Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Viens no vadošajiem Eiropas zivju konservu ražotājiem un 2021.gada Latvijas Eksporta Čempiona titula ieguvējs SIA Karavela aicina mazos, vidējos un lielos eksportējošos uzņēmumus piedalīties online vebinārā portālā db.lv par šī brīža notikumiem un cenu prognozēm Eiropas pārtikas industrijā.

Pasākums sāksies plkst.14.

Šī gada vasarā SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele dalījās pieredzē par to, kā SIA Karavela ikdienā pieņem stratēģiskus īstermiņa un ilgtermiņa lēmumus, kā veidojas pārtikas cenas Eiropā un kā prognozē cenu kāpumu un iespējas to kompensēt.

Iepriekšējo online vebināru iespējams apskatīt šeit.

Šoreiz J.Endele turpinās iepriekšējā reizē skartos jautājumus, pastāstīs kā mainījies Eiropas pārtikas tirgus, kā arī ieskicēs prognozes par pārtikas cenu attīstības tendencēm uz nākamajiem diviem gadiem. Kā arī par to, kāds ir Karavelas rīcības plāns šim periodam.

Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.

Arī SIA “Karavela” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bijusi par aptuveni 40% lielāka, nekā 2021. gadā, sasniedzot 5 miljonus eiro.

“Neskatoties uz to, ka 2022. gads sākās ar visu veidu izejvielu cenu kāpumu un turpinājās ar kara neprognozējamo ietekmi gan uz cilvēku dzīvēm, gan izmaksām, uzņēmums “Karavela” ir spējis sasniegt labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite, minot, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevies gūt šādus panākumus, ir tieši uzņēmuma nodaļu izcilā sadarbība un spēja pieņemt pareizus lēmumus.

Notikušas izmaiņas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" īpašnieku sastāvā, liecina informācija "Firmas.lv".

Par "Karavela" vienu no īpašniekiem ir kļuvis Oskars Punenovs, kura īpašumā šobrīd ir 12,86% kompānijas kapitāldaļu. Savukārt tiešā veidā kompānijas kapitālā vairs nav pārstāvēts Andris Bite, kuram iepriekš tiešā veidā piederēja 12,86% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus Andris Bite joprojām ir pārstāvēts "Karavela" kapitālā ar AS "Strops investīcijas" starpniecību, kurai pieder 67,14% "Karavela" kapitāldaļu. "Strops investīcijas" akcionāri vienādās daļās ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite.

Tāpat "Karavela" kapitālā 20% kapitāldaļu īpašnieks joprojām ir Jānis Endele.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām, atzina zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis.

Viņš skaidroja, ka cenu kāpumus sākās jau pagājušā gada beigās, taču karš Ukrainā šo kāpumu tikai pastiprinājis un paātrinājis.

Romanovskis norādīja, ka laiks no ražotāja izmaksu pieauguma līdz cenas kāpumam veikala plauktā ir apmēram seši mēneši, tāpēc patērētāji reālo cenu pieaugumu pārtikas produktiem ieraudzīs vien vasaras beigās un rudenī.

Taujāts par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz "Karavela" darbību, uzņēmuma pārstāvis pauda, ka pirms kara pārdošanas apjomi Krievijā un Baltkrievijā bija zem 2%, Ukrainā - 8%. Uzņēmums savas produkcijas pārdošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraucis, bet Ukrainas tirgus situācija turpina būt sarežģīta.

Zivju konservu "Kaija" ražotājs "Karavela" nākamgad plāno palielināt ražošanas apjomus par 19% un saražot 100 miljonu zivju konservu bundžu gadā.

Tā "Karavela" līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele prognozēja portālā db.lv skatāmajā "Karavelas" vebinārā par pārtikas cenu tendencēm Eiropā.

J.Endele norādīja, ka 2022.gadā uzņēmums budžetā paredzēja 12 miljonus eiro fiksētajām izmaksām, kas saistītas ar konservu ražošanu. Plānotais konservu bundžu apjoms šogad ir 84 miljoni bundžu, jeb septiņi miljoni bundžu mēnesī.

Uzņēmuma galvenais uzdevums ir nākamgad panākt, ka 2024.gadu uzņēmums sāk ar lielāku apjomu un lielāku produktu klāstu veikalu plauktos. J.Endele norādīja, ka veikalu preču zīmju apjoms tirgū tikai pieaugs, tāpēc uzņēmums plāno ražošanā palielināt arī veikalu preču zīmju produkcijas apmērus.

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA "Fishteh", liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmums reģistrēts 11.martā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Atlantijas ielā, kur norādīta "Fishteh" juridiskā adrese, reģistrēti arī citi uzņēmumi, kuros Bite ir līdzīpašnieks. Piemēram, AS "Strops investīcijas", "Karavela" un SIA "Kaija Seafood".

Ar Biti aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro.

"Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,499 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir "Strops investīcijas" (67,14%), kura patiesā labuma guvēji ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite, kā arī 20% "Karavela" kapitāla pieder Jānim Endelei, bet 12,86% īpašnieks ir Andris Bite.

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Viens no vadošajiem Eiropas zivju konservu ražotājiem un 2021.gada Latvijas Eksporta Čempiona titula ieguvējs SIA Karavela aicina mazos, vidējos un lielos eksportējošos uzņēmumus piedalīties online vebinārā portālā db.lv 10.jūnijā, plkst. 14:00 par šī brīža notikumiem pārtikas industrijā.

Vebināra laikā uzņēmuma mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele dalīsies pieredzē par to, kā SIA Karavela ikdienā pieņem stratēģiskus īstermiņa un ilgtermiņa lēmumus, kā prognozē cenu kāpumu un meklē iespējas to kompensēt.

Tiks sniegta arī atbilde uz šī brīža aktuālāko jautājumu – kas notiek un ko sagaidīt pārtikas industrijā strādājošajiem uzņēmumiem un kā pielāgoties šī brīža ekonomiskajai situācijai, kuru nav iespējams ietekmēt?

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Līdzšinējam Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidentam Didzim Šmitam noliekot savas pilnvaras un stājoties Zemkopības ministra amatā, 2022. gada beigās biedrība ievēlējusi jaunu prezidentu – zivju konservu ražotāja SIA “Karavela” Attīstības direktoru Jāni Endeli.

Kā stāsta jaunievēlētais LZS prezidents, krasas pārmaiņas nozarē veikt nav plānots, taču galvenokārt uzsvars tikts likts uz zivrūpniecības nozares stiprināšanu Baltijas mērogā.

“Šis amats man ļaus turpināt iesāktos darbus uz kopējo pārtikas eksporta veicināšanu valstī, koncentrējoties tieši uz nozares labo pieredzi un runājot par to, kā uzlabot uzņēmēju un valsts sadarbību, lai vispirms apturētu Latvijas ekonomiskās atpalicības palielināšanos no Igaunijas un Lietuvas,” stāsta J.Endele.

Pēc viņa teiktā, virzība uz lielāku izaugsmi plānota tikai pēc tam, kad Latvijas pozīcijas Baltijā būs nostabilizējušās.

Biedrība Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vadošie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir konservētu zivju produktu ražošana. LZS sastāv no 13 biedriem, starp kuriem ir visi lielākie Latvijas zivju konservu ražotāji, dažādu citu zivju produkcijas veidu ražotāji un eksportētāji, ka arī Latvijas zvejniek. Biedrības galvenais uzdevums ir veicināt nozares dalībnieku intereses Latvijā un starptautiskā mērogā.

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, otrdien "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") rīkotajā diskusijā par uzņēmēju izaicinājumiem un praktisku palīdzību energoresursu un ģeopolitikas krīzes apstākļos teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš stāstīja, ka uzņēmēji bija pieraduši, ka "gāze tai trubā ir", un nevarēja iedomāties, ka tās vairs nebūs vai arī tās cena pieaugs padsimt reizes vai par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Bite norādīja, ka, piemēram, SIA "Karavela", kurā viņš ir līdzīpašnieks, izdevumi par dabasgāzi mēnesī ir pieauguši 16 reizes.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no valsts, lai izmaksu pieaugums nesasniegtu desmit vai padsmit reizes, bet tikai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes.

"Bez fiskālās palīdzības no valsts mēs neiztiksim. Ja tāda nebūs, daļai uzņēmumu tas būs izdzīvošanas jautājums, savukārt citi izies no krīzes, bet ļoti vāji," uzsvēra Bite.