Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.
Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.
Fragments no intervijas
Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?
Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.
Pašlaik ar šprotu ražošanu bez Latvijas ražotājiem nodarbojas viens rūpnieks Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un Polijā, kurā gan ir cita produkta recepte un līdz ar to arī garša. Prognozēju, ka agrāk vai vēlāk visa šprotu ražošana būs Latvijā, jo, kā pierāda tirgus, tad cenai nav nozīmes, bet garšai gan.Ja Lietuvā ir zivju pārstrādes uzņēmumi, kuru neto apgrozījums pārsniedz 100 milj. eiro, tad Latvijā tuvāko gadu laikā varētu būt divi - SIA Karavela un vēl viens uzņēmums (bijusī Kolumbija) Liepājā, kurā īpašnieki pašlaik investē lielas summas industriālā laša produktos, kas paredzēti Eiropas tirgum un kas nebūs konkurents esošajiem zivrūpniekiem. Latvijas lielākais zivrūpniecības uzņēmums Karavela ir ļoti spēcīgs konservu ražošanā, bet zivju kulinārijas segmentā ir vien lokāls spēlētājs un kaut ko eksportē uz bijušās PSRS emigrantu tirgiem — ASV, Kanādu u.tml. Salīdzinājumam — konservu ražošanā viena partija ir 10 000 bundžu, savukārt zivju kulinārijas (presservu) segmentā tā var būt viena kārba. Pašlaik zivju kulinārijas segmentā sekmīgi sadzīvo lielie un mazie ražotāji. Jāņem vērā, ka daudzos zivju kulinārijas izstrādājumos ir liels roku darbs, tāpēc tiem būs augstākas cenas, bet salīdzinoši nelieli ražošanas apjomi. Vienlaikus tieši nelielie ražotāji ir tie, kuri ar savu sortimentu piepilda veikalu plauktus un rada lielu dažādību un līdz ar to arī patērētāju izvēli.
Visu rakstu lasiet 2.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!