Rīgā «burtiski nākamnedēļ» sāksies Brīvības ielas remonts starp Bruņinieku ielu un VEF tiltu, līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lēnāku satiksmi, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Kā citus lielākos šovasar plānotos remontdarbus Jakrins nosauca darbus Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī un Salu tilta rekonstrukcijas otro kārtu.

Jakrins uzsvēra, ka remontdarbi tiks organizēti tā, lai maksimāli nodrošinātu kustību sabiedriskajam transportam, bet arī privātā transporta lietotājiem ielas būšot izbraucamas.

Ierēdnis cer, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi un noteiktajos termiņos, turklāt būvnieki arī spēs nodrošināt jēdzīgu darbu organizāciju. Konkursi par darbu veikšanu ir noslēgušies, «cipari ir fiksēti» un sadārdzinājumiem nevajadzētu būt, piebilda Jakrins.

Tikmēr opozīcijā esošās Vienotības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir vērsies pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika ar prasību nekavējoties sasaukt ārkārtas sēdi par apjomīgajiem ielu remontdarbiem Rīgā.

Daudzās Rīgas bedrainajās ielās pagaidām notiks vien bedru lāpīšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins atkārtoti pauda nostāju, ka bedrainās ielas veidojušās «vēsturiski», proti, ir vairākas ielas, piemēram, Čaka un Krasta ielas un Zemitāna tilts, kur jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja veikt remontdarbus, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav izdarīts. Ielu uzturēšanas jomā Rīgā ir bijis pastāvīgs līdzekļu trūkums, līdz ar ko sekas ar katru ziemu jūtam arvien vairāk, piebilda ierēdnis.

Taujāts, kāpēc šiem mērķiem novirzīts nepietiekams līdzekļu apjoms, Jakrins īsti neatbildēja, bet iemesli projektu ieilgšanai esot dažādi, piemēram, Čaka ielā pašvaldība ilgi centusies vienoties ar komunikāciju turētājiem par to izvietošanu vienā tunelī, taču tas nav izdevies un projekts ieildzis.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Vienas no Rīgas galvenajām ielām - Krasta ielas - seguma atjaunošanas darbi varētu sākties jūlijā, lai gan iepirkums par būvdarbu veikšanu vēl nav nemaz izsludināts, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai pastāstīja Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš pastāstīja, ka Krasta ielas pārbūve, visticamāk, sāksies jūlijā, taču patlaban ielas projektēšana vēl nav noslēgusies. «Mēs esam noslēguma stadijā, lai pabeigtu projekta sadaļu, kas saistīta ar velojoslas būvniecību šajā ielā. Tiklīdz projekts būs gatavs, tiks izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Tas varētu notikt jūlijā,» sacīja departamenta pārstāvis. Viņš gan norādīja, ka projekta izpildes termiņi netiek kavēti.

Jakrins pastāstīja, ka tuvākie ievērojamie remontdarbi sāksies jau rīt - Brīvības ielā. Ielas segumu šeit plānots atjaunot posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam. Kalpaka bulvārī, kur ielas segums tiks atjaunot posmā līdz Valdemāra ielai darbi sāksies nākamnedēļ, bet saistībā ar Merķeļa ielas seguma atjaunošanu darbu grafiks izstrādāts vēl neesot.

Pašvaldībai piederošās SIA "Rīgas satiksme" jaunieceltās valdes reputācija nav pieņemama, atzina kompānijas lielākā kreditora - "SEB bankas" - pārstāvji.

"SEB bankas" Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda sacīja, ka banku turpina satraukt vienaldzība un nolaidība, kas saistīta ar notikumiem "Rīgas satiksmē" un tās pārvaldībā.

"Vēl pirms jaunās valdes nominēšanas mums kā kreditoram nepatīkams pārsteigums bija notikums saistībā ar uzņēmuma padomes sastāva pēkšņo nomaiņu. Jānorāda, ka tas ļoti skaidri iezīmēja politisko spēku patvaļīgu iejaukšanos uzņēmuma pārvaldībā, neradot pārliecību sabiedrībai par lēmumu pamatotību un pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma tālāko darbību. Mums kā kreditoram nav pieņemama arī izvēlētās valdes reputācija," teica Strazda.

Viņa arī atzīmēja, ka šobrīd pastiprinās neprognozējamības aspekts uzņēmuma pārvaldībā.

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome plānoja panākt to pārvietošanu vienotā šahtā. Bija iecerēts, ka Čaka iela varētu būt pirmā, kurā, īstenojot pilotprojektu, tiktu izbūvēts betona tunelis, kurā visas komunikācijas atrastos līdzās. Tomēr šis pilotprojekts ir izgāzies. Tā konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš norāda, ka plāns izgāzies, jo neviens no komunikāciju turētājiem nebija gatavs investēt šāda tuneļa izveidē. Savukārt, pašvaldībai pašai to būvēt būtu pārāk dārgi. Līdz ar to šī ideja ir atmesta. E. Jakrins arī piebilst, ka remontdarbus Čaka ielā plānots uzsākt 2019. gadā. Tās profils netiks mainīts un Čaka iela tiks atjaunota tādā pat stilā kā citas ielas, proti, atjaunots asfalta segums uz braucamās daļas, bet ietve veidota no bruģa.

Iepriekš E. Jakrins DB norādīja, ka šobrīd komunikācijas, sākot ar optiskajiem kabeļiem un beidzot ar televīzijas, ūdens, siltuma un gāzes vadiem iet katra pa savu mazāku vai lielāku gaitenīti, un katram komunikāciju turētājam ir piekļuve savam īpašumam, lai remontētu, regulētu utt. Pārliekot uz vienu tuneli, tām tiktu nodrošināta vieglāka piekļuve, nebūtu neskaitāmu komunikācijas aku vāku un nebūtu tik daudzās vietās jāuzlauž asfalts.

Rīgas domes Satiksmes departaments šogad plāno veikt ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus deviņās Rīgas centra ielās, un prognozējamās segumu atjaunošanas izmaksas veidos aptuveni 12 miljonus eiro, informēja departamenta preses pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa papildināja, ka precīzas izmaksas būs zināmas, noslēdzoties cenu aptaujai.

Gājējiem, velobraucējiem un transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs apgrūtināta pārvietošanās Rīgas centra maģistrālajās ielās. Segums tiks atjaunots Brīvības ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Kronvalda bulvāra līdz Skanstes ielai, Duntes ielā no Skanstes ielas līdz Laktas ielai, Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Satekles ielai, Stabu ielā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Valmieras ielai, Dzirnavu ielā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim, kā arī Lenču un Ganu ielās.

Patlaban remontējamo Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu no tehnoloģiskā viedokļa, iespējams, vispareizāk būtu nojaukt pavisam un uzbūvēt no jauna, taču Rīga nevar atļauties šajā vietā divus vai trīs gadus pilnībā slēgt satiksmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš atzina, ka Deglava tilts savulaik ir būvēts pēc padomju laika metodēm, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas. «Tas faktiski ir taisīts kā saliekams tilts, uz vietas ir betonēti tikai stabi, un visas pārējās konstrukcijas ir atvestas, tai skaitā rīģeļi, kas sastāv no divām daļām. Mūsdienās tā vairs netaisa,» uzsvēra Jakrins.

Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs atgādināja, ka vienmēr šādos gadījumos ir izvēle starp satiksmes infrastruktūras objekta nojaukšanu un būvēšanu no jauna, un tehnoloģiski tas droši vien būtu bijis vislabāk. Tomēr Rīgā pārvadu pār dzelzceļu nav daudz, tāpēc uz vecā tilta nojaukšanas un jaunā uzbūvēšanas laiku galvaspilsētas transporta izmantotāji nonāktu neapskaužamā situācijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs atcēlis viņa prombūtnes laikā izdoto rīkojumu, ar kuru par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju tika iecelts Emīls Jakrins, informē Rīgas dome.

Departamenta direktora pienākumu izpildītāja turpmāk būs Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos Ilze Purmale. Viņa departamenta direktora pienākumus pildīja arī līdz 2019. gada 23. decembrim.

Atbildīgajām struktūrvienībām uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai tuvākajā laikā būtu iespējams izsludināt konkursus uz trīs Rīgas domes departamentu direktoru amatiem - Finanšu departamentā, Pilsētas attīstības departamentā un Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

No 27. līdz 30. decembrim E. Jakrins atradās bezalgas atvaļinājumā, bet no 2. janvāra viņam ir darba nespēja. Atbilstoši Darba likuma prasībām Emīls Jakrins tiks informēts par darba līguma izbeigšanu.

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" situācija nav vienkārša, bet nav arī bezcerīga, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Atzīstot, ka viņai pagaidām ir mazs priekšstats par to, kādā stāvoklī ir uzņēmums, Innusa tomēr pauda viedokli, ka situācija nav vienkārša, bet nav arī bezcerīga.

Viņa uzsvēra, ka turpmākajos gados "Rīgas satiksmei" kopā ar īpašnieku būs nopietni jāstrādā pie kapitāla pieejamības jautājuma, jo uzņēmums nevar visu savu darbību bāzēt tikai uz aizņemta kapitāla.

Viņasprāt, sākotnēji ir jāveic pilnīga analīze par uzņēmuma finanšu stāvokli. Ceturtdien viņai sniegta informācija, ka 2019.gada laikā ir veikta revīzija un samazināti izdevumi, tomēr Innusa uzsvēra, ka viņai pagaidām nav viedokļa par to, vai ir izdarīts viss maksimālais.

"Tā kā pirmie mēneši paies diezgan intensīvā darbā, lai mēs vispār aptvertu šo lauku un situāciju, kādā uzņēmums šobrīd faktiski ir," viņa sacīja.

Restorāna "Vincents" jaunais šefpavārs, kurš turpinās īstenot Latvijas Pavārmākslas leģendas- Mārtiņa Rītiņa, iedibinātās restorānu kultūras vērtības, būs Uvis Janičenko, kurš pirms tam apguvis pavāra arodu pasaulslavenos Michelin zvaigžņu restorānos.

Restorāna "Vincents" valdes loceklis Emīls Jakrins uzsver, ka restorāns "Vincents" visu savu pastāvēšanas laiku bijis etalons Latvijas restorānu sfērai un Mārtiņš Rītiņš vienmēr bija šī restorāna dvēsele, tieši šī iemesla dēļ Vincents valde aicināja Mārtiņu atgriezties Vincentā, lai turpinātu dot neizmērojamo pienesumu Latvijas restorānu kultūrai.

Diemžēl, šī gada ieskaņā Mārtiņš devās mūžībā. E.Jakrins atzīst, ka tas bijis īsts izaicinājums nodefinēt restorāna nākotni bez Mārtiņa, taču kopā ar partneriem tika pieņemta vienošanās turpināt Mārtiņa iesākto un saglabāt restorānu Vincents, kā līderi gan Latvijas, gan Baltijas restorānu vidū.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā 

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio,...

Arī valdes locekle Mona Martinsone piekrīt: "Esam apņēmības pilni turpināt Mārtiņa iesākto un kā viņš pats teiktu "Censties izdarīt labāko, ko vari!" Mēs turpināsim piepildīt Mārtiņa pašmērķi - vienmēr būt soli priekšā citiem, it īpaši kvalitātes ziņā. Vincents bija Mārtiņa ģimene un mājas, tāpēc arī turpmāk mēs vēlamies, lai katrs viesis šeit jūtas gaidīts. Restorāna komanda turpinās rūpēties par ikkatra viesa vēlmēm. Un ar vārdu ikkatru, es vēlos uzsvērt, ka turpināsim īstenot katra klienta īpašās vēlmes un ņemsim vērā ēšanas paradumus, piedāvājot ēdienus gan veģetāriešiem, gan vegāniem. Protams, liela nozīme restorānā vēl aizvien tiks piešķirta produktu izcelsmei un kvalitātei. Nenoliedzami, turpināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem un saimniecībām. No savas puses darīsim visu, lai ikviens izejot ir par vienu neaizmirstamu atmiņu bagātāks un ar vēlmi atgriezties pie mums."

Neprognozējams iespēju laiks 

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā...

Jauno šefpavāru U.Janičenko Mārtiņš jau ilgi vēlējās redzēt savā komandā, jo saskatīja viņā lielu potenciālu. Uvis atzīst, ka Mārtiņš noteikti ir Latvijas šefpavāru tēvs un apzinās, ka viņam uzticēta liela atbildība un aiz cieņas pret Mārtiņu, Uvis šo izaicinājumu ir pieņēmis. Viņš uzsver, ka svarīgi apzināties, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā, taču ceļa virziens ir skaidrs, turpināt Mārtiņa iesākto. Jautāts, vai tuvākā nākotnē ir mērķis iegūt arī Michelin zvaigzni? Uvis atbild: "Ir jātiecas uz mēnesi, lai lidinātos starp zvaigznēm, kas zina varbūt kādā jaukā dienā Michelin zvaigznes ieradīsies arī šeit."

Problēmas ar Barona ielas segumu radīsies arī turpmāk, jo ielai tika atjaunots tikai segums, bet komunikācijas zem ielas lielā mērā netika mainītas, šorīt Latvijas Radio izteicās Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins stāstīja, - ja ielu remontētu pilnā apmērā, tā būtu izrakta un bloķēta kādus divus gadus, bet tā vietā līdzekļus esot izlemts izmantot racionālāk.

Ierēdņa vērtējumā, defekti ielas segumā neesot nekas briesmīgs, jo sīkās problēmas tiekot likvidētas pāris dienu laikā, tostarp joprojām ir spēkā būvnieku sniegtā garantija.

Kā ziņots, decembra beigās Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radās iegruvums zem bruģa. Satiksmes departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome vēlas panākt to pārvietošanu vienotā šahtā; komunikāciju valdītāji pagaidām komentāros skopi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Haotiski izvietoti komunikāciju aku vāki, regulāri asfalta ielāpi, aizlāpot ne tikai laika apstākļu un ilgstošas ceļa lietošanas radītās bedres, bet arī caurumus, kas veidojušies, remontējot apakšzemes komunikācijas pēc avārijas vai veicot to plānveida nomaiņu, kas turklāt, reizēm notiek pavisam drīz pēc ielas seguma atjaunošanas. Tā ir diezgan tipiska Rīgas ielu aina. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bija pērn, kad daudz kritizētās Kr. Barona ielas remontā nesen kā uzliktais jaunais bruģis tika ņemts ārā, lai veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu. Kā toreiz skaidroja pašvaldībā – nebija iespējams prognozēt precīzus komunikāciju būvdarbu grafikus, jo tos ietekmē gan izvēlētie risinājumi, gan būvprojektu izstrādes gaita.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Iespējams, ka papildus lūgtie 13 miljoni eiro Salu tilta rekonstrukcijai nemaz nebūs vajadzīgi, jo vēl nav skaidrs, par kādām summām tiks iesniegti būvprojekti, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Emīls Jakrins.

Viņš skaidroja, ka pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai.

Jakrins skaidroja, ka «projektētāji vienmēr lūdz ar rezervi» un reālās projekta izmaksas ne tuvu nebūs 30 miljoni eiro. Kā piemēru viņš minēja Salu tilta pirmās kārtas projektu, kad provizoriskās aplēses liecināja, ka būvdarbiem būs nepieciešami 22 miljoni eiro, bet noslēgumā tie tika veikti par deviņiem miljoniem.

Ja projekts tiks realizēts lētāk, tad atlikusī naudas summa tiks izlietota citu projektu realizācijai.

Būvnieki vēl aizvien novērš defektus Krišjāņa Barona ielā un, visticamāk, ka tuvāko nedēļu laikā tie tiks novērsti, Rīgas domes Satiksmes komitejas sēdē norādīja RD Satiksmes departamenta vadītāj pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Pēc tam attiecīgās vietas apsekos Rīgas būvvaldes eksperti un, cerams, nolems par ielas pieņemšanu ekspluatācijā, atzīmēja E. Jakrins. Saskaņā ar noteikumiem ekspluatācijā nenodotu ielu var lietot ar pašvaldības atļauju, un Krišjāņa Barona ielas izmantošanai tāda ir.

Jāatgādina, ka Barona iela ekspluatācijā nav nodota jau vairāk nekā pusotru gadu. Tāpat jāmin, ka gada sākumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Krišjāņa Barona ielā.

Apsūdzības lūdza uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš minēja, ka izmeklētājs bija lūdzis prokuroru piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Otrās kārtas izmaksas vēl nav precīzi zināmas; sadārdzinājuma var arī nebūt

Rīgas dome atbalstījusi papildu 13 milj. eiro piešķiršanu Salu tilta rekonstrukcijas otrajai kārtai, un tas nozīmē, ka izmaksas no sākotnēji iecerētajiem 17,3 milj. eiro ir pieaugušas līdz pat vairāk nekā 30 milj. eiro. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins gan pieļauj, ka visi 13 milj. eiro nebūs nepieciešami. Proti, pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai. E. Jakrins atzīmē, ka šie ir projektētāju izstrādāti provizoriskie aprēķini, kas veidojušies projekta pilnveides gaitā. Viņš ir pārliecināts, ka reālās projekta izmaksas nebūs 30 milj. eiro. Kā piemēru viņš min Salu tilta pirmās kārtas projektu, kur provizoriskās aplēses bija 22 milj. eiro, bet reālās – deviņi miljoni eiro.

Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Rīgas domes Satiksmes departaments nolēmis nepiešķirt Rīgas ielu remontētājiem kompānijai A.C.B. būvdarbu termiņu pagarinājumu, aģentūrai LETA sacīja departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Būvdarbu veicēji Satiksmes departamentā ar lūgumu pagarinātu līgumā noteikto darbu izpildes termiņu vērsās pēc līguma termiņa beigām, kas bija 17.septembris. Vēstulē vispārīgi, bez detalizētas, argumentētas faktu norādīšanas, ticis skaidrots, ka iekļauties termiņos traucējuši apakšzemes komunikāciju remontdarbi. Tomēr izvērtējot vēstulē minēto, departaments lēmis, ka argumenti nav pietiekami līguma pagarinājuma izsniegšanai.

Jakrins norāda, ka ir noteikta kārtība, kādā būvuzņēmējiem tiek piešķirts līguma termiņa pagarinājums. Ja būvdarbu veicējs konstatē objektīvus iemeslus, kādēļ varētu kavēties remontdarbu veikšana, tie jādokumentē un pirms termiņa beigām jāiesniedz būvdarbu pasūtītājam, ar lūgumu piešķirt termiņa pagarinājumu. Izvērtējot minētos iemeslus Satiksmes departaments lemj, vai tie ir pietiekoši objektīvi, lai pagarinājumu piešķirtu.

Beigusies apspriešana par Ikea būvniecības ieceri Stopiņu novadā un ir pieņemts lēmums izsniegt būvatļauju Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala Ikea būvniecībai. Stopiņu novada Būvvalde lēmumu publicēs šīs nedēļas laikā, DB pastāstīja pašvaldības pārstāve Inese Skrastiņa. Veikala būvniecību rosina SIA Verus Praedium.

Jau šā gada maijā plānots uzsākt celtniecības darbus, lai 2018. gada augusta beigās durvis varētu vērt lielveikals Ikea. Veikalu pārvaldīs SIA Paul Mason Properties, slēdzot franšīzes līgumu ar Islandes uzņēmumu Inter IKEA Systems BV.

Jāmin arī, ka tik tikko SEB banka un kompānija Verus Praedium noslēguši līgumu par ilgtermiņa aizdevumu 35,4 milj. eiro apmērā Ikea veikala būvniecībai. Tā kopējā platība būs 34 tūkst. kvadrātmetru un nodrošinās aptuveni 300 jaunas darbavietas. Nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt Ikea iegādātās preces tuvāk savām mājām. SIA Paul Mason Properties priekšsēdētājs Sigurdurs Palmasons norāda, ka projekta izmaksas no uzņēmuma puses sasniegs 60 milj. eiro. Tomēr viņš pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt platību ap Ikea veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.