Esmu pārliecināts, ka šajā visnotaļ pretrunīgajā kandidatūru izskatīšanas situācijā, mūsu valsts politiķe var iegūt vairākuma atbalstu tieši kā kompromisa kandidāts.

To savā paziņojumā par Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes- Freibergas virzīšanu Eiropas Savienības prezidentes amatam teicis premjers Valdis Dombrovskis. «V.Vīķe – Freibergas kandidatūra ir viena no spēcīgākajām Eiropā, starptautiskajās aprindās labi atpazīstama un cienīta politiķe, kas iemantojusi daudzu citu valstu līderu atbalstu un simpātijas. Kaut arī publiskajā retorikā jau izskanējušas šaubas par V.Vīķes – Freibergas izredzēm iegūt šo amatu, uzskatu, ka viņai ir vislabākās izredzes kā kompromisa kandidātei,» tā V. Dombrovskis. Viņš piebilda, ka kaut arī Latvija šobrīd Eiropas mērogā visbiežāk tiek saistīta ar smago ekonomisko krīzi, šis iemesls nekādā gadījumā nevar kalpot par pamatu tam, lai mēs apturētu aktivitātes ES vadības līmenī un atteiktos no iespējas virzīt pārliecinošus un atbilstošus kandidātus augstiem amatiem. «Es no savas puses darīšu visu iespējamo, lai V. Vīķes Freibergas kandidatūrai tiktu nodrošināts maksimāls atbalsts un aicinu arī Valsts prezidentu un Ārlietu ministru atbalstīt šo kandidatūru,» tā V. Dombrovskis.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Visu trīs bijušo Latvijas Valsts prezidentu uzturēšana, nodrošinot likumā paredzētās garantijas, kopumā šā gada pirmajā pusgadā izmaksājusi 95 231 latu.

Pieņemot, ka gada atlikušajos mēnešos izdevumi būs līdzīgi, vienā gadā trīs eksprezidenti valstij izmaksā ap 200 000 latu. Tā svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10.

Saskaņā ar likumu bijušajiem prezdentiem tiek piešķirta ikmēneša pensija 50% apmērā no prezidenta algas, valsts apmaksāts dzīvoklis, automašīna, sekretārs, un ir tiesības uz apsardzi.

Kā liecina prezidenta kancelejas un Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija, gada pirmajos sešos mēnešos Vairas Vīķes-Freibergas uzturēšana valstij izmaksājusi 44 218 latus, garantiju nodrošināšanai Guntim Ulmanim izlietots 27 641 lats, bet Valdim Zatleram (RP) - 23 372 lati.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš nesen publiskojis savas gleznas, kurās attēloti pasaules valstu līderi, ir uzgleznojis arī eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portretu.

Kā vēsta ārvalstu masu mediji, Dallasā ir atklāta bijušā ASV prezidenta pirmā gleznu izstāde, kurā ir attēloti pasaules valstu līderi - gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti.

Starp gleznām ir arī bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portrets. Eksprezidente gleznā attēlota baltā žaketē ar sarkanām rotaslietām.

Izstādes apmeklētāji varēs skatīt arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina, bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni, bijušā Lielbritānijas premjera Tonija Blēra, Kanādas valdības vadītāja Stefana Hārpera un citu politiķu bildes. Izstādē ir izlikti vairāk nekā 20 esošo un bijušo pasaules līderu portreti.

Ceturtdien, 4.decembrī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāra amatā darbu uzsāks Aiva Rozenberga, liecina medijiem sniegtā informācija.

Iepriekš A.Rozenberga bija Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja, Mākslinieciskās padomes koordinatore. A.Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā, kā arī divu Valsts prezidentu kancelejās.

No 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikācijas dienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, prezidentes pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. 2007.-2008. gadā bijusi Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu.

Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš nesteidz ievērot tradīciju un amatu atstājušo Valsts prezidentu portretu galeriju papildināt ar savējo. Tā liecina viņa teiktais ekskluzīvā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Oficiālie portreti līdz šim izveidoti visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem un arī pirmskara Latvijas valsts galvām. Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas portretus gleznojis Miervaldis Polis, bet Valda Zatlera portretu - Ritums Ivanovs. Valsts prezidenta kancelejas rīcībā ir arī Roberta Muža 1995.gadā gleznotie Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa portreti.

«Nekur jau nav teikts, ka pirmajā gadā jāuztaisa tas portrets,» norādīja Bērziņš, atbildot uz jautājumu par tradīciju veidot portretu. Viņš teica, ka nav domājis par to, kurš varētu būt mākslinieks, un atzina, ka īsti pat nezina, vai tas ir atkarīgs no viņa.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām plānots iegādāties jaunu automašīnu, jo pašreizējais 2006. gada izlaiduma limuzīns Mercedes-Benz S500 esot sliktā tehniskā stāvoklī. Laikraksts Latvijas Avīze centies noskaidrot, vai patiesi sešus gadus vecs labas markas augstas klases limuzīns var būt tik neizturīgs un slikts, ka nav normāli lietojams.

Automašīna V. Vīķes-Freibergas rīcībā tika nodota 2007. gadā neilgi pēc viņas pilnvaru termiņa beigām, un tolaik tā bija 66 994 latus vērta, atgādina laikraksts.

Ja auto tiešām ir tik bēdīgā stāvoklī, tad kā un kur ar to ir braukts, ja tā nolietots, brīnās laikraksts.

Apzvanot nelielus Rīgas autoservisus, visur secinājums bijis viens – Mercedes (jebkāda veida modelis) nav no tiem automobiļiem, kas pēc sešu septiņu gadu lietošanas sāk jukt un brukt, tas ir izturīgs, protams, ja ar to nebrauc sacensībās vai kā citādi tam nekaitē (nemaina eļļu, neuzrauga ritošo daļu, ignorē pirmās pazīmes, kas liecina par kāda agregāta vai sistēmas defektu).

Jaunai Lato Lapsas grāmatai par eksprezidenti Vairu Vīķi- Freibergu konkursa kārtībā izvēlēts nosaukums, bet tā autori atteikušies no konkursa galvenās balvas- V. Vīķes-Freibergas somiņas.

Par to ziņo BalticScreen. Par jaunās grāmatas nosaukumu saņemti 300 nosaukuma priekšlikumi, kas tagad aplūkojami mājaslapā www. vairasvirtuve.lv. Par vispiemērotāko žūrija atzinusi ir rīdzinieces Maijas S. un valmierieša Pētera J. neatkarīgi vienam no otra iesūtīto nosaukumu, kas reizē norāda kā uz grāmatas galveno varoni, tā arī uz jomu, kurā viņa darbojusies. Līdz ar to jaunās grāmatas nosaukums būs Va(i)ras virtuve, un jau tuvākajās dienās grāmatas mājas lapā tiks publiskots arī tās vāka vizuālais risinājums. Nelielu problēmu gan radījis fakts, ka abi uzvarējušā nosaukuma iesūtītāji atteicās no konkursa galvenās balvas – V. Vīķes-Freibergas savulaik lietotas rokassomiņas. Sarkanā lietotā rokassomiņa nosūtīta Latvijas nacionālās pretestības simbola Gunāra Astras krimināllietas izmeklētājam Voldemāram Fridriham Gothardam. Starp iesūtītajiem grāmatas nosaukumiem bija arī tādi varianti kā Vāverīte Vaira, Vairdarbība, Skeleti Vairas dainu skapī u.c.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eksprezidenta Valda Zatlera dzīvokļa iegādē iesaistītās puses nesniedz skaidru atbildi, vai īpašumā pēc tā iegādes vēl tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles vai veikti citi interjera uzlabojumi.

Dzīvokļa iegādei bijušajam prezidentam iecerēts tērēt nepilnu pusmiljonu latu, taču kopējie tēriņi var būt lielāki, ja dzīvoklī tiks veikti kādi uzlabojumi. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji atrunājas, ka pašlaik uz šiem jautājumiem nevarot atbildēt, jo neesot informācijas, vai uzlabojumi ir nepieciešami.

Iepriekšējo prezidentu pieredze rāda, ka valsts viņiem ir nodrošinājusi ne vien «pliku dzīvokli», bet arī tā iekārtojumu, šiem mērķiem atvēlot iespaidīgas summas.

Piemēram, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklis savulaik tika aprīkots ar finierētiem sarkankoka grāmatskapjiem, kuri izmaksāja 47 724 latus. Finierēti baltā ozola grāmatskapji izmaksāja 10 213 latus, bet šāda paša materiāla garderobes izveidošana prasīja 15 060 latus. Eksprezidentes dzīvoklī tika veikti arī vairāki citi uzlabojumi kopā par aptuveni 145 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pēc plašām debatēm ceturtdien Saeima tiesībsarga amatā apstiprināja Juri Jansonu.

Aizklātā balsojumā «par» J. Jansonu bija 53 deputāti, bet «par» juristi Anitu Kovaļevsku - 39 . Saskaņas centra izvirzīto kandidātu iepriekš atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Jāatgādina, ka tiesībsarga amatam tika izvirzīta arī Vienotības kandidāte Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes pasniedzēja Anita Kovaļevska.

Jurim Jansonam ir augstākā profesionālā juridiskā izglītība, kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants studiju programmā Tiesību socioloģija. Bijis Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, vēlāk apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS vadītājs, 2010.gadā sakarā ar uzņēmuma likvidāciju atbrīvots no valdes priekšsēdētāja amata un iecelts par uzņēmuma likvidatoru.

Kāds cilvēks vai cilvēku grupa, kas gan sevi nesauc vārdā, interneta vidē sācis aktīvu kampaņu pret Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatu par bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Va(i)ras virtuve. Turklāt iniciatīvas grupa apgalvo, ka to atbalsta arī grāmatveikalu tīkls Jānis Roze, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Šie cilvēki izveidojuši interneta vietni rokasnost.lv, kurā šo grāmatu sauc par ķengām, bet V.Vīķi-Freibergu sauc par «tautas prezidenti». Pret grāmatu noskaņotā grupa arī aktīvi izplata savus paziņojumus arī plašsaziņas līdzekļiem.

Šonedēļ šī apvienība arī izplatījusi paziņojumu, ka arī grāmatveikalu tīkla Jānis Roze vadībai « ir pieticis apņēmības un apgaismības, lai neielaistu savās gara svētnīcās mūsu Tautas Prezidenti nomelnojošo ķengu grāmatu». Turklāt paziņojumos apgalvots, ka šī uzņēmuma vadība «darīs visu iespējamo, lai nomelnojošā ķengu grāmata tiktu izmesta no visiem Latvijas grāmatu veikaliem». Šī grupa arī organizējusi arī piketu pret grāmatas izdošanu.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Ja valstī būtu precīzāk izstrādāts likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, tad Valsts kontrolei būtu atskaites punkts precīzai Prezidenta kancelejas tēriņu kontrolei, intervijā Latvijas Avīzei atzīst valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Valsts prezidenta kanceleju mēs revidējām katru gadu, un es redzēju visus izdevumus, arī to, cik daudz naudas tērēts mielastiem, frizieriem, cik bieži pirkti mobilie tālruņi, grilpannas un citas lietas. Bet, lai pateiktu, ka tā ir izšķērdība, ka jāēd lētāk, ka Valsts prezidentam tik bieži nav jāizmanto friziera pakalpojumi, jo tie ir pārāk dārgi, ka tik bieži nav jāšuj jauni tērpi un nav jāietur maltītes Vincentā, ir jāzina, pret ko šos izdevumus salīdzināt,» norāda I. Sudraba.

«Es redzēju Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesveidu, un man nebija šaubu, ka prezidentes uzturēšana ir ļoti dārga. Bet vai valsts kontrolierim ir tiesības pateikt, ka tā ir par dārgu? Es nešaubos, ka to tūlīt uzskatītu par prezidenta tēla un labās reputācijas graušanu. Cita lieta – ja valstī būtu daudz precīzāk izstrādāts likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Patlaban šis likums ir ļoti vispārīgs, tāpēc ir pārstrādājams. Tieši Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai radīt tādu likumu, kur būtu ļoti precīzi noteikts, kas pienākas prezidentam un kas – viņa dzīvesbiedrei. Tas būtu atskaites punkts precīzai tēriņu kontrolei, un Valsts kontrolei būtu dokuments, pēc kura vadīties, lai varētu pamatoti pārmest valsts naudas izšķērdēšanu,» uzskata valsts kontroliere.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Ja kāds parādnieks ar savas adreses norādīšanu bijis negodprātīgs, uzņēmējam neatliek nekas cits kā viņa meklēšanai nolīgt privātdetektīvu. Pretējā gadījumā – ķer nu vēju laukā!

Tādi ir tā sauktās brīvās deklarēšanās sistēmas sūrie augļi, kurus šodien varam baudīt. Turklāt arī likuma grozījumi, ko kusli mēģina bīdīt atbildīgās ministrijas, šo situāciju pēc būtības nerisina, jo, domājot par birokrātiskā sloga mazināšanu un e-pakalpojumu ieviešanu, ir sperts tikai pirmais solis, aizmirstot sakārtot pārējo. Šodien ikviens ar dažiem datora peles klikšķiem var reģistrēt savu dzīvesvietu praktiski jebkurā Latvijas adrešu reģistrā iekļautā adresē, taču dažādas valsts informācijas sistēmas nav savstarpēji savietotas, lai operatīvi konstatētu personas, kas šo brīvību izmanto ļaunprātīgi. Lai cīnītos ar nelikumīgiem dzīvesvietas deklarētājiem, policijai trūkst kapacitātes, bet iedzīvotāji un uzņēmumi turpina ciest, jo nevar ne sadzīt pēdas parādniekiem, kas brīvo deklarēšanos izmanto pēdu slēpšanai, ne arī vienkārši un ātri izdeklarēt no sava īpašuma ārā «nelūgtos viesus». Kamēr dzīvokļa faktiskais iemītnieks par pēkšņiem apakšīrniekiem netiks nekavējoties no atbildīgo iestāžu puses informēts, šo problēmu atrisināt būs neiespējami.

Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi asus protestus par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīcību, apmeklējot Taivānu, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ķīnas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Hunljans Ko apstiprinājis, ka šāda vēstule jeb, kā diplomāti to dēvē, nota Latvijas Ārlietu ministrijai ir nosūtīta.

Nedz Latvijas Ārlietu ministrija, nedz Ķīnas vēstniecība Latvijā plašākus komentārus par Ķīnas vēstniecības iesniegto notu nesniedz.

Vācijas ziņu aģentūra DPA norāda, ka Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju, tāpēc citu valstu oficiālās amatpersonas, ja tās nevēlas sabojāt attiecības ar Ķīnu, Taivānu izvēlas apmeklēt vien pēc savu pilnvaru izbeigšanās.

Ārlietu ministrijas (ĀM) jaunais valsts sekretārs būs pašreizējais ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politiskais direktors Andrejs Pildegovičs.

Viņš rotācijas kārtībā amatā nomainīs pašreizējo valsts sekretāru Andri Teikmani, kurš ĀM valsts sekretāra pienākumus pildīja kopš 2008.gada.

Par ĀM valsts sekretāru nomaiņu Ministru kabinets lems jau nākamnedēļ, 7.maijā, liecina valdības sēdei pieteiktie dokumenti.

Teikmanis turpmāk būs Latvijas vēstnieks Lielbritānijā. Savukārt līdzšinējais vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais varētu ieņemt ĀM valsts sekretāra vietnieka amatu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Pildegovičs karjeru ĀM sācis 1994.gadā kā vecākais referents. 2000.gadā Pildegovičs kļuva par toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieku, bet 2006.gadā - Valsts prezidentes kancelejas vadītāju. 2007.gadā viņš tika nozīmēts par Latvijas vēstnieku ASV. Pēc atgriešanās no Vašingtonas Pildegovičs pildīja ĀM politiskā direktora pienākumus.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.