Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto, tomēr pirmā ražošanas sezona kopumā ir vērtējama pozitīvi, vērtē AS NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Nordbrik betona bruģa ražotnē Bolderājā, Rīgā kopš 2018. gada pavasara top gan klasiskie bruģa ķieģeļi, gan īpaši apstrādāts bruģakmens ar visadažādākajām krāsu gammām un formām, kā arī ceļu un ietvju apmales.

Tā kā iegādātā ražotne tika būtiski modernizēta ar papildus apstrādes moduļiem, ražošana varēja sākties nedaudz vēlāk, bet ar iespēju piedāvāt klientiem plašāku sīkbetona izstrādājumu sortimentu.

Uzsākot aktīvu ražošanu, audzis saražotās produkcijas apjoms un realizācija. Pēc klientu nogaidošā un vērtējošā perioda, vasaras otrajā pusē jaunā rūpnīca jau saņēma lielākus pasūtījumus no ceļu būves kompānijām, pašvaldībām, kā arī privātpersonām. Ņemot vērā lielo ekonomisko aktivitāti būvniecībā kopumā, pieprasījums pēc sīkbetona produktiem ir saglabājies stabili augsts.

Šoreiz portāls db.lv viesojās bruģa ražotnē Seastone, kas atrodas Talsu novada Lībagu pagastā.

Uzņēmumā patlaban strādā astoņi darbinieki, jo lielu daļu darba ražotnē veic iekārtas - darbinieki tikai uzrauga, vai ražošanas process rit ierastajā režīmā, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Oļegs Čubarovs.

Diennaktī kompānija var saražot 3000 m2 bruģa. Uzņēmums izmanto Vācijā ražotas Hess, Schlosser Pfeiffer iekārtas un Rotho žāvētavu.

Patlaban uzņēmums skatās arī uz eksporta tirgiem, taču lielākais šķērslis ir tas, ka produkcija ir smaga, līdz ar to transportēšanas izmaksas ir augstas. Tādēļ uzņēmumu vairāk interesē vietējais tirgus un tuvākais – Kurzemes reģions, taču produkcija tiek vesta arī uz attālākām Latvijas pilsētām, piemēram, Rēzekni.

Vienots stils visas ielas garumā, dzīvības piepildīti skvēri, ērtāka iekāpšana sabiedriskajā transportā - tās ir tikai dažas izmaiņas, kas ieskicē Barona ielas jauno seju, ko ar lielu nepacietību gaida ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Pašreizējo neērtību fonā procesā iesaistītie sola, ka 2017. gadā galvenie remontdarbi būs pabeigti. Tad par Rīgas galveno tirdzniecības un izklaides vietu varētu kļūt nevis tirdzniecības centri Alfa vai Spice, bet vesela iela, otrdien raksta laikraksts Diena.

Barona ielas pārveidē iesaistījusies arī pieredzes bagātā ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Viņa Dienai ar iedvesmu klāsta daudzās idejas, ko iecerēts iestrādāt līdz ar ielas rekonstrukciju. Bruģis, kas tiks ieklāts ietvēs, ir speciāli dizainēts Barona ielai, un tam ir dots pat īpašs nosaukums – Bruģis Barons. Tas ir līdzīgs tam, ko var redzēt pie Dailes teātra, tomēr tā virsmas apstrāde ir pavisam citāda. H. Gūtmane uzsver, ka šajā projektā liels uzsvars tiek likts uz vietējo produktu un vietējiem cilvēkiem. Ne tikai bruģis tiek ražots Latvijā. Patlaban tiek attīstīta sadarbība ar vietējiem dizaineriem, un paredzēts, ka ielai ērtību radīs viņu veidotās ārtelpu mēbeles.

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, pabeigta Krasta ielas veloceliņa izbūve posmā no Salu tilta līdz pat Krasta un Ogres ielas krustojumam.

Gājēju un velosipēdu ceļš Krasta ielā ir turpinājums esošajai infrastruktūrai. Tā kopgarums ir 2870 metri, bet platums no 4,50 – 6 metriem. Brauktuves segumā izmantots asfaltbetons, bet gājēju daļai – betona bruģis.

Celiņam izveidotas unikāla izmēra ietves apmales, kas atdala veloceļu un ietvi 45 grādu leņķī un ļauj velosipēdistiem nepieciešamības gadījumā droši uzbraukt uz ietves. Iebrauktuves uz teritorijām izceltas vienā līmenī ar veloceļu.

Tostarp veikti arī labiekārtošanas darbi– atpūtas vietas aprīkotas ar velostatīviem, soliem un atkritumu urnām, iestādīti koki un krūmi visā teritorijas garumā. Pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, kā arī visā trases garumā nodrošināts mūsdienīgs LED ielas apgaismojums. Uz izceltajiem krustojumiem uzklāts horizontālais apzīmējums, kas brīdina par veloceļa prioritāti un uz bruģētā gājēju ceļa izbūvēts arī taktilais bruģis.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Šodien Rīgā atkal iegruvis bruģis Ģertrūdes ielā.

Bruģa iegruvums nelielā platībā izveidojies blakus "Rīgas ūdens" akai uz Ģertrūdes ielas, netālu no krustojuma ar Barona ielu. Garāmgājēji bīstamo vietu uz ielas bija atzīmējuši, noliekot krēslu no tuvējās kafejnīcas āra terases. Vēlāk šo vietu apsekoja Rīgas pašvaldības policisti.

SIA "Rīgas ūdens" sācis novērst bruģa iegruvumu uz Ģertrūdes ielas, sacīja "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mucenieks norādīja, ka patlaban vēl nav zināms cēlonis, kādēļ bruģis iegruvis. Tas tiks noskaidrots remontdarbu laikā.

Jūnijā uz Ģertrūdes ielas divas reizes izveidojās bruģa iegruvumi, kuros ielūza trīs automašīnas.

Lasi arī:

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta vadība piektdien, 23. oktobrī, pārbaudīja būvdarbu norisi vairākās Rīgas centra ielās. Šajā būvsezonā ir atjaunots segums Raiņa bulvārī, Avotu un Sporta ielā, kā arī Artilērijas ielā. Savukārt vērienīgie Krišjāņa Barona seguma atjaunošanas darbi vēl turpinās, informē Rīgas dome.

«Krišjāņa Barona ielā šogad pabeigs atjaunot braucamo daļu, bet nākamgad - visas ietves. Ietves mēs bruģējam, jo tas ir daudz ilgtspējīgāks risinājums, arī apkope arī sanāk lētāka,» skaidro N. Ušakovs.

Viņš atgādina, ka nākamgad sāksies Brīvības un Lāčplēša ielu remonts - Lāčplēša iela tiks remontēta visā garumā, bet Brīvības iela posmā no Vecrīgas līdz Lāčplēša ielai un no VEF tilta līdz Juglai. Posms no Lāčplēša ielas līdz tiltam paliek 2017. gadam, piebilst N. Ušakovs.

Kā uzsvēra Satiksmes departamenta pārstāvji, ļoti īsos laika grafikos jau atjaunota apmēram trešdaļa seguma uz Kr. Barona ielas. Viss bruģis, kas patlaban tiek demontēts, pēc brauktuves pamatnes nolīdzināšanas tiek ievietots atpakaļ brauktuvē. Savukārt uz rekomendējošām velojoslām brauktuves abos virzienos tiek iestrādāts Latvijā ražots betona bruģis.

Noslēgusies Liepājas Vecās ostmalas promenādes tiltiņa rekonstrukcija - būvobjekta norobežojošie žogi ir novākti, un tagad tas ir pieejams gājējiem, informē Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Būvobjekta nodošana ekspluatācijā gan notiks pēc tam, kad uz betona pamata krastmalā tiks uzstādīts Tirdzniecības kanāla makets, ko plānots paveikt novembrī un līdz maketa uzstādīšanai betona pamats būs norobežots ar būvžogu.

A. Štāls informē, ka rekonstrukcijas gaitā aptuveni 600 kvadrātmetru lielais tiltiņa koka dēļu klājums nomainīts ar polimēra (PVC) dēlīšiem, kas ir izturīgāki pret klimata apstākļu iedarbību un tāpēc kalpos daudz ilgāk nekā līdzšinējais dabas materiāls.

Atjaunoti soliņi, starp gājēju tiltu un kanālmalu demontēts koka klājs, tā vietā izbūvēts kalta akmens bruģis.

Rasts jauns risinājums teritorijas apgaismojumam - demontējot vecos balstus, to vietā uzstādot balstus ar prožektoriem. Demontēts arī apgaismojums zem tiltiņa un apgaismojums, kas atrodas betona konstrukciju sānos. Sakārtota arī saimnieciskā palīgtelpa zem tilta konstrukcijas, ar pretrūsas šķīdumu apstrādātas un no jauna nokrāsotas tilta metāla detaļas. Gar pašu kanālmalu ir uzstādītas aizsargbarjeras. Viņš norāda, ka izmaiņās ir ņemtas vērā vides pieejamības prasības cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pērnā gada nogalē jutāmies mierīgāki, šobrīd ir uztraukums par ES finansējumu ceļiem un nozares attīstību

Intervijā DB atzīst lielākās ceļu būves kompānijas Latvijā SIA CBF Binders līdzīpašnieks un valdes loceklis Normunds Luste.

2014. gadā Binders pēc apgrozījuma bija lielākā ceļu būves kompānija Latvijā. Ne tik daudz tādēļ, ka būtu izdevies strauji audzēt apgrozījumu, bet tāpēc, ka citiem ceļu būvniekiem tas samazinājās straujāk. Kāds kompānijai ir šis gads?

Pēdējos trīs, četrus gadus mēs nevaram runāt par strauju apgrozījuma kritumu vai strauju apgrozījuma kāpumu, jo naudas nozarē ir tik, cik ir, un tik liela tirgus daļa, cik iekarota, tik arī ir. Man nav precīzas informācijas par pārējiem nozares uzņēmumiem, bet Binders šogad jūtas daudz komfortablāk nekā citi. Mums ir izdevies ne tikai noturēt iepriekšējā gada apgrozījumu, bet pat nedaudz pieaudzēt. Es saprotu, ka rodas jautājums, kā iespējams visu laiku runāt par to, ka nozarei nav naudas, bet noturēties līmenī un pat audzēt apgrozījumu un peļņas daļu, ko veltīt attīstībai. Tas skaidrojams ar to, ka savā laikā Binders veiksmīgi mainīja stratēģiju. 2003. gadā tika likvidēts autoceļu fonds, mēs sapratām, ka nauda tiks novirzīta citiem mērķiem. Mēs laikus aptvērām, ka nevaram nodrošināt apgrozījumu tikai ar ceļu būvi, un sākām specializēties arī citās darbības jomās. Pirmais, ko izmēģinājām, bija ūdensvadi un kanalizācija. Sākām apgūt arī dzelzceļa būvi – sadarbībā ar citiem partneriem uzbūvējām Skrīveru–Krustpils dzelzceļu. Savā laikā bijām pirmie ceļu būvnieki, kas sāka būvēt lidlaukus. Veiksmīgi startējot NATO iepirkumā par Lielvārdes lidlauku, ieguvām pieredzi, kas pēc tam ļāva pretendēt gan uz Liepājas lidostu, gan darbiem Rīgas lidostā.

Igaunijas simtgadei par godu Tallinas osta ir atklājusi renovēto A terminālu, kura interjera dizaina koncepciju veidoja Latvijas publiskās vides dizaina un zīmolu uzņēmums «Brandeleven».

A termināls, kuru šķērso un uzturās Tallinā ar prāmi atbraukušie viesi, gada laikā uzņem 1/3 daļu no vairāk nekā 10 miljoniem Tallinas ostas pasažieru. A termināls ir tas, kas tūristiem veido pašu pirmo iespaidu par Igauniju un tās galvaspilsētu. Renovējot šo terminālu, Tallinas osta vēlējās Igaunijas simtgadei par godu atklāt jaunus, modernus un mājīgus vārtus uz valsti.

Latviešu uzņēmuma «Brandeleven» komanda, kura uzvarēja dizaina konkursā, veidojot interjera dizaina koncepciju, vēlējās uzsvērt Igaunijas dabas elementus, kas mijas ar mūsdienu dzīves elementiem. Dizaina koncepcijas vadmotīvs ir «Laipni lūgti uz zemes - zaļas un aizraujošas!» un to veido 2 daļas.

Piektdienas tirdzniecības sesiju Swedbank akcijas cena biržā sāka ar pieaugumu, tādējādi nedaudz atgūstoties no iepriekšējo pāris dienu smagā krituma, liecina biržu dati.

Akcijas cena palielinājās par 2,73% līdz 169,55 Zviedrijas kronām. Jāatgādina, ka vakar un aizvakar, reaģējot uz ziņām, ka Swedbank konti izmantoti naudas atmazgāšanai, akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu, divu dienu laikā sarūkot par vairāk nekā 20%.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Nelegālās datu pārraides dēļ valsts katru gadu visdrīzāk zaudē vairākus desmitus miljonus eiro, intervijā sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tā ir summa, ko valsts zaudē nodokļos un dividendēs no tai piederošajiem nozares uzņēmumiem, un tas kopumā negatīvi ietekmē valsts ekonomiku, pauda Tatarčuks.

Vienlaikus "Tet" ieskatā faktiski nekas nav darīts, lai nelegālie tīkli tiktu novākti.

"Mēs varam iziet uz jebkuras Rīgas ielas, palūkoties augšup un ieraudzīt faktisko situāciju. Tas gan bojā pilsētas vidi, gan ir līdzvērtīgi tam, ja uz katra stūra tirgotu nelegālo alkoholu un cigaretes," teica Tatarčuks.

Viņš akcentēja, ka nelegālie tīkli rada zaudējumus ekonomikai, kā arī tie ir būtiski apdraudējumi kopējai infrastruktūras drošībai, jo "neviens nezina, no kurienes tie tīkli nāk, pie kā ir pieslēgti un vai X stundā šajos tīklos tiks pārraidīta Latvijas prezidenta uzruna vai arī kaut kas cits".

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus par aptuveni 27 000 eiro, informēja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka Rīgas ūdens nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.

Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.

Par jūliju Rīgas ūdens jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas AS NordBrik, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražots bruģis.

AS «NordBrik» betona bruģa ražošanu uzsāka šī gada maijā. Investējot vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, tika iegādāta bijušās rūpnīcas teritorija un ēka, veikta rūpnīcas modernizācija un iepirkti izejmateriāli.

Uzņēmums izveidojis arī pats savu laboratoriju. «Citi uzņēmumi bruģa pārbaudi veic citās laboratorijās un atbilde tiek saņemta tikai pēc divām nedēļām vai pat mēneša. Mēs to zinām jau nākamajā dienā – vai varam klientam vest šo preci, vai nē,» norāda AS «NordBrik» valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Pārdomāts ražošanas process ļāvis sasniegt zemu brāķētās produkcijas rādītāju - aptuveni 1,5%. Šobrīd visi lielie pasūtītāji bruģim pieprasa piecu gadu garantiju,bet ierasts, ka tā ir divi gadi. «Mums ir jāgarantē kvalitāte. Ja ir problēmas, tad sertifikāciju var atņemt un tas nozīmē, ka uzņēmums turpmāk ražošanā nedrīkst piedalīties.»

Pēc aizvadītās nedēļas vidū piedzīvotā smagā krituma Swedbank akcijas cena šonedēļ turpina pieaugt, liecina biržu dati.

Pagājušajā nedēļā - trešdien un ceturtdien, reaģējot uz ziņām, ka Swedbank konti izmantoti naudas atmazgāšanai, bankas akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu, divu dienu laikā sarūkot par vairāk nekā 20%. Piektdien gan cena atguva nelielu daļu zaudējumu, un šāda tendence turpinās arī šonedēļ.

Pirmdien akcijas cena pakāpās par 1,4% līdz 173,8 Zviedrijas kronām.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Ņujorka, kas ir ieguvusi slavu kā betona džungļi, varētu kļūt par pasaulē pirmo pilsētu, kas būvēs pazemes parku ar zāli, kokiem, parka soliņiem un saules gaismu, vēsta euronews.

Inženieru un uzņēmēju komanda par šādu vietu iecerējusi pārvērst pamestu pazemes transporta mezglu, tādējādi dodot ņujorkiešiem jaunu zaļu telpu.

Projektam dots nosaukums The Lowline. Saskaņā ar iecerēm saules gaisma no virszemes tiks novadīta pazemē. Saules gaisma noderēs augiem un kokiem, veidojot pazemes oāzi pilsētā, kur iedzīvotāju skaits arvien turpina pieaugt.

Transporta mezgls tika atklāts 1908. gadā, bet stāv pamests jau kopš 1948. gada. Neraugoties uz ilgo neizmantošanas laiku, šajā vietā saglabājušās vēsturiskas vērtības, piemēram, bruģis, sliedes un velvēti griesti.

Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radies iegruvums zem bruģa, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ. Atbildīgās iestādes par notikušo ir informētas, tuvākajā laikā avārijas cēloņi tiks novērsti.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Šodien sociālajā vietnē Facebook Rīgas iedzīvotāji rakstījuši, ka Barona ielā zem un starp bruģakmenim esošās smiltis tiek izskalotas prātam neaptveramos apjomos un vietām zem Barona ielas plānotās rekomendējošās velojoslas izveidojušās milzīgas bedres aptuveni 30-50 centimetru dziļumā, virs kurām bruģis ieķīlējies karājas gaisā.

Kompānija RERE Grupa pabeigusi Krāslavas pils parka stadiona pārbūvi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Atjaunots futbola laukums un vieglatlētikas stadions, upzbūvēta jauna ēka tiesnešu vajadzībām, kā arī modernizēta infrastruktūra - tas viss tika paveikts Krāslavas pils parka stadiona pārbūves projekta ietvaros.

Lai arī darbi bija jāpaveic īsā laika posmā - šā gada janvārī noslēgtais līgums paredzēja objekta nodošanu ekspluatācijā 2018. gada jūnijā, tas ir veiksmīgi izdevies. Līdz ar to tagad Krāslavas iedzīvotāji un viesi var priecāties par stadiona ievērojamajām pārmaiņām -futbola laukumā ieklāts jauns zāliens, stadiona skrejceļam nomainīts mūsdienīgs un Eiropas standartiem atbilstošs gumijas segums, izveidoti vieglatlētikas disciplīnu sektori, veikta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana un nožogošana, kā arī komunikāciju, elektrotīklu un videonovērošanas tīklu uzstādīšana. Projekta ietvaros uzbūvēta jauna trīs moduļu ēka spēļu tiesnešiem, atjaunoti stadiona teritorijā esošie soli un pa teritorijas perimetru ieklāts bruģis, izveidojot arī piebraucamo ceļu un gājēju ietves.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome vēlas panākt to pārvietošanu vienotā šahtā; komunikāciju valdītāji pagaidām komentāros skopi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Haotiski izvietoti komunikāciju aku vāki, regulāri asfalta ielāpi, aizlāpot ne tikai laika apstākļu un ilgstošas ceļa lietošanas radītās bedres, bet arī caurumus, kas veidojušies, remontējot apakšzemes komunikācijas pēc avārijas vai veicot to plānveida nomaiņu, kas turklāt, reizēm notiek pavisam drīz pēc ielas seguma atjaunošanas. Tā ir diezgan tipiska Rīgas ielu aina. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bija pērn, kad daudz kritizētās Kr. Barona ielas remontā nesen kā uzliktais jaunais bruģis tika ņemts ārā, lai veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu. Kā toreiz skaidroja pašvaldībā – nebija iespējams prognozēt precīzus komunikāciju būvdarbu grafikus, jo tos ietekmē gan izvēlētie risinājumi, gan būvprojektu izstrādes gaita.