Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Komercķīlas likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru un samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izlietošanas regulējumu, informē Uzņēmumu reģistrs.

Saskaņā ar grozījumiem Komercķīlas likumā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz: komercķīlas priekšmetu (tostarp tiek paplašināts reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļām); komercķīlas devēju loku (turpmāk visi komersanti un visas juridiskās personas var būt par komercķīlas devēju); komercķīlu reģistra vešanas kārtību (ar mērķi nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski); grozījumu izdarīšanu komercķīlu reģistra ierakstos, komercķīlas izlietošanu; komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (izslēgts viens no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem – ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas brīža); un citas prasības.

Ventspils slēpošanas kalna Lemberga hūte profila veidošanai un kalna attīstībai tiek izmantots nederīgs ielu grunts materiāls un būvgruži. Pagājušajā nedēļā kalnā ievests 1,5 miljonais kubikmetrs šī veidošanas materiāla, informēja pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pārstāve Egita Pētersone.

Ik dienu kalnā tiekot pieņemtas vidēji 100 – 150 kravas ar kalna veidošanas materiālu, šogad vien līdz šim ievesti 193 000 m3, bet vairāk nekā 10 gadu laikā kopā ievesti 1,5 miljoni kubikmetru kalna veidošanas materiāla.

1,5 miljono kubikmetru materiāla kalna veidošanai, kas iegūts no būvobjekta Dzintaru ielā 68, 8.oktobrī plkst. 14:45 ieveda uzņēmums SIA E Būvvadība. Tā bija dienas 116. krava.

Mākslīgi veidotā slēpošanas kalna Lemberga hūte pamatā ir ielu būvniecības laikā izraktais nederīgais grunts materiāls, kas iegūts Ventspilī, sākot no 2003. gada, kā arī būvgruži, ko kalnā ieved uzņēmumi un privātpersonas.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

2012. gadā lielāko komercķīlu ar prasījuma summu 527,10 miljoni latu reģistrējis finanšu nozares uzņēmums SIA EECF Bella FinCo, kuras īpašniece ir Norvēģijā reģistrētā kompānija Bite Finance International B.V., liecina Lursoft informācija.

SIA EECF Bella FinCo, kuras pamatdarbības veids ir naudas līdzekļu pārvaldes funkciju nodrošināšana Bites Grupas sabiedrībām – UAB Bite Lietuva, UAB TeleTower, SIA Bite Latvija, SIA TeleTower un Bite Finance International BV, vairāk nekā 527 miljonus latu apjomīgās ķīlas ņēmējs ir Deutsche Bank AG, London Branch. Kopumā pagājušā gada laikā SIA EECF Bella FinCo reģistrētas trīs jaunas komercķīlas – 527,1 milj. Ls, 26,5 milj. Ls un 26,5 milj. Ls apjomā.

Uzņēmums Bite Db.lv sīkākus komentārus par reģistrēto komercķīlu nesniedza, vien norādīja, ka ķīla izdota jau 2007. gadā un 2012. gadā tika pagarināta.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas, palielinot katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Gaižēni» katras jaunreģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,635 miljoni eiro, un tās ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas.

Iepriekš katras komercķīlas summa bija 14,5 miljoni eiro. Jaunās komercķīlas reģistrētas 4.jūlijā.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par labu AS «Swedbank». Vienas ķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» un ar to ir ieķīlāts uzņēmums kā lietu kopība, tā krājumi, ganāmpulks, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi, prasījuma tiesības un traktortehnika.

Otras komercķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» vienīgais valdes loceklis Alex Skovgaard Rasmussen, kurš ir ieķīlājis viņam piederošās 717 127 kapitāldaļas, kas veido 7% no SIA «Gaižēni» pamatkapitāla, bet pārādnieks ir SIA «Gaižēni». Savukārt trešās komercķīlas devējs ir SIA «Ungure», kas ir 51,9% SIA «Gaižēni pamatkapitāla īpašnieks un kas ir ieķīlājis tam piederošās 5 312 260 kapitāldaļas.

Pagājušajā nedēļā divas lielākās komercķīlas – katru vairāk nekā septiņu miljonu apjomā – reģistrējusi viesnīcas Elefant Hotel jaunā īpašniece SIA Latvia Hotel Invest, savukārt leikosafīru ražotājs Baltic Crystal aizvadītajā nedēļā reģistrējis piecas komercķīlas - katru vairāk nekā 6,9 milj. Ls apmērā, liecina Lursoft apkopotie dati.

SIA Latvia Hotel Invest ir reģistrēta kā parādnieks divām 7,028 milj. Ls apjomīgām ķīlām a/s ABLV Bank. Vienas ķīlas devējs ir Latvia Hotel Invest īpašnieks Nolefe Enterprises Limited.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Elefant Hotel Kalnciema ielā teju pēc divu gadu pārtraukuma atkal atsākusi darbību. Viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe Enterprises Limited - viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Pagājušajā nedēļā lielākās komercķīlas reģistrējusi piena lopkopības SIA Kalna Oši, tāpat prāvas ķīlas reģistrējusi SIA Eco Zeta.

SIA Kalna Oši ir divu 13,2 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlas a/s DNB banka devusi SIA Mārsnēnu upmaļi. Kā Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Juris Pilveris, komercķīla nav saistīta ar parādsaistībām, bet gan ir pārkreditēšanās, un patlaban uzņēmuma attīstība norit pēc iepriekš paredzētā plāna. Jau rakstīts, ka SIA Kalna Oši šovasar atklājuši daļu no 22 milj. eiro vērtā ražošanas tehnoloģiskā kompleksa, kas ietver arī šobrīd Baltijā lielāko rotējošo slaukšanas iekārtu. Jāatgādina, ka Jurim Pilverim piederošā kompānija Ziedi JP strādā pie vairākiem paralēliem projektiem, kas kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ļaus būtiski palielināt. SIA Kalna Oši valdes priekšsēdētājs Uldis Pilveris iepriekš DB stāstīja, ka kompleksā viena ferma jau ir pabeigta, bet otra būs gatava līdz augusta beigām. Fermu būvniecību veic Dobeles firma Inka –B.V. un kopējās investīcijas ir 1,8 – 2 miljoni Ls. Līdz gada beigām fermā būs divi tūkstoši slaucamo govju un šis komplekss būs lielākais Baltijā.

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetri atkritumu, informē Rīgas dome.

Tādēļ ir četri iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst:

- kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē. Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli;

- saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama;

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 80 komercķīlas, bet 136 tika dzēstas, liecina UR dati.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 81 miljards lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi latu.

AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi 13 komercķīlas, kuru kopējā maksimālā prasījuma summa ir 6,6 miljoni latu.

12 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kopējai ķīlu vērtībai sasniedzot 238 tūkstošus latu.

Aizvadītajā nedēļā 11 komercķīlas 7,096 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS SEB banka. Tikpat komercķīlas reģistrētas AS Citadele banka, un to kopējā vērtība bijusi 4,2 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 106 komercķīlas, bet 316 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā – visvairāk – 20 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka. To kopējā vērtība ir 1,3 miljoni latu.

16 komercķīlas pagājušajā nedēļā reģistrētas SEB bankā, un to kopējā vērtība bijusi 19,9 miljoni latu. 14 komercķīlas ņēmusi AS Swedbank, un visu pagājušajā nedēļā bankā reģistrēto ķīlu maksimālā nodrošinājuma prasību summa ir 3,3 miljoni latu.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Cesvaines piens" reģistrējis divas jaunas komercķīlas ar kopējo nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 2,45 miljoni eiro, liecina "Lursoft" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Luminor Bank". Par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlāti "Cesvaines piena" krājumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības. Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret "Cesvaines pienu", kas izriet no 2021.gada 13.janvāra kredītlīnijas un kredīta līgumiem.

Komercķīlas reģistrētas pirmdien, 18.janvārī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

"Cesvaines piena" padomes priekšsēdētāja vietnieks Agris Skvarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka komercķīlas reģistrētas saistībā ar lēmumu mainīt kredītiestādes.

Tāpat viņš sacīja, ka, neskatoties uz Covid-19 un ar to saistītajiem sarežģījumiem, uzņēmums 2020.gadā strādāja ar peļņu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Bankā reģistrētas 16 komercķīlas, kuru kopējā vērtība ir 466 tūkstoši latu.

13 komercķīlas aizvadītajā nedēļā ņēmusi AS Citadele banka, un kopējā komercķīlu vērtība ir 31 miljons latu. Savukārt 12 komercķīlas 9,2 miljonu latu apmērā reģistrētas AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā 11 komercķīlas 1,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland Plc, savukārt desmit komercķīlas ņēmusi AS SEB banka, un komercķīlu kopējā maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,2 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā UR ierakstītas 90 komercķīlas, bet 207 tika dzēstas.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu skaita ziņā ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Banka ņēmusi 16 komercķīlas 643 tūkstošu latu apmērā.

Nedaudz mazāk – 14 komercķīlas – ņēmusi AS SEB banka. Taču to kopējā vērtība ir krietni lielāka - 5,6 miljoni latu. Savukārt 11 komercķīlas par kopējo vērtību 3,3 miljoni latu ņēmusi AS Swedbank.

Astoņas komercķīlas 2,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS Citadele banka, savukārt septiņas ķīlas 3,3 miljonu latu vērtībā – AS DNB banka. Tāpat septiņas komercķīlas 68,2 tūkstošu latu apmērā ņēmusi SIA InCredit Group.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs kopumā reģistrējis 90 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Savukārt dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Tieslietu ministrijas iecerētie grozījumi Komercķīlas likumā paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Plānots, ka, izmantojot e-parakstu, krasi samazināsies izmaksas saistībā ar komercķīlas pieteikumu sagatavošanu. Tomēr tiek norādīts, ka atsevišķas raizes dara šī pakalpojuma drošība.

Grozījumi paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar elektronisko parakstu, pašas veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši MK noteikumiem par pieteikumu ko iesniedz komercķīlas ņēmējs un devējs kopumā jāmaksā 44,06 Ls. Savukārt ieviešot iespēju to izdarīt e-parakstu izdevumi visticamāk samazināsies, tad pušu administratīvās izmaksas veido tikai elektroniskā paraksta izmaksas. Atbilstoši LVRTC sniegtajiem datiem, viena virtuālā e-paraksta parakstīšanas reize maksā 0,29 Ls. Līdz ar to komercķīlas līgums un dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums pusēm izmaksā 1,74 Ls (6 eParakstīšanas reizes).

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā piektdien, 18.augustā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro: «Rīgas dome (RD) pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu.»

Vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta rada potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi. VARAM vairākkārt ir norādījusi RD, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Banka ņēmusi 15 komercķīlas, kuru kopējā vērtība ir 264,7 tūkstoši latu.

13 komercķīlas 47 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS DNB banka, un tikpat lielu skaitu komercķīlu 1,3 miljonu latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā septiņas komercķīlas ņēmusi AS Rietumu banka, un komercķīlu kopējā prasību maksimālā nodrošinājuma summa ir 17,5 miljoni latu. Tāpat septiņas komercķīlas ņēmusi AS Citadele banka, un to kopējā vērtība bijusi 5,07 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā UR reģistrēja 96 komercķīlas, bet 87 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 125 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 81 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 44 miljardi lati.

Veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics īpašnieks AS European Lingerie Group pārjaunojis komercķīlu, ar kuru ieķīlātas tam piederošās SIA Lauma Fabrics kapitāla daļas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

17.jūlijā reģistrētās komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa nav mainīta - tā ir 100 miljoni eiro. Taču ir mainīts komercķīlas devējs - iepriekš tas bija AS European Lingerie Brands, taču šis uzņēmums reorganizēts un šī gada 13.jūlijā komercreģistrā ierakstīta tā pievienošana AS European Lingerie Group, kas ir kļuvis par jaunās komercķīlas devēju.

AS European Lingerie Brands iepriekš bija SIA Lauma Fabrics vienīgais īpašnieks. Līdz ar uzņēmuma pievienošanu AS European Lingerie Group, tas kļuvis pa SIA Lauma Fabrics īpašnieku.

Pēc komercķīlas pārjaunošanas nav mainījies komercķīlas ņēmējs - tas joprojām ir Zviedrijā reģistrētā kompānija Intertrust (Sweden) AB, savukārt parādnieks ir Zviedrijā reģistrētā kompānija European Lingerie Group AB. Līdz ar komercķīlas pārjaunojuma reģistrāciju, dzēsta iepriekš šī gada 27.februārī reģistrētā komercķīla.

Plānots, ka turpmāk komercķīlas reģistrāciju varēs veikt elektroniski. To paredz Ministru kabineta atbalstītie grozījumi Komercķīlas likumā un ar to saistītajos likumprojektus. Līdz ar grozījumiem tiks vienkāršota esošā reģistrācijas procedūra, samazinot komercķīlas pušu administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izmantošanu.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Tiek paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar drošo elektronisko parakstu, pastāvīgi veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā, informē Tieslietu ministrija.

Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona. Minētā kārtība attiecas arī uz pieteikumiem grozījumu izdarīšanai komercķīlu reģistra ierakstos.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.