Kustības Nepērc svešu! dalībnieki nosūtījuši Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai atklātu vēstuli, kurā pieprasa Saeimas namā pieeju Latvijā ražotam pienam, ūdenim un citiem pārtikas produktiem.

«Visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas savās programmās un vārdos paudušas un turpina paust atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai šķiet pieņemami un valstiski, ka parlamenta deputātiem netiek dotas izvēles iespējas savā darba vietā iegādāties Latvijas ražojumus,» vēstulē jautā kustības koordinators un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Tāpat viņš vēstulē pauž: «Latvijas parlaments nav tikai vieta, kur pulcējas un strādā deputāti, bet tas arī reprezentē Latvijas valsti. Saeimas namu regulāri apmeklē ārvalstu viesi un diplomātiskais korpuss. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai ir pieņemami, ka Latvijas valsts Saeimas namā tiek reprezentēta ar importa produktiem?»

Uzņēmēju kampaņā Nepērc svešu apzināti izvēlēts spēcīgs teksts un vizuālais materiāls, lai uzrunātu sabiedrību. Aizstāvēt vietējos ražotājus vajadzētu arī ierēdņiem, atzina viens no akcijas organizatoriem, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs un bijušais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Sarunā ar Latvijas Radio uzņēmēji atzina, ka veids, kādā tiek runāts, ir savādāks, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un uzsāktu debates par to, kā mēs varam palīdzēt savai valstij – sākt rīkoties, lai latvieši atgrieztos mājās, lai nācija augtu, nevis saruktu.

«Valstij ir ļoti svarīgi, lai tai būtu savi kapitālisti. Mums ir jārūpējas, lai būtu savi uzņēmumi,» uzsvēra D. Šmits. Viņš norādīja, ka ir milzīgi daudz instrumentu un lietu, kā valsts iegūst ekonomisko ietekmi un kā cīnās par tirgu.

Kā vienu no piemēriem šādiem instrumentiem, kas aizstāv vietējos ražotājus, uzņēmēji minēja Lietuvu, kurā iepirkumu noteikumos iestrādāta norma, ka produkta aprakstam jābūt precīzā lietuviešu valodā un, ja tiek atrasta kaut viena kļūda, pretendents zaudē konkursā.

Šā gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190,3 miljoni eiro, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Banka.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja palīdze Linda Vecgaile skaidro, ka 3. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (tas bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un 3. ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

3. ceturksnī preču bilances deficīts bija 614,8 miljoni eiro jeb 9,6% no IKP (2. cet. 593,2 jeb 9,8% no IKP). Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4,1% un 4%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Latviabeerfest 2012 ietvaros Latvijas Alus muzejs sadarbībā ar Latvijas Alus darītāju savienību un Latvijas Alus darītāju asociāciju 25. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē rīkoja alus konkursu, kurā visi Latvijas alus darītavu ražojumi esot novērtēti kā ļoti labi.

Tajā savu produkciju vērtēšanai bija pieteikušas Latvijas alus darītavas: SIA Abula (Brenguļu alus), AS Aldaris, SIA Alus nams (alus Brālis), SIA Bauskas alus, AS Cēsu alus, SIA DFD (Rēzeknes alus), SIA Piebalgas alus, SIA Valmiermuižas alus un SIA ZAKSI (Užavas alus).

Degustāciju organizēja nozares speciālisti – Astrīda Ruško, Maija Placēna, Ivars Grīslis, Kārlis Zālītis un Kārlis Tomsons, savukārt alus vērtēšanu veica starptautiska līmeņa žūrijas komisija, kur piedalījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. No Igaunijas uz degustāciju bija ieradusies Carlsberg grupas pārstāve, Saku alus darītavas tehnoloģe Marika Tungela. Žūrijas komisijā piedalījās arī Royal Unibrew grupas pārstāvis lietuvietis Ričardas Barakūnas. Savus ekspertus bija pieteikušas arī Latvijas alus darītavas, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus muzejs.

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Šā gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

2. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts, kurš kļuva negatīvs saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

Publicējot 2. ceturkšņa datus, saskaņā ar datu revīzijas politiku ir veikta arī datu revīzija par 2014. gadu un 2015. gada 1. ceturksni.

2. ceturksnī preču bilances deficīts bija 593,2 miljoni eiro (9,6% no IKP) un tā palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ietekmēja preču importa straujāks pieaugums salīdzinājumā ar eksportu. Latvijas preču eksports un imports 2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu saglabāja kāpumu attiecīgi par 2,9% un 2,7%. Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir optiskās ierīces un aparatūra, augu valsts produkti, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir dažādi mehānismi un elektroniskās ierīces, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi, kā arī augu valsts produkti.

Krievijas importa aizliegumam saistībā ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas produkciju vajadzētu rosināt valdību nākt klajā ar iniciatīvu Briselei noteikt Baltijas valstīm īpašas buferzonas jeb depresīvā rajona statusu, kas ļautu uzņēmējiem elastīgāk reaģēt uz attiecīgajiem ierobežojumiem, uzsvēra kompānijas NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Viņš norādīja, ka Krievijas sankcijas kopumā Latvijas ražotājiem būs nopietns trieciens, tādēļ valdībai būtu jāizrāda iniciatīva sarunās ar Briseli, lai panāktu īpaša statusa piešķiršanu Baltijas valstīm.

«Stratēģiski pareizi būtu panākt, ka visas valstis, kas ir starp Berlīni un Maskavu, tātad arī Baltijas valstis, tiktu iekļautas īpašā buferzonā,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja, ka šāda buferzona būtu kaut kas līdzīgs depresīvajiem rajoniem, kuros darbojas īpašas nodokļu atlaides, atbalsts eksportētājiem un tamlīdzīgi stimuli ražotājiem.

«Speciālās buferzonas statuss ļautu uzņēmējiem elastīgāk reaģēt situācijās, kādas izjūtam gadījumos ar Krieviju un Ukrainu, kad lielā politika nosaka neparedzamu lietu virzību biznesam,» sacīja uzņēmējs.

Latvijas iedzīvotāji par populārākajiem pašmāju zīmoliem ārvalstīs uzskata saldumus Laima un alkoholisko dzērienu Rīgas Melnais balzams, bet par galveno Latvijas uzņēmēju priekšrocību eksporta tirgos dēvē produktu un pakalpojumu kvalitāti.

Tā secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktajā iedzīvotāju aptaujā par Latvijas eksportu un eksportējošajiem uzņēmumiem. Aptaujas ietvaros respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumiem saistībā ar Latvijas eksporta ģeogrāfiju, nosaukt lielākos valsts eksportētājus, nozīmīgākās eksporta nozares utt. Respondentiem lūgts izteikt arī viedokli par populārākajiem Latvijas zīmoliem ārvalstīs, Latvijas uzņēmēju priekšrocībām eksporta tirgos un potenciāli eksportspējīgākajām nozarēm.

Par absolūti populārāko Latvijas zīmolu ārvalstīs aptaujātie uzskata Laimu, kuru norādījusi vairāk nekā puse respondentu (54%). Vēl pie populārākajiem zīmoliem nosaukti: Rīgas Melnais balzams (33,5%), Lauma (9,5%), Grindeks (8,1%), Dzintars (8,1%) un Aldaris (7,1%).

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Vēloties arvien vairāk cilvēku iepazīstināt ar Latvijā tapušiem ražojumiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izveidojusi Latvijas produktu katalogu.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti labākie Latvijas uzņēmēju ražojumi, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, kā arī tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles. Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un aksesuāriem.

Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

Pašlaik ar Latvijas produktu katalogu var iepazīties latviešu valodā un tā mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, kā arī mūsu tautieši ārvalstīs, kuri LIAA organizētajos pasākumos izteikuši vēlmi popularizēt Latvijas produktus savās mītnes valstīs. Nākotnē plānots katalogu tulkot arī angļu valodā, lai to izplatītu plašākai auditorijai, sekmējot pieprasījumu pēc mūsu ražojumiem.

Lai popularizētu Latvijā ražotos produktus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aprīlī prezentēja Latvijas produktu e-katalogu. Šobrīd tā saturs ir papildināts līdz 160 dažādiem produktiem un pieejams arī angļu valodā.

Savu produkciju iekļaušanai katalogā pieteicis, piemēram, kafijas grauzdētavas "Kalve" vadītājs Gatis Zēmanis, uzsverot, ka šobrīd līdz ar valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem būtiski ir samazinājies pieprasījums pēc viņu ražotās produkcijas no kafejnīcām, viesnīcām un citiem biznesa klientiem: "Arvien aktuālāks kļūst vietējais tirgus, un te mēs jūtam, ka cilvēku interese par Latvijas produktiem aug, īpaši, ja spējam nodrošināt labu cenas un kvalitātes balansu."

Sākam biznesu: Viss sākās ar kafijas tasīti  

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas...

Lai sekmētu Latvijas ražojumu noietu arī ārvalstīs, izveidots e-kataloga tulkojums angļu valodā.

"Kataloga versiju angļu valodā izplatīsim, izmantojot LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības, kā arī sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēl nav izstrādājuši darbības stratēģijas eksporta tirgos, tā ir laba iespēja mēģināt uzrunāt potenciālos pircējus," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti Latvijas uzņēmēju ražojumi deviņās kategorijās, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles mājoklim.

Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un mājdzīvniekiem paredzētajiem produktiem. Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

LIAA aicina arī citus interesentus pieteikt savus produktus iekļaušanai izdevumā, aizpildot anketu LIAA mājaslapā. Saņemot jaunus pieteikumus, katalogs tiks aktualizēts un papildināts.

Latvijas produktu katalogs: http://www.liaa.gov.lv/lv/iepazisti-latvijas-produktus

Latvijas produktu katalogs angļu valodā: http://www.liaa.gov.lv/en/best-of-latvia

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Līdz 13.septembrim Tokijā (Japānā), Minami-Aojam galerijā Athalie norisināsies Latvijas nedēļa, kur vienkopus būs apskatāmi dažādi Latvijā radīti un izgatavoti ražojumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) .

Šī ir pirmā reize, kad vienkopus aicināti Latvijas dizaina preču ražotāji un izplatītāji, lai veicinātu Latvijas preču eksportu, kā arī popularizētu Latvijā ražotās preces un dizainu.

Latvijas nedēļas laikā galerijas apmeklētāji varēs aplūkot arī Latvijas vēstnieka Japānā Pētera Vaivara fotoizstādi par Latviju. Nedēļas ietvaros interesentiem tiks organizētas latviešu valodas nodarbības, prezentācijas par Latviju un tūrisma iespējām, tai skaitā pieejamas grāmatas un informatīvie bukleti par Latviju. Notiks arī dažādu Latvijas produktu degustācijas un nakts tirdziņi. Savukārt mūzikas vakaros latviešu autoru kompozīcijas izpildīs Japāņu saksofoniste Maki Kasai.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Latvijas eksportētāji tiecas un iekaro strauji augošos tirgus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Latvijas eksports pamatā ir orientēts uz ES valstīm, bet ekonomisko un politisko problēmu pārņemtajām Krievijai un Ukrainai tiek atvēlēta vien aptuveni desmitā tiesa no ārvalstīm domātās produkcijas, atsevišķos gadījumos problēmas sagādājusi tirgus sašaurināšanās Eiropā. Par to sūdzējās ne tikai piensaimnieki, kuriem nācās saskarties ar grūtībām pārdot produkciju Lietuvā, problēmas piemeklēja arī Latvijas tekstilrūpniecības eksportu uz Poliju. Kā atzina Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, tas pagājušajā gadā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc par dažiem procentiem vajadzēja kristies Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas apjomam. Saistībā ar rubļa vērtības mazināšanos ārvalstu ražotāji vairāk cenšas aizpildīt savus vietējos tirgus, ir mazāka nepieciešamība pēc precēm, ko reeksportēt uz Krieviju. Tomēr mūsu uzņēmumi ir pietiekoši spējīgi iekarot to valstu tirgus, kur Latvijas ražojumi atbilst vietējā patēriņa specifikai un kuros vērojama ekonomiskā augšupeja.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam, tapis ierosinājums izveidot veikalos nodalītus plauktus vietējiem un importētajiem piena produktiem.

Tas palīdzēs pircējiem daudz sekmīgāk orientēties piedāvājumā, uzskata kampaņas «Godīgs piens» iniciatoru pārstāvis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kampaņu Godīgs piens pamudinājis uzsākt fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina LOSP un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēti arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par viņu gatavību iegādāties vietējos piena produktus un spēju tos atpazīt veikalu plauktos. Kā liecina pētījuma rezultāti, lielai daļai iedzīvotāju ir svarīgi, kas tiek likts pusdienu galdā – 51% respondentu atzina, ka, iegādājoties piena produktus, viņiem ir nozīmīga to izcelsmes valsts.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Latvijas ražotāji no 20. līdz 29.janvārim piedalās Vācijā notiekošajā izstādē Zaļā nedēļa 2017.

Latvijas ražotāju kopstendu, ko organizē Zemkopības ministrija un Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Mūsu valsts kopstenda vadmotīvs ir Izbaudi un paņem līdzi Latvijas garšu un tas vērsts uz Latvijai tradicionālu un specifisku nišas produktu pazīstamības veicināšanu.

Latvijas kopstenda platība izstādē Zaļā nedēļa 2017 ir 100 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rādīs un arī apmeklētājiem produkciju pārdos AS Lido, izstādes Riga Food 2016 konkursa Tautas garša uzvarētāji SIA Snigol, SIA Brīvais mustangs, IK I.R.Avots un SIA Kurzemnieku ražojumi, kā arī SIA Vladas SP, Kalnu medus dravnieks Sandris Akmans, SIA Raiskuma labumu darītava, SIA Straumes SK, IK 55 mārītes, SIA Baltic Wild, SIA Dienvidi plus,, ZS Jāņkalni, SIA Skrīveru pārtikas kombināts un SIA Sula. Kā katru gadu izstādē ekspozīcija būs arī asociācijai “Lauku ceļotājs”, bet otro gadu Berlīnes izstādē sevi rādīs Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un SIA Rozīne ar produktu Skrīveru mājas saldējums.