#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Igaunijas parlaments pirmdien pieņēmis likumu par automobiļu nodokļa ieviešanu.

Par likumu nobalsoja 54 deputāti un 28 bija pret.

Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ieviest nodokli, kas sastāv no divām daļām. Viena daļa ir ikgadēja nodeva, kuru transportlīdzekļa īpašnieks par ceļu satiksmes reģistrā reģistrēto transportlīdzekli, bet otra daļa ir reģistrācijas maksa pirms transportlīdzekļa iekļaušanas reģistrā.

Nodokļa mērķis ir mudināt cilvēkus, kas iegādājas jaunu spēkratu, izvēlēties videi draudīgākus transportlīdzekļus, kā arī pagarināt vecāku automašīnu izmantošanas laiku.

Likumu Rīgikogu pieņēma jau 12.jūnijā, taču 25.jūnijā prezidents Alars Kariss atteicās to izsludināt, norādot, ka tas neatbilst valsts konstitūcijai, jo tajā nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā pēc pāris mēnešiem varētu būt kāda tālāka virzība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers stāstīja, ka pārrunājis minētās lietas virzību ar uzraugošo prokuroru, kurš viņam esot apliecinājis, ka viss norit kā plānots un bijis ļoti optimistisks, lai apgalvotu, ka pēc pāris mēnešiem lietai ir gaidāma tālāka procesuāla virzība.

Uz jautājumu tieši kāda, Kalnmeiers atbildēja, ka bez uzraugošā prokurora piekrišanas nevar neko sīkāk komentēt, lai gan piebilda, ka Rimšēvičs ļoti akurāti pilda procesuālos pienākumus, piemēram, laicīgi ierodas uz pratināšanām.

Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

Jaunākie dati par noziedzīgajiem nodarījumiem Latvijā liecina, ka noziedzības līmenis Latvijā samazinājies par 2,75%, kas pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera domām, ir diezgan liels kritums.

Kalnmeiers šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka samazinājums jūtams visās noziegumu grupās, lai gan arvien ir izteikts kadru trūkums tiesībsargājošajās institūcijās ar izmeklētājiem un citiem speciālistiem.

Viņš stāstīja, ka šogad reģistrēts par 530 noziegumiem mazāk nekā pērn šajā laika posmā, līdz ar to tas samazina slodzi policijas izmeklētajiem.

Tomēr uz jautājumu vai darba situācija ir uzlabojusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Kalnmeiers atbildēja, ka pēdējā laikā tā ir manāmi uzlabojusies, jo izmeklēšanas darbs norit, par ko liecina pēdējās procesuālās darbības Rīgas domes institūcijās un citās iestādēs.

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.

ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta «attiecīga informācijas pieprasījuma forma».

Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir kritiski noskaņots pret pašreizējo prokuroru disciplīnu un kā vienu no risinājumiem saskata algu samazināšanu.

Kalnmeiers šodien ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem 2013.gadā paziņoja, ka pagājušā gadā disciplināri sodīti 16 prokurori, kas ir par par diviem mazāk nekā gadu iepriekš. Lai arī šogad pagājuši vien pāris mēneši, Kalnmeiers jau tagad zinot, ka būs disciplināri sodīti prokurori. Acīmredzot visefektīvākais sods disciplīnas uzlabošanai būtu algas samazināšana.

«Tas [sodīto skaita samazinājums], protams, priecē, bet tas nav nekāds pašmērķis, jo šogad atkal esam iesākuši ar strauju šī sliktā rādītāja pieaugumu. Es jau tagad zinu, ka būs bargi sodi prokuroriem par to, ka nepilda savus tiešos pienākumus, kādi viņiem ar likumu ir uzlikti. Diemžēl citu reaģēšanu es neredzu. Šī jau man ir ceturtā gada pārskata sanāksme, ko es vadu, un vienmēr ir runāts par uzraudzības darba kvalitāti un prokuroru pienākumu pildīšanu tiesā. Nav šī rezultāta. Un, lai cik tas nebūtu skumji, visefektīvākais ir darba algas samazinājums. Tad cilvēks beidzot sāk saprast, ka par nekvalitatīvu darbu ir jāsaņem mazāks atalgojums. Tas iedarbojas un tad dod rezultātus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Valsts policija ir atteikusies no idejas par mazāk smagu noziegumu dekriminalizēšanu, tā vietā ieviešot vienkāršotu izmeklēšanu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ik gadu kopumā tiek ierosināti aptuveni 50 tūkstoši kriminālprocesu, pagājušajā gadā valstī sākti 48,08 tūkstoši kriminālprocesu, no kuriem Valsts policija ierosinājusi 45,91 tūkstoti kriminālprocesu, kas ir 95,5% no visiem. Valsts policijā izbeigts 5701 kriminālprocess, no tiem uz izlīguma pamata – 788, sakarā ar personas nāvi – 70, sakarā ar izraidīšanu – viens, sakarā ar maznozīmīgu kaitējumu – 217 kriminālprocesi, liecina Valsts policijas statistika par pagājušo gadu.

Ik pa laikam tiek aktualizēti mazāk smagu noziegumu procesi, kuriem tiek tērēti nesamērīgi lieli resursi. Valsts policija ir izstrādājusi grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL) un vadlīnijas, kas varētu situāciju labot. Aplēses liecina, ka, piemēram, zādzība ir izdarīta desmit eiro apmērā, bet kriminālprocesa izmaksas, kamēr tas nonāk līdz tiesai, ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro.

Restorānu tīkla Gan bei krāpšanas lietā aizdomās turamie atzīst iejaukšanos kases aparātu darbībā, bet nepiekrīt izmeklētājiem jautājumā par no kases izņemtajām summām un laika periodu, kurā ir notikusi manipulācija ar kases aparātu datiem, pirmdienas rītā telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers pastāstīja, ka kopumā lietā ir deviņas aizdomās turamās personas, no kurām apcietinājumā pašlaik palikusi tikai viena. Pēc Ģenerālprokurora vārdiem, neviena no šīm personām nenoliedz, ka ir notikusi iejaukšanās kases aparātu darbībā, sekojoši var uzskatīt, ka aizdomās turamie sadarbojas ar izmeklētājiem. Tomēr ir strīds par laika periodu un summām, jo izmeklētāji uzskata, ka ilgstošā laika periodā no vairāku ēstuvju kasēm ik mēnesi izņemti 700 000 līdz 800 000 eiro.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka līdz tiesai šī lieta tomēr varētu nonākt ļoti ilgā laikā - tas varētu prasīt pat divus gadus. Kā skaidroja Kalnmeiers, potenciālais termiņš ir tik garš, jo, lai arī ēnu ekonomikas apkarošana valstī ir noteikta par prioritāti, tomēr praksē finanšu un ekonomikas noziegumu atklāšanai valsts atbalsts esot vāji jūtams. Attiecīgo noziegumu izmeklēšanas iestādēm ļoti trūkstot darbinieku, īpaši tādu, kas orientētos informācijas tehnoloģijās.

Kriminālizlūkošanas attīstībai līdz 2022.gadam Latvijā plānots izveidot miljoniem eiro vērtu informācijas sistēmu, kurā tiesībsargājošās iestādes apmainītos ar operatīva rakstura informāciju.Par šo projektu šodien diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pēc komisijas sēdes Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšniece Jolanta Ļuta žurnālistiem skaidroja, ka kriminālizlūkošanā atslēgas vārds ir informācija, tāpēc ir svarīgi tiesībsargājošām iestādēm izveidot kopīgu informācijas platformu, kurā iestādes varēs apmainīties ar informāciju un to analizēt.Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveidei šobrīd ir iedalīti aptuveni 5,7 miljoni eiro, taču sākotnējie aprēķini liecina, ka sistēmas kvalitatīvai izveidei izmaksas ir lielākas - 12 miljoni eiro.

Tomēr arī pie esošā finansējuma plānots sākt veidot jauno sistēmu.Attiecībā par pārējo finansējumu tiekot gatavots ziņojums valdībai. Ja izdosies pārskatīt praksi par informācijas klasifikāciju, tad varētu izdoties samazināt projekta izmaksas, norādīja Ļuta.Informācijas sistēmas darbību regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikti parametri kāda veida informācija ir jāievada sistēmā. Tāpat tiekot plānoti pasākumi, lai īstenotu drošu informācijas apriti.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Prokuratūra ir noskaidrojusi Rīgas pils ugunsgrēka galveno izcelšanās iemeslu, un mēneša laikā varētu tikt nosaukti aizdomās turamie, intervijā Latvijas Radio žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers gan atturējās atklāt, vai aizdomās turamie ir būvnieki, norādot, ka šādas informācijas izpaušana patlaban nav izmeklēšanas interesēs.

Ekspertīze šobrīd ir pabeigta, un izmeklēšanas procesā pirms saspringta darba posma esot iestājusies īslaicīga pauze, norādīja Kalnmeiers.

Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, izvērtējot kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā Krājbankas krimināllietā, ir pieņēmis lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības, informē Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.

Vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, 196.panta otrās daļas un 217.panta otrās daļas, bet otrai personai pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 20.panta otrās daļas.

Kriminālprocesa lielā apjoma dēļ, kā arī, lai neradītu šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos un sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalīja un procesu daļā nosūtīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.

Turklāt kriminālprocesa ietvaros bija izdalīts atsevišķā lietvedībā materiāls par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu. Pagājušā gada 29.oktobrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā tiesas sēdē izskatīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par AS Latvijas Krājbanka noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu 15 miljonu eiro apmērā.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nākotnē plānots stiprināt tarptautisko policijas sadarbību un noziedzības apkarošanu, informē Iekšlietu ministrija.

Nākamnedēļ tiks atklāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētajai programmai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. Programmas mērķis ir stiprināt institūciju spēju ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī uzlabot institūciju sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības, vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā - ieviešot Barnahus modeli.

Programmas kopējais finansējums ir 17 647 059 eiro. EEZ piešķīrums ir 85% jeb 15 000 000 eiro, savukārt nacionālais piešķīrums ir 15% jeb 2 647 059 eiro. Programmas īstenošanas laiks ir līdz 2024.gada 31.decembrim.