Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieces rada algoritmu, kas palīdzēs speciālo uzdevumu veicējiem izvēlēties auguma izmēriem atbilstošus un ergonomiskus formas tērpus.
Metode aprobēta sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
"Ja ikdienas apģērbs spiež, ir par mazu, lielu vai neērtu, mums ir izvēle to nevalkāt. Speciālajos dienestos strādājošajiem šādas izvēles nav, viņiem ir jāvalkā formas tērpi, lai veiktu pienākumus, neapdraudot savu veselību vai dzīvību," saka Eva Lapkovska, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta doktorante.
Viņa promocijas darbā "Apģērba antropometriskās lielumatbilstības un ergonomiskuma novērtēšanas metožu pilnveidošana" izstrādājusi universālu metodiku organizācijām, kuru ikdiena saistīta ar īpašuzdevumu apģērba valkāšanu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, armijai, zemessardzei utt. Algoritms palīdzēs par apgādi atbildīgajām personām pasūtīt īpašuzdevumu apģērbu atbilstoši ķermeņa parametriem un ergonomikai, tā paaugstinot lietotāju apmierinātību un samazinot iespēju rasties zaudējumiem.
Pētījums liecina, ka glābēji nereti valkā viņiem nepiemērota izmēra īpašuzdevumu apģērbu. Vairāku gadu laikā izstrādātā un aprobētā metodika arī paaugstinās lietotāju (gan formas tērpu valkātāju, gan par apgādi atbildīgo personu) zināšanas par apģērba atbilstības vērtēšanu. Lietotāji varēs objektīvi novērtēt formastērpu un norādīt uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, norāda promocijas darba zinātniskā vadītāja, RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa. "Cilvēks ir visu lietu mērs. Būt par ugunsdzēsēju glābēju ir ļoti atbildīgs un sarežģīts darbs, nevajag to vēl apgrūtināt ar neērtu vai darbam nepiemērotu formas tērpu," viņa uzsver.
Pētījumā VUGD darbinieki tika skenēti 3D antropometriskajā skenerī, iegūstot precīzu informāciju par ķermeņa morfoloģiju un mērījumiem. RTU rīcībā esošais cilvēka ķermeņa 3D skeneris ir vienīgā šāda optisko mērījumu iekārta Latvijā. Zinātniecēm izpētei VUGD uzticēja arī dežūruniformas. Tika pārbaudīta to lielumatbilstība, funkcionalitāte un ergonomika, piemēram, tika noskaidrots, kādiem izmēriem formas marķētas un kādiem atbilst. Glābējiem formas tērpos bija jāveic arī noteiktas kustības, vērtējot izmēra atbilstību, kustību brīvību un vēlamos uzlabojumus.
VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš pozitīvi vērtē RTU metodi, jo tā dod praktisku pienesumu struktūrām, kuru darba veikšanai nepieciešams specializēts apģērbs: "VUGD atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešamas papildu zināšanas pareizai apģērba lieluma un dizaina izvēlei. Tāpat sadarbība starp formas tērpa gala lietotāju, pasūtītāju un piegādātāju nav pietiekami efektīva. Praktiski izmantojamu apģērba lielumatbilstības un ergonomiskuma vērtēšanas paņēmienu kopums sekmētu iesaistīto pušu izpratni par atbilstoša apģērba parametriem, to izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanas gaitu."
