Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi atklātu konkursu Valsts policijas ēku Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B būvprojekta izstrādei, telpu pielāgošanai policijas vajadzībām un autoruzraudzībai.

Piedāvājumu iesniegšana notiek elektroniski līdz 2022. gada 28. martam EIS e-konkursu apakšsistēmā.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās atsevišķās daļās - viena no iepirkuma daļām ir Stabu ielas 89, Rīgā ēkas būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība. Šajā ēkā atrodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pēc pārplānošanas tajā tiks izvietota arī moderna ekspertīžu laboratorija.

Otra iepirkumu daļa - būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība, ir paredzēta īstenot ēkai Rīgā, Bruņinieku ielā 72b, kur ir izvietota Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piedāvājumu iesniegšana notiek līdz 2022. gada 28. marta pulksten 11.00 EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā. Piedāvājumu atvēršanas procedūra norisināsies 2022. gada 28. martā.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā, teikts trešdien publiskotajā bankas trešā ceturkšņa pārskatā.

Tajā minēts, ka šogad februārī iekšējai izmeklēšanai piesaistīts starptautiskais juristu birojs «Clifford Chance» ar atbalstu no konsultantu kompānijām FTI un FRA.

Izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar «vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem». Izmeklēšana attiecas uz «Swedbank», kā arī tās meitasuzņēmumu un filiāļu tīklu visā pasaulē. Bankas pārskatā minēts, ka izmeklēšanā par laika posmu no 2007.gada līdz šā gada martam tiks analizēti vairāk nekā 30 miljardi transakciju, no kuriem puse notikusi Baltijas valstīs.

Tāpat «Clifford Chance» analizē bankas pašreizējo naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ievērošanas programmu. FRA dalība izmeklēšanā noslēgsies šā gada pēdējā ceturksnī, bet visu iekšējo izmeklēšanu plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Banka sola ziņot par gūtajiem secinājumiem. Tāpat «Swedbank» pārskatā uzsvērts, ka jau līdz šim iekšējās izmeklēšanas rezultātā darbu bankā zaudējuši vairāki darbinieki. "Swedbank» norāda, ka pilnībā sadarbojas ar izmeklējošajām institūcijām, nepārtraukti sniedzot visu to prasīto informāciju. Pārskatā arī atzīts, ka, neskatoties uz nepārtrauktiem uzlabojumiem, ir bijuši trūkumi tās naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, kuru novēršana joprojām turpinās.

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Trešdien, 16. oktobrī, OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa (OECD WGB) publicējusi Latvijas 3.fāzes novērtējumu, norādot, ka Latvijas kukuļošanas apkarošanas rezultāti joprojām nav proporcionāli pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas riskiem, kam tā ir pakļauta.

OECD norāda, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas paveiktais ir pārliecinājis WGB, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi ir noteikta 2021.gada rudenī vispārējā kārtībā.

OECD norāda, ka kopš 2014.gada, kad Latvija pievienojās OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, iztiesāšanai tiesā nav nodota neviena pārrobežu kukuļošanas lieta, vienlaikus joprojām notiek izmeklēšana trīs šādās lietās. Neviena finanšu institūcija līdz šim vēl nav saukta pie atbildības par tās lomu pārrobežu kukuļošanas shēmās vai naudas atmazgāšanā.

Jaunuzņēmums “Salv”, kura piedāvātie risinājumi palīdz identificēt finanšu noziegumus, būtiski palielinājis klientu skaitu Latvijā, kā arī piesaistījis finansējumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Igaunijas jaunuzņēmums bankām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina instrumentus finanšu noziegumu apkarošanai.

Uzņēmums, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, plāno izmantot investīcijas, lai paplašinātu pārdošanas un mārketinga aktivitātes Lielbritānijā. Šogad uzņēmums dubultojis ieņēmumus, kas tiek lēsti 2,2 milj. eiro apmērā. 2022. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija 1,2 milj. eiro.

“Lielbritānija ir Eiropas finanšu tīklu centrs. Cīņai pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem nepieciešama ātra un plaša sadarbība, kā arī efektīvi instrumenti. Šādu rīku izstrāde un finanšu noziegumu apkarošana ir mūsu aizraušanās. Palielinātie apjomi un sarežģītāki gadījumi nozīmē jaunus izaicinājumus, padarot šo procesu vēl aizraujošāku,” norāda “Salv” līdzdibinātājs un izpilddirektors Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi).

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Šodien notikušajā Noziedzības novēršanas padomes sēdē tika atbalstīti nepieciešamie pasākumi efektīvākai finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai, aģentūrai LETA pavēstīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Atbilstoši padomes lēmumam Konfiskācijas fonda līdzekļi 1 167 568 eiro apmērā piešķirti prokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam, tāpat arī Valsts tiesu ekspertīžu birojam un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, kā arī Valsts policijai un Valsts robežsardzei.

Finanšu līdzekļi tika pieprasīti iestāžu kapacitātes stiprināšanai un specializētu apmācību nodrošināšanai finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā, kā arī valsts iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājuma pilnveidošanai. Sēdes laikā tika uzklausīts arī tiesībaizsardzības un drošības iestāžu kriminālizlūkošanas analītiskais ziņojums par 2019.gadu un aktuālajām tendencēm, kā arī Labklājības ministrijas ziņojums par "Bērnu mājas" modeļa ieviešanas progresu.

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.