundabīgā programma zaga gandrīz visu veidu lietotāja personisko informāciju – kontaktinformāciju, īsziņu arhīvu, GPS koordinātas un pat fotogrāfijas.

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Jūnija vidū tika noskaidroti tie septiņi jaunieši, kuri Rimi Baltic praktikantu izaugsmes programmas Talent Lab (latviski Talantu laboratorija) ietvaros septiņu mēnešu garumā apgūs prasmes darbam mazumtirdzniecības jomā visās trijās Baltijas valstīs, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu, informē uzņēmumā.

Rimi praktikantu programmas Talent Lab ietvaros Rimi Latvia praktizēsies četri dalībnieki – RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jānis Neinbergs, Latvijas Universitātes moderno valodu un biznesa vadības programmas absolvente Santa Dzalbe, Passau universitātes Vācijā starptautiskās kultūras un biznesa programmas absolvente Olga Eglīte un RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jēkabs Grundmanis. Savas prakses gaitas Rimi viņi sāks augusta beigās. Lietuvā savas profesionālās gaitas augustā sāks divi praktikanti, savukārt Igaunijā – viens jaunietis.

«Pieteicos Rimi praktikantu programmai Talent Lab, jo tā ir laba iespēja gūt vispārīgu priekšstatu par dažādām profesijām un to, kā strādā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Studiju laikā biju praksē Rimi birojā un sapratu, ka vēlos strādāt tieši šajā uzņēmumā lielo izaugsmes iespēju, patīkamās iekšējās vides un draudzīgā kolektīva dēļ,» atklāj Jēkabs Grundmanis, Rimi Talent Lab praktikantu programmas dalībnieks.

Nezināmi kibernoziedznieki piecus gadus ilgā laika posmā zaguši Eiropas Savienības (ES) un NATO dokumentus, atklājuši datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti. Uzbrukumi veikti arī Latvijā.

Ļaundaru darbības mērķis bijis iegūt konfidenciālu informāciju, datus, kas nodrošina piekļuvi datorsistēmām, personiskajām mobilajām ierīcēm un korporatīvajiem tīkliem, kā arī ģeopolitiska rakstura ziņu vākšana. Uzbrucēji pievērsuši uzmanību galvenokārt bijušās PSRS, Austrumeiropas valstīm, kā arī vairākām Vidusāzijas valstīm.

Aizvadītā gada oktobrī Kaspersky Lab eksperti sākuši izmeklēt uzbrukumu sērijas starptautisko diplomātisko pārstāvniecību datortīkliem. Pētot šos incidentus, speciālisti atklāja plašu kiberspiegošanas tīklu. Pēc tā analīzes kompānijas eksperti secināja, ka operācija ar kodētu nosaukumu «Sarkanais oktobris» ir uzsākta jau 2007. gadā un turpinās joprojām.

ASV (25,4%) ieņem pirmo vietu pasaulē to valstu vidū, kuru tīmekļa resursos tiek mitinātas kaitīgās programmatūras. Otrā vietā ir Krievija (14,6%). Savukārt Latvija (0,6%) šajā sarakstā ieņem 15.vietu, atklāj Kaspersky Security Bulletin 2011 pārskats.

Kaspersky Lab eksperti atzīmē, ka ASV un Krievijā ir beidzies iepriekšējos gados novērotais straujais kaitīgās mitināšanas pieaugums. To veicinājusi tiesībaizsardzības iestāžu aktīvā rīcība robottīklu slēgšanā. Lai gan kaitīgās mitināšanas īpatsvars šajās valstīs ir nedaudz samazinājies, tas tomēr joprojām ir ļoti augstā līmenī. 2010.gadā pirmo un otro vietu sarakstā ieņēma – tāpat kā pērn – ASV un Krievija.

Nīderlande un Vācija sarakstā ieņem trešo un ceturto vietu. Daļēji to var izskaidrot tādējādi, ka šo valstu pakalpojumu sniedzēji piedāvā lētu un kvalitatīvu mitināšanu, kas ir pievilcīga ne tikai godīgiem klientiem, bet arī ļaundariem. Piektajā vietā ir Ukraina, bet sestajā – Ķīna.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Pēdējā laikā tīmeklī plaši izplatījusies pret aktīvajiem darba meklētājiem vērsta shēma, kurā darba meklētāji tiek apkrāpti, izmantojot SMS, konstatējuši Kaspersky Lab eksperti.

Upurus ļaundari izvēlas no tām personām, kas ir reģistrējušās darba piedāvājumu interneta vietnēs. Uz šo lietotāju e-pasta adresi tiek nosūtītas vēstules ar vakances piedāvājumu, kas var šķist vilinošs cilvēkam, kurš meklē darbu. Kaspersky Lab norāda, ka tomēr īstenībā tas nav tik vienkārši.

Krāpnieki vispirms prasa iziet tiešsaistes pārrunas, taču pēc atbildes uz pēdējo jautājumu solītā rezultāta vietā parādās instrukcija, kurā ar miglainu ieganstu par nepieciešamību saņemt «slepenu personiskās lapas kodu» tiek piedāvāts nosūtīt divas īsziņas uz paaugstinātas maksas numuru.

Atsevišķi spēlē Angry Birds izvietotie reklāmkarogi ved uz veikala Google Play mājaslapas viltus kopijām, kur lietotājs ir pakļauts riskam lejuplādēt kaitīgas datnes, brīdina Kaspersky Lab eksperti.

Tā, piemēram, Angry Birds bezmaksas versijās krievu valodā katrs trešais reklāmas bloks, kurš ticis atvērts un analizēts, veda uz kaitīgu datni, norāda Kaspersky Lab eksperts Jurijs Namestņikovs. Uzklikšķinot uz atsevišķu Angry Birds reklāmkarogu saites, lietotājs riskē nonākt veikala Google Play mājaslapas kopijā. Izskatā pilnīgi neatšķiroties no likumīgām lietojumprogrammām, šajā kopijā ir izvietotas kaitīgās programmatūras, kas tiek lejupielādētas tālrunī, piespiežot taustiņu «Lejupielādēt». Piesardzīgu dara vienīgi fakts, ka viltus veikals tiek atvērts tieši pārlūkā, bet adreses joslā redzams, ka vietne atrodas «.net» vai «.in» zonā. Citu atšķirību nav - dizains ir praktiski identisks oficiālajai versijai, tāpat ir pieejami teksta tulkojumi, norāda eksperti.

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»