Trešdien, 16. oktobrī, OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa (OECD WGB) publicējusi Latvijas 3.fāzes novērtējumu, norādot, ka Latvijas kukuļošanas apkarošanas rezultāti joprojām nav proporcionāli pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas riskiem, kam tā ir pakļauta.
OECD norāda, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas paveiktais ir pārliecinājis WGB, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi ir noteikta 2021.gada rudenī vispārējā kārtībā.
OECD norāda, ka kopš 2014.gada, kad Latvija pievienojās OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, iztiesāšanai tiesā nav nodota neviena pārrobežu kukuļošanas lieta, vienlaikus joprojām notiek izmeklēšana trīs šādās lietās. Neviena finanšu institūcija līdz šim vēl nav saukta pie atbildības par tās lomu pārrobežu kukuļošanas shēmās vai naudas atmazgāšanā.
Vienlaikus ziņojumā tiek norādīts, ka pēdējo gadu reformas finanšu un tieslietu jomās Latvijā liecina par būtiskām pozitīvām izmaiņām šajā jomā, kas ir mazinājušas riskus pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas iespējām Latvijā, kā arī ir uzsāktas un jau daļēji ieviestas pietiekami efektīvas reformas, lai šīs izmaiņas nostiprinātu kā likumos, tā praksē.
Tāpat WGB norāda, ka šīs reformas ir to sākumposmā un jāturpina valsts risku mazināšana un konstatēto pārkāpumu un noziegumu apkarošana. Ziņojums sniedz detalizētu izvērtējumu, konstatējot, ka uzsāktās reformas ir pareizas, tās jāturpina un jāstiprina. Noslēgumā ir izteiktas kopumā 44 rekomendācijas, kas vērstas uz to, lai Latvija pilnībā nodrošinātu Konvencijas prasību izpildi.
Galvenās rekomendācijas ir noteiktas šādās jomās: Paredzēt pietiekamus resursus un zināšanas tām iestādēm, kas atklāj, izmeklē un iztiesā ārvalstu kukuļošana un saistīto naudas atmazgāšanu; Pastiprināt soda neizbēgamības principa ieviešanu pār tām juridiskām un fiziskām personām, īpaši finanšu jomā, kas ir iesaistītas ārvalstu kukuļošanas un saistītās shēmās; Nostiprināt sadarbību starp KNAB, Valsts policiju un prokuratūru, lai nodrošinātu stratēģisku pieeju sarežģītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā; Nodrošināt efektīvu finanšu sektora uzraudzību un kontroli.
Minētais novērtējums jau ir trešais pēc kārtas attiecībā uz Latvijas rezultātiem Konvencijas prasību ieviešanā. Konvencija nosaka Latvijai pienākumu kriminalizēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, to efektīvi atklāt, izmeklēt, saukt personas, gan fiziskas, gan juridiskas pie kriminālatbildības un piemērot efektīvus un atturošus sodus. Papildus Latvijai ir pienākums nodrošināt, ka arī ar šādu kukuļošanu saistītie noziegumi, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un grāmatvedības pārkāpumi, ir efektīvi atklāti, izmeklēti un personas sauktas pie atbildības.
Tas ietver arī efektīvus uzraudzības un prevencijas pasākumus kukuļošanas un saistītu noziegumu un pārkāpumu nepieļaušanai finanšu sistēmā un uzņēmējdarbībā. Tieslietu ministrija kopš Latvijas pievienošanās konvencijai koordinē visu iestāžu darbu attiecībā uz Konvencijas prasību izpildi. Noteikto uzdevumu izpildi būs jānodrošina Tieslietu, Finanšu un Ārlietu ministrijām, KNAB, Valsts policijai, Prokuratūrai un tiesām, FKTK, FID, VID, VK un Altum. Saskaņā ar ziņojuma projektu Latvijai 2021.gada oktobrī ir jāsniedz ziņojums par rekomendāciju izpildi.
