Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Valsts policijas pārvietojamais fotoradars pirmdien uz autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) 16,5. kilometrā virzienā uz Siguldu fiksējis kādu īpaši steidzīgu satiksmes dalībnieku ar Aprilia markas motociklu.

Vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 100 km/h, šis braucējs pārvietojies ar 199 km/h, savā Twitter kontā ziņo Valsts policija.

Aģentūra LETA vēsta, ka motocikla īpašniekam piemēros 360 eiro sodu.

Tev varētu interesēt arī:

Jau drīzumā gāzes pedāli pēc fotoradara vairs negribēsies spiest

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Fotoradaru notvertie: Lielākais sods - 540 eiro

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama jau patlaban, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai un jau patlaban pastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas.

Šaicāns informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

"Līdz ar to pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdu iespējama jau tagad un Klaipēdas terminālis var nodrošināt Baltijas valstu patēriņu. Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums, taču jau tagad tiek strādāts pie tā caurlaides spējas paaugstināšanas," teica Šaicāns.

Gāzes cena Eiropā sasniegusi rekordaugstu līmeni 

Gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieaugusi par aptuveni 50% un sasniegusi rekordaugstu...

Viņš informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Šaicāns norādīja, ka pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.

Tāpat Šaicāns informēja, ka maijā sāks darboties Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kura caurlaides spēja būs 74 GWh dienā Lietuvas virzienā un 58 GWh dienā Polijas virzienā.

Šaicāns piebilda, ka problemātiska ir Somijas nodrošināšana ar gāzi gadījumā, ja Krievija pārtrauc piegādes. Esošā "Balticconnector" Igaunijas-Somijas starpsavienojuma jauda ir 55 GWh dienā un šis apjoms nespēj nosegt visu Somijas patēriņu.

Viņš arī minēja, ka savukārt esošā gāzesvada no Krievijas uz Latviju caurlaides spēja ir 158 GWh dienā. "Krievija Baltijai ir pietiekoši nozīmīgs piegādātājs, bet nevajag pārspīlēt tās lomu un jāņem vērā, ka ir iespējas gāzi saņemt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim noteicošais bija cenas faktors," teica Šaicāns.

Viņš informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskā jauda ir 21,8 TWh un šajā apkures sezonā krātuve bija aizpildīta par 80% jeb aptuveni 17-18 TWh. Patlaban gāzes atlikums krātuvē ir 5,4 TWh apmērā, bet jau 26.februārī sākta gāzes iesūknēšana krātuvē, lai gan parasti iesūknēšana tiek sākta maijā.

EM ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju patlaban strādā arī pie gāzes pārglabāšanas tarifa atcelšanas. Šaicāns skaidroja, ka šī tarifa atcelšana ļaus tirgotājiem gāzes pārpalikumu sezonas beigās neizsūknēt no Inčukalna krātuves, bet uzglabāt to krātuvē līdz nākamajai sezonai.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā, Šaicāns sacīja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt. Vienlaikus Šaicāns piebilda, ka valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās.

"Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru," teica Šaicāns.

Dombrovskis norādīja, ka, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā Latvija var pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Viņš komisijas vārdā aicināja EM sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu.

Komisija ir lūgusi EM mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku, informēja Dombrovskis. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.

Pirmdien Beverīnas novadā aizturēts iereibis autovadītājs bez vadītāja apliecības, kurš braucis pa ceļu ar ātrumu, kas sasniedzis 196 kilometrus stundā (km/h), aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote.

Automašīna «Audi A6» pirms plkst.14 Beverīnas novada Kauguru pagastā uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši pamanīta, jo vietā, kur atļautas braukšanas ātrums ir 90 km/h, braukusi ar 196 km/h. Turklāt transportlīdzekļa vadītājam konstatēts 0,86 promiļu reibums, kā arī vīrietis centies izvairīties no administratīvā soda, slēpjot savu identitāti un uzrādot citas personas dokumentus.

Mote pauda, ka autovadītājs jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Kopš 2016.gada vīrietim ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

«Zīmīgi, ka lielais ātruma pārkāpums konstatēts netālu no fotoradara, kas uzstādīts uz šī paša ceļa posma. Valsts policija atgādina, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Ir bezatbildīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu tikai fotoradara uztveršanas zonā un pārkāpt to brīdī, kad no tās tiek izbraukts,» pauda policijas pārstāve.

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija tagad - sešus mēnešus pēc valdības lēmuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim?

Lai arī par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā ir runāts jau vairāk nekā 10 gadu, tikai pērn pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kad bija skaidrs, ka no Krievijas dabasgāzi nepirksim, arī valdībā tika izskatīts mūsu piedāvājums un tas guva atbalstu. Proti, lai terminālis varētu tapt, ir nepieciešami trīs būtiski stūrakmeņi.