Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

19.decembrī Liepājā notiks Ziemassvētku tirdziņš ostas pilsētas gaumē - svaigu un kūpinātu zivju tirgošana, pārvietojamas zivju kūpinātavas un pavārmākslas demonstrējumi.

Paralēli notiks arī tradicionāls Ziemassvētku tirdziņš, informē pašvaldība. Jau vairākus gadus liepājniekiem un pilsētas viesiem zivis no tirgotājiem ir iespējams iegādāties vasarā, taču ziemā tirdziņi nenotika. Zivju tirgū Liepājas zivju pārstrādes uzņēmums Vido iepazīstinās ar savu jaunumu – pārvietojamo zivju kūpinātavu.

Pasākuma ietvaros pie Latvijas 1. rokkafejnīcas paredzēti gan profesionālu pavāru demonstrējumi, gan taps Liepājas Tūrisma un tekstila skolas jauno pavāru zivju zupa, kuru visiem būs iespēja nogaršot. Dalību tirdziņā vēl var pieteikt tie uzņēmēji, kas vēlas pārdot eglītes, Ziemassvētku mantiņas, dāvanas, piparkūkas un citas svētkiem piederīgas lietas.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Pāvilsotas muzejs tūristu piesaistei nolēmis papildināt eksursiju piedāvājumu, aicinot interesentus apgūt zivju kūpināšanu kurzemnieku gaumē.

Katra mēneša otrajā sestdienā mazpilsētas Pāvilostas muzejā tūristi var apskatīt senos zvejas rīkus un pēc tam doties pie vietējā meistara Dzintara Zamarīša, lai iepazītos ar zivju kūpināšanas procesu un arī paši apgūtu pirmās iemaņas zivju kūpināšanā. Nodarbību noslēgumā katrs dalībnieks var degustēt svaigi kūpinātās zivis, un tad arī saprast, cik milzīga ir atšķirība starp svaigu tikko karsti nokūpinātu zivi un to, kas nopērkama veikalā, apgalvo muzeja darbinieki. Nodarbību ietvaros Dzintars Zamarītis māca kūpināt plekstes (butes), reņģes, nēģus. Bet tas, kādas zivis tiks kūpinātas katrā atsevišķajā nodarbībā, ir atkarīgs no laika apstākļiem un tā, kādu lomu izvilkuši Pāvilostas zvejnieki. Tuvākā zivju kūpināšanas nodarbība plānota 12.decembrī. Savukārt, Liepājā 19. decembrī Ostmalas promenādē notiks zivju tirdziņš.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.