SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

15. augustā plānotas trīs maksātnespējīgajai SIA MIG holdings piederošo īpašumu piespiedu izsoles.

Paredzēts izsolīt zemes gabalu 875 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Liepājā, Alejas ielā 7. Īpašuma sākumcena ir 15 100 latu, liecina sludinājums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Zemes gabala Liepājā, Kaiju ielā (6731 kvadrātmetrs), izsoles sākumcena ir 28 tūkstoši latu.

Zemes gabalam 1625 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Liepājā, Loču ielā 4, izsoles sākumcena ir 24 tūkstoši latu.

Db.lv rakstīja, ka pēc 11 mēnešu ilgām sarunām šā gada pavasarī SIA MIG holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Tādējādi tika apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG holdings īpašniekiem kā privātpersonām. Liepājas tiesa atzina a/s Swedbank meitasuzņēmuma Swedbank līzings prasību atzīt Kesenfeldu ģimenes SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Tiesa atzinusi arī SIA Rietumu krasts mātesuzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespēju pēc paša uzņēmuma lūguma.

Piektdien notikušajās izsolēs divus no trim izsolītajiem maksātnespējīgajam Kesenfeldu uzņēmumam SIA MIG Holdings piederošajiem nekustamajiem īpašumiem iegādājies Swedbank nekustamo īpašumu meitasuzņēmums Ektornet, apstirpina maksātnespējas administratore Liene Ābola.

Administratore neatklāja, par kādu summu īpašumi izsolīti.

Ektornet nopirka MIG Holdingam piederošo pusi domājamās daļas no nekustamā īpašuma, ko veido zemesgabals 898 kvadrātmetru platībā, četrstāvu dzīvojamā ēka 1685,6 kvadrātmetru platībā un saimniecības ēka 23 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Republikas ielā 13, Liepājā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 30 000 latu. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikta. Parāda piedzinējs ir AS Swedbank.

Ektornet iegādājās arī MIG Holdings piederošo nekustamo īpašums, kuru veido zemesgabals 735 kvadrātmetru platībā un trīsstāvu ēka 475,7 kvadrātmetru platībā un atrodas Friča Brīvzemnieka ielā 53, Liepājā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 69 000 latu, izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli neapliekas.

Izsolē pārdoti trīs nelieli maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumi Liepājā. Pavisam izsolei pakļauti vairāk nekā simts MIG holdinga īpašumi.

Visus trīs īpašumus, kas ir nedzīvojamās telpas Liepājā, biroju un veikalu ēkā Graudu ielā 34, nopirkusi juridiska persona, Db.lv informēja uzņēmuma maksātnespējas administratore Liene Ābola. Tā kā bijuši vairāki pretendenti, izsoles beigušās tikai pēc vairākiem soļiem. Gala cena un pircējs netiek atklāts, līdz nebūs pilnībā norēķinājies par pirkumu. Minēto īpašumu sākumcena bija 10 tūkstoši latu, 300 latu un 12,3 tūkstoši latu. Piedzinējs un hipotekārais kreditors šiem īpašumiem ir SEB banka.

Nākamā MIG holdinga īpašumu izsole paredzēta 31. oktobrī. Šajā izsolē piedzinējs un hipotekārais kreditors būs VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Izsolē šodien, 28.novembrī, pārdota četrzvaigžņu viesnīca Promenāde Liepājā.

Izsolē piedalījušies vairāki pretendenti, tāpēc sākumcena kāpusi par vairākiem soļiem, Db.lv informēja viesnīcas līdzšinējās īpašnieces - maksātnespējīgās SIA MIG holdings - administratore Liene Ābola. Pircēja vārdu un precīzu pārdošanas cenu viņa atturējās nosaukt, līdz nebūs samaksāta pirkuma summa. Pircējs esot rezidents.

Pēc Db.lv rīcībā esošās neoficiālās informācijas, viesnīcas cena izsolē sasniedza vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir ļoti laba cena īpašumam Liepājā. «Man ir lepnums par to, ka izsolē piedalījās vairāki pretendenti un cena uzkāpa tik augstu. Un arī mazāk sirdsapziņas pāmetumu attiecībā pret banku,» Db.lv sacīja viesnīcas līdzšinējo īpašnieku pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds.

Liepājas dome zaudējusi tiesvedībā, kur tika apstrīdēti pašvaldības saistošie noteikumi, kas ierobežo patērētāju tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu.

Augstākā tiesa noraidījusi Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzību par Administratīvas apgabaltiesas lēmumu strīdā ar maksātnespējīgo SIA MIG holdings.

Pieteicēja maksātnespējīgā SIA MIG holdings vērsās Liepājas pilsētas būvvaldē ar būvniecības pieteikumu gāzes katlu mājas un gāzes pievada izbūvei Liepājā. Taču Liepājas pilsētas būvvalde 2010.gada aprīlī būvniecības pieteikumu noraidīja, jo atbilstoši Liepājas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem īpašums, par kuru bija iesniegts būvniecības pieteikums, atrodas centralizētās siltumapgādes zonā, kur nav pieļaujama jaunu decentralizētas siltumapgādes avotu attīstība.

Krievijas uzņēmējs, kurš iegādājies vienu no maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumiem, paziņojis, ka ēku neapkurinās augsto izmaksu dēļ.

Uzņēmējs, kurš ēku iegādājās izsolē, bijis nepatīkami pārsteigts par augstajiem uzturēšanas izdevumiem – zemajām nomas maksām, augsto nekustamā īpašuma nodokli un dārgo apkuri Liepājā, portālam irliepaja.lv stāstījusi SIA Balle valdes locekle Sigita Andersone, kuras uzņēmums ēkā uzturēja fitnesa klubu Māja. «Cik noprotams, pirms īpašuma iegādes viņam nebija priekšstata par reālo situāciju, tāpat īpašnieks arī nezina, ko iesāks ar savu pirkumu,» paudusi S. Andersone.

Nams Vecajā ostmalā 24 bija viens no pirmajiem vērienīgajiem vēsturisko ēku rekonstrukcijas projektiem kopš neatkarības sākuma Liepājā un viens no pirmajiem spīķeru projektiem Latvijā. Ēku, kas agrāk piederēja SIA MIG holdings, uzņēmuma maksātnespējas procesā SEB banka nodeva izsolei. Izsole notika 5.jūlijā, un tajā ēku par 211 tūkst. Ls nosolīja fiziska persona, Krievijas pilsonis. 25.jūlijā ar tiesas lēmumu izsoles rezultāti tika apstiprināti.

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Kurzemes apgabaltiesa apstiprinājusi mierizlīgumu starp Ivaru un Aigaru Kesenfeldiem un a/s Swedbank.

«Esam panākuši pilnīgu izlīgumu ar banku un viss ir nokārtots,» Db.lv apstiprināja I. Kesenfelds. Banka esot rīkojusies ļoti korekti, un arī abi uzņēmēji esot pildījuši saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka Swedbank iepriekš finansējusi Kesenfeldu ģimenes uzņēmuma SIA MIG Holdings un ar to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektus.

Swedbank pērn vērsās Kurzemes apgabaltiesā ar prasību par viena miljona latu parāda piedzīšanu no uzņēmēja un Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda un viņa dēla Aigara Kesenfelda.

Nedēļas nogalē pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta viesnīca Elefant Hotel Kalnciema ielā. Jau ziņots, ka viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe enterprises limited.

Viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Elefant Hotel operators ir SIA Hotel Operator VVM, kas pārvalda arī Old Riga Palace viesnīcu Minsterejas ielā Vecrīgā. Hotel Operator VVM pārstāve Oļesja Prokofjeva DB atklāja, ka viesnīcas dizainā un specializācijā nav paredzētas kardinālas konceptuālas izmaiņas. Viesnīca arī turpmāk saglabās četru zvaigžņu statusu, tai paliek arī vecais nosaukums, nekur nepazudīs arī viesnīcas zīmola simbols – tēlnieka Kārļa Alaiņa veidotā sešus metrus augstā ziloņa figūru vestibilā. Galvenās izmaiņas būs saistītas ar plašāku piedāvājumu, piemēram, kā norāda O. Prokofjeva, viesnīcā būs labs SPA centrs, drīzumā tiks atvērta trenažieru zāle utt.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds kopā ar biznesa partneriem reģistrējis jaunu akciju sabiedrību Skillion Ventures ar 25 tūkstošu latu pamatkapitālu.

Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Vienības gatvē. A. Kesenfelds ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs ir Agris Amoliņš, priekšsēdētāja vietnieks Māris Strods, padomes loceklis - Reinis Vaivars.

Uzņēmums plāno nodarboties ar investīcijām meitas uzņēmumā, kas nodarbosies ar vienu jaunu interneta projektu Latvijā, Db.lv skaidroja A. Kesenfelds. Projektu plānots «palaist» šā gada vasarā. Līdz tam plašāka informācija netikšot sniegta. Db.lv rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka iecere ir veidot jaunu interneta mediju. A. Kesenfelds iepriekš darbojies nekustamo īpašumu, investīciju un viesnīcu biznesā. A. Amoliņa un R. Vaivara vārds saistās ar zvērinātu revidentu kompāniju Ernst&Young, Māra Stroda vārds publiski pieejamajos informācijas kanālos parādās saistībā ar interneta iepirkšanās portāliem.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

21. maijā paredzēta vairāku maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumu izsole, tostarp arī 1907. gadā celts un 2002. gadā atjaunots nams Graudu ielā, kas tiek uzskatīts par vienu no Liepājas arhitektūras pērlēm.

Izsoles sākumcena ir noteikta 240 tūkstoši latu. Piecstāvu nams celts 1907. gadā, un sākotnēji tā bijusi viesnīca ar spēļu zālēm un restorānu. Pēc Otrā pasaules kara tajā ierīkoja komjaunatnes komiteju, kas tur atradās līdz okupācijas beigām, kad denacionalizācijas ceļā to atguva pēdējais īpašnieku dzimtas pārstāvis.

Namu viņš pārdevis Gunta Belēviča firmai Farmserviss, no kura to 1999. gadā iegādājās Ivara Kesenfelda firma. Ēkas rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekts Agris Padēlis-Līns. 2002. gadā nams atguva vēsturisko izskatu, izņemot augšējo stāvu, kas piebūvēts klāt. 2003. gadā ēka saņēma Liepājas pilsētas arhitektu balvu kā gada labākā rekonstrukcija.

Pagājušās nedēļas noslēgumā norisinājās arhitektūras konkursa ideju prezentācijas par būvju kompleksa Liepājā, Vecā ostmala 22/24 dizainu un funkcionalitāti.

Liepājas Latviešu biedrības namu 28. februārī piepildīja gan latviešu, gan lietuviešu arhitektu firmu pārstāvji, kas ar savām idejām un skicēm prezentēja vīziju Izziņu, izstāžu un izklaides centram Liepājā, Vecajā ostmalā 22/24, kā arī piekrastes dizainam un tehniski-funkcionālam risinājumam. Konkursā piedalās tādas firmas kā SIA Projektēšanas birojs ARHIS, SIA Diānas Zalānes projektu birojs, SIA Aka birojs, APL dizains, UKA (Klaipēda), kā arī Natkevicius & Partners (Lietuva).

Katram arhitektam bija ļauts uzstāties ar savu nākotnes redzējumu šim centram 30 minūšu garumā, prezentējot savu darbu, kā arī atbildot uz ekspertu jautājumiem.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Lai gan Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā ieguldīti jau 5,5 miljoni latu, joprojām nav skaidrs, vai koncertzāli uzbūvēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Jau martā noslēgusies koncertzāles tehniskā projekta ekspertīze, ko pēc Liepājas domes pasūtījuma veica Liepājas arhitektu birojs SIA V projekts, piesaistot akustikas un ugunsdzēsības speciālistus. Saskaņā ar ekspertu slēdzienu tehniskajā projektā jānovērš trūkumi un nepilnības un jāiesniedz atkārtotai ekspertīzei, DB informē projekta vadītājs, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Savukārt Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apgalvo - viņa rīcībā esot informācija, ka tehniskais projekts atzīts par nerealizējamu brāķi. «Amatpersonas ir iedzītas stūrī, jo viņi neapdomīgi samaksājuši 90% honorāra arhitektam Gīnkem avansā, un šo naudu ir problemātiski atgūt,» uzskata I. Kesenfelds. Ekspertīzes aizrādījumi nav nekas ārkārtējs, DB apgalvoja vairāki aptaujātie arhitekti. Parasti trūkumi esot novēršami. Ja izrādās, ka tehniskais projekts neatbilst normatīviem vai nav realizējams, tad esot darbs juristiem, jo iestājas arhitekta atbildība saskaņā ar līgumu. «Ir daudz piezīmju, bet apgalvot, ka projekts nav realizējams, būtu pārspīlēti,» DB atklāj SIA V projekts vadītājs Uldis Vecvagars. Gan dome, gan eksperts aizbildinās ar līguma konfidencialitāti, sīkāk ekspertīzi nekomentējot.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.