Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Dažos gadījumos no efektivitātes pasākumiem izrietošais ietaupījums nozīmē, ka pārveides projekti ir pašfinansējoši. Citos gadījumos ziņojums norāda, ka ieguldījumi efektivitātē var kalpot kā vērtīgs nodrošinājums pret enerģijas un oglekļa cenas svārstīgumu, palīdzot izpildīt brīvprātīgos mērķus un normatīvajos aktos noteiktos mērķus.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem energoefektivitātes rādītāju divkārša uzlabošana līdz 2030. gadam var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par gandrīz trešdaļu, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Rūpniecības nozares tirgus dalībniekiem šī iespēja ir milzīga. Energoefektivitātes kustības aplēses rāda, ka, piemērojot tos visas rūpniecības nozares mērogā, šajās vadlīnijās izklāstītie 10 vienkāršie pasākumi varētu ietaupīt 4 gigatonnas oglekļa emisiju gadā līdz 2030. gadam, kas ir līdzvērtīgi aptuveni trīs piektdaļu pasaules iekšējās aizdedzes transportlīdzekļu noņemšanai no ceļiem.

Šīs aplēses ir balstītas uz vidējiem scenārijiem, bet tik un tā uz 2030. gadu paredz 11 procentu samazinājumu gada globālajā oglekļa emisiju apjomā. Vadoties pēc ambiciozāka scenārija, ietaupījums palielinātos līdz pat 5,3 gigatonnām jeb gandrīz 15 % no kopējām aplēstajām 2030. gada emisijām. Īstenojot piecus no šiem 10 pasākumiem, kuru finanšu ietaupījumu var jēgpilni aprēķināt, rūpniecības nozare varētu ietaupīt aptuveni 172 miljardus ASV dolāru gadā 2024. gadā un aptuveni 437 miljardus ASV dolāru gadā līdz 2030. gadam.

Vadoties pēc ambiciozāka scenārija, līdz 2030. gadam ietaupījums palielinātos līdz pat 590 miljardiem ASV dolāru gadā. Ziņojumā atspoguļotie pasākumi tostarp ietver enerģijas revīziju veikšanu, rūpniecisko aktīvu optimizēšanu, savienojamības ar fiziskiem aktīviem nodrošināšanu un augstas efektivitātes motoru izmantošanu.

„Pirms COP28 ir svarīgi parādīt, ka ir pieejami gatavi nobrieduši un konkrēti tehnoloģiju risinājumi aktuālo globālās sasilšanas jautājumu risināšanai,” norāda ABB Motion nodaļas vadītājs Taraks Mehta (Tarak Mehta). “Ņemot vērā, ka atjaunojamie resursi var sniegt tikai daļu no atbildes, ir nenoliedzama energoefektivitātes būtiskā loma enerģijas pārejas paātrināšanā ar mērķi līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisiju līmeni. Privātajam sektoram ir jārīkojas steidzami. Šis jaunais ziņojums ir izstrādāts, lai palīdzētu paātrināt labās prakses ieviešanu, parādot uzņēmumiem, kā īstenot vides un finanšu ieguvumu pilno potenciālu.”

Saskaņā ar ABB Baltijas rīkotājdirektora Jukas Patrikainena (Jukka Patrikainen) teikto pārliecinoši lielākais energoefektivitātes izaugsmes potenciāls slēpjas rūpniecības nozarē. „Gandrīz 45% no pasaules enerģijas patēriņa veido tikai rūpniecisko elektromotoru darbība. Tas nozīmē, ka enerģijas ietaupījuma rūpniecības nozarē ietekme ir būtiska. Ņemot vērā enerģijas cenas, ieguldījumi energoefektīvās un videi draudzīgās tehnoloģijās ir neapšaubāmi vērtīgi jebkuram uzņēmumam. Katram Igaunijas uzņēmumam būtu jābūt izstrādātam skaidram plānam nepārtrauktai energoefektivitātes paaugstināšanai,” norāda Patrikainen.

„Mums ir prieks redzēt, ka Igaunijas uzņēmumi arvien vairāk koncentrējas uz energoefektivitātes aspektu, un pirmie Igaunijas uzņēmumi ir pievienojušies Energoefektivitātes kustībai,” pauž Patrikainen, kā piemēru minot Tallink grupu.

Uzņēmums pievienojās iniciatīvai pēc ABB uzaicinājuma un apņēmās samazināt uzņēmuma kuģu radītās absolūtās emisijas par 2% gadā, kā arī palielināt kuģu energoefektivitāti par 2% gadā. Salīdzinot ar 2009. gadu, Tallink grupas CO2 emisijas jau ir samazinājušās par 51,9%, pateicoties ieguldījumiem, jauniem risinājumiem un tehnoloģijām.

Pirms neilga laika IEA aicināja paaugstināt gada energoefektivitātes progresa rādītāju no pašreizējiem 2,2% līdz vairāk nekā 4% gadā līdz 2030. gadam, un iesaka gada laikā trīskāršot ar efektivitāti saistītos ieguldījumus, nodrošinot energoefektīvu nākotni. Turklāt IEA norādīja, ka šī progresa rādītāja divkāršošanas mērķa sasniegšanai būs nepieciešams gadā trīskāršot ar efektivitāti saistīto ieguldījumu apjomu no pašreizējiem 600 miljardiem ASV dolāru līdz 1,8 triljoniem līdz desmitgades beigām. Energoefektivitātes kustība šīs vadlīnijas redz kā ieguldījumu šajā svarīgajā IEA aicinājumā uz rīcību.

Emisiju samazinājuma, rūpniecības nozares ietaupījumu un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rezultāti ir balstīti uz modelēšanu, ko Energoefektivitātes kustība ir uzdevusi veikt Development Economics, kas ir neatkarīgs ekonomiskās ietekmes novērtējumu sniedzējs. No 2023. gada maija līdz oktobrim Development Economics veica rūpīgu ekonomisko un emisiju perspektīvu modelēšanu katram šajās vadlīnijās minētajam pasākumam. Modelēšana ietvēra labākos pieejamos datus un šīs jomas speciālistu un vadošo rūpniecības nozares dalībnieku, tostarp ABB, Alfa Laval un Microsoft, ieguldījumu, kā arī IEA speciālistu viedokļus.

ABB ir elektrifikācijas un automatizācijas tehnoloģiju līderis, kas nodrošina ilgtspējīgāku un resursu ziņā efektīvāku nākotni.

Uzņēmuma risinājumi saista inženiertehnisko zinātību un programmatūru produktu izgatavošanas, pārvietošanas, darbināšanas un ekspluatācijas veida optimizēšanai. Pamatojoties uz vairāk nekā 140 gadu izcilību, ABB darbinieki, kuru skaits ir aptuveni 105 000, apņēmušies būt par dzinējspēku inovācijām rūpniecības pārveidošanas paātrināšanai.

Energoefektivitātes kustība ir forums, kas apvieno līdzīgi domājošas ieinteresētās puses ar mērķi īstenot inovācijas un rīkoties energoefektīvākas pasaules izveidei. Īstenojot inovācijas, daloties ar zināšanām un ieskatiem, ieviešot pieejamās energoefektīvās tehnoloģijas, veicot gudrus ieguldījumus un ieviešot atbilstošus noteikumus un stimulus, mēs varam optimizēt energoefektivitāti un paātrināt progresu ceļā uz dekarbonizētu nākotni visiem.

Kustību 2021. gadā nodibināja ABB, un tā ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes visas rūpniecības nozares mērogā, līdz 2023. gadu kustībai pievienojoties vairāk nekā 400 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs,22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa,24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru