#Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām.

Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta (valstij piederošā kompānija AS Tallinna Sadam) izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku, DB norādīja ostas pārstāve Sirle Arro. Rīgas brīvostas komersanti atzīmē, ka tas ir brīdinājuma signāls arī Latvijas termināļiem domāt par citu kravu piesaisti.

No aktīvu pārdošanas pa daļām osta cer iegūt 3,3 milj. eiro, vēstīja BNS. Pērnā gada nogalē tā rīkoja konkursu par apbūves tiesībām un ogļu termināļa pārvaldīšanu, kā sākotnējo cenu nosakot 4,5 milj. eiro. Neviens interesents gan nepieteicās.

Jaunais gads finanšu tirgū sagaidīts ar krietni lielākām bažām, lai gan nomanāmi arī cerību stari.

Jaunais gads finanšu tirgos šoreiz ticis sagaidīts ar zināmām bažām. Decembrī akciju cena visai pamatīgos tempos planēja zemāk, lai gan pašās gada beigās bija vērojami arī cerīgi momenti, kur, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība vienas tirdzniecības sesijas laikā palēcās par 5%. Daži to sauca par «beigtā kaķa atlēcienu» (Dead Cat Bounce), bet citi izteica cerību, ka tā varētu būt zīme, ka tuvi ir zemākie cenu punkti. Katrā ziņā pašlaik nav vērojama spēcīga pārliecība par to, kā varētu attīstīties notikumi, un ir sajūta, ka, pirms uzspīd saule, var kļūt arī sliktāk. Tas daudziem liek būt piesardzīgiem, un tas ir saprotams. Nupat gan sācies janvāris, kas vērtspapīru tirgū mēdz būt visai zīmīgs mēnesis.

Izrādījies, ka dāņiem nav bail no pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš: veikals Kopenhāgenā, kas izpārdod pārtikas pārpalikumus, ir tik populārs, ka atvērta jau otra šāda tirdzniecības vieta, ziņo thelocal.dk.

«Ir lieliski, ka pārtika tiek, nevis izmesta, bet pārdota,» stāstījusi kāda studente, rādot olīveļļas pudeli, kuru iegādājusies par 20 kronām (2,70 eiro).

«Vai nav brīnišķīgi?» sajūsminās pensionāre Olga, rādot saldumus, kurus dāvināšot mazbērniem Ziemassvētkos. Saldumi varot «stāvēt simts gadus, jo tajos ir cukurs».

Dānijā pārtikas ar beigušos derīguma termiņu pārdošana ir likumīga, ja vien tas ir skaidri norādīts un tā nerada apdraudējumu veselībai.

Visus produktus ziedo ražotāji, uzņēmumi un vietējie veikali, tos savāc projekta Wefood darbinieki, no kuriem visi ir brīvprātīgie. Veikala peļņa tiek ziedota labdarībai.

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Stāvlaukumā pie uzņēmuma Keramika LV Jelgavā, Rīgas ielā turpinās saražoto trauku, vāžu, svečturu un citas produkcijas izpārdošana. Kaut arī pircēju netrūkst, uzņēmuma pārstāvji par to nepriecājas, jo visi darbinieki ir atlaisti un izstrādājumi tiek pārdoti zem pašizmaksas, lai atbrīvotu noliktavu telpas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kāds no uzņēmuma darbiniekiem teic, ka darba viņam nav jau vairāk nekā pusgadu.

Keramika LV valdes loceklis Raimonds Neilands apstiprina, ka uzņēmumā, kur pirms gada strādāja ap piecdesmit darbinieku, tagad vairs nestrādā neviens. Pēdējie atlaisti pērn decembrī.

R.Neilands piebilst, ka par keramikas izstrādājumu ražošanu pašlaik optimisma trūkstot. Tiek meklēti nomnieki ražošanas platībām 6,5 hektāru uzņēmuma teritorijā, kurai ir ūdens pieslēgums, dabasgāzes un palielinātas elektrības jaudas pievads.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Vērtspapīru tirgus dalībnieki šobrīd nekautrējas pārdot arī savas akcijas-uzvarētājas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujāka izpārdošana pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos turpinās arī šonedēļ, kur, piemēram, ASV akciju vērtības sasniegušas zemāko līmeni kopš augusta otras puses. Pašlaik, investori, šķiet, nav pārliecināti ne par viena sektora varēšanu pārspēt kopējo tirgu, un akciju cenas sarūk ne tikai enerģijas un izejvielu ieguves uzņēmumiem.

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka investori izpārdod savus agrākos uzvarētājus jeb kompānijas, kuras pirms tam spējušas ilgstošāk iepriecināt ar akciju cenu palielināšanos. Izpārdoti pēdējo tirdzniecības sesiju laikā tiek, piemēram, veselības aprūpes un biotehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri. Rezultātā Nasdaq Biotechnology indeksa vērtība šīs nedēļas sākumā sarukusi par 6%, un tādējādi šī indikatora vērtība šobrīd izdzēsusi visus savus šā gada guvumus (kopš jūlija rekordiem tā ir sarukusi jau par ceturto daļu). Veselības aprūpes un biotehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas sarūk arī pēc ASV prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones izteikumiem par pārāk augstām medikamentu cenām un potenciālajiem to limitiem.

Atnācis janvāris ar saviem «efektiem» finanšu tirgū

Līdz ar janvāra sākumu iegriezies 2018. gads, un tradicionāli daudzus finanšu tirgus dalībniekus nodarbina jautājums, kāds tad galu galā tas būs. Nākotne vienmēr ir neskaidra, un mēdz teikt, ka kādu precīzu prognožu piepildīšanās drīzāk ir veiksme. Interesanti, ka ar janvāra mēnesi dažkārt akciju tirgus censoņi saista gan kalendāros fenomenus, gan dažādas sakritības.

Startējot jaunam gadam, populāri ir runāt, piemēram, par tā saucamo «janvāra efektu». Par to tiek saukts sezonāls akciju cenu pieaugums janvāra sākumā. Decembrī daudzi ieguldījumu fondi veic savu portfeļu tīrīšanu. Tāpat arī daudzi citi ieguldītāji izpārdod savas zaudējumus nesošās akciju pozīcijas, lai samazinātu to daļu, uz kuru attiecas kapitāla pieauguma nodoklis. Janvārī, sākoties jaunam apaļam atskaites periodam, nauda atkal atgriežas tirgū, kas nozīmē lielāku pirkšanas spiedienu un tādējādi arī cenu pieaugumu. Tāpat janvāra sākums bieži tiek saistīts ar vēlmi pildīt veselu lērumu jaunā gada apņemšanos un mūsu psiholoģiskajām vājībām. Proti, kāds jauns atskaites periods visai bieži tiek sasaistīts ar optimistiskām gaidām uz potenciāli labām pārmaiņām, kas tad attiecīgi arī var novest pie lielākas akciju uzpirkšanas.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Tirgus dalībniekiem slēdzot pozīcijas, nepatikšanas var skart ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu finanšu sistēmas. Investoru aktivitāte var sabremzēties arī eirozonā un tostarp Latvijā

Kā jau to varēja paredzēt iepriekš, akciju tirgus burbuļa plīšana Ķīnā liek runāt par naudas atplūdiem ne tikai no šīs valsts, bet arī citu valstu fondu tirgiem. Lai arī pats Ķīnas akciju tirgus pēc kapitalizācijas nav pārāk liels, un šajā ziņā ir apmēram trīs reizes mazāks nekā Lielbritānijas, vairāk nekā trīs reizes atpaliek no Japānas un ir aptuveni 20 reizes mazāks par ASV fondu tirgu, ietekme uz pasaules finanšu procesiem ir daudz lielāka, nekā to varētu iedomāties.

Būtiski ir tas, ka Ķīnu līdz šim varēja uzskatīt par globālās ekonomikas izaugsmes motoru, pateicoties kuram lielā mērā tika pārvarēta arī iepriekšējā finanšu krīze. Ja situācija attīstīsies pēc sliktākā scenārija, tagad Ķīna, kurai kopējās parādsaistības pret ekonomikas apjomu ir līdzīgas kā ASV vai Vācijai, taču uz daudz nestabilākiem tautsaimniecības pamatiem, pati var kļūt par jaunas ekonomiskās krīzes aizmetni. Austrumāzijas ekonomikas apjoms gan aizvien ir mazāks nekā ASV, taču izaugsmes tempi vēl iepriekšējos ceturkšņos bija apmēram trīs reizes straujāki nekā pasaules lielākajai tautsaimniecībai otrpus Klusajam okeānam. Ja dzinējā ir iekļuvušas smiltis, un par tādām salīdzinošā kategorijā varētu uzskatīt iepriekšējās pārmērības Ķīnas fondu un nekustamo īpašumu tirgos, arī kopējā mehānisma veiksmīga darbība, visticamāk, piedzīvos lielākus vai mazākus traucējumus, vai arī apstāsies pavisam.

Pirms nedēļas Dienas Biznesā pastiprinātu uzmanību pievērsām tendencei, ka uzreiz vairākas lielo tirdzniecības centru ķēdes izpārdod ēkas, turpmāk tās nomājot. Oficiāli tas tiek skaidrots ar nepieciešamību fokusēties uz pamatdarbību – tirdzniecību, nevis nodarboties arī ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpat kā pamatojums tiek minēta nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem. Tas saprotams. Taču tikpat labi viens no apsvērumiem varētu būt saistīts ar pieļāvumu, ka var nākties, tā teikt, strauji sakravāt koferus un evakuēties. Ticamība šādai iespējamībai ir visai liela, ņemot vērā tādus faktorus kā Rietumu pasaules attiecību saasināšanās ar Krieviju, Latvijā īpaši ilgstošie ierobežojumi biznesam saistībā ar centieniem ierobežot pandēmiju, iedzīvotāju pirktspējas kritums energoresursu cenu kāpuma un līdz ar to arī komunālo izdevumu sadārdzināšanās dēļ, dramatiski sliktie demogrāfijas rādītāji, biznesu ietekmējošu normatīvo aktu mainīgums u.tml.

Jā, ir redzams, ka Covid-19 pandēmijas laikā sarūk ierosināto maksātnespējas procesu skaits, tas it kā šķiet pozitīvi, taču jāņem vērā, ka šajā laikā valstī bijuši noteikti maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Dāsni dāvāti arī pabalsti tiem, kas pārstājuši darboties. Tātad, tēlaini runājot, pacients ir dzīvs, kamēr pieslēgts mākslīgajai elpināšanai. Cik ir tādu uzņēmumu, kas bez atbalsta vairs nespēj pastāvēt, redzēsim jau drīz vien pēc tam, kad pandēmija beigsies. Vēlēšanu tuvošanās politiķus aizvien vairāk motivē slavēt sevi kā veiksmīgus krīzes pārvaldītājus, lielīties ar ekonomikas izaugsmi, vidējās algas pieaugumu valstī pat ierobežojumu laikā, taču tās ir vien virspusējas putas.

Pirmdien pasaules finanšu tirgos bija vērojama Parīzes teroraktu ietekme – akciju cenas tirdzniecības sesiju sākumā saruka straujāk nekā parasti, tomēr pēc tam atkal spēja pakāpties.

Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par vairāk par 1%, taču pēc tam atguvās līdz kritumam 0,1% apmērā.

Visstraujāk saruka aviokompāniju un ceļojumu aģentūru vērtspapīru cenas, jo šo uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar teroraktu ietekmi, mazinoties cilvēku vēlmei ceļot. Tiesa gan, akciju tirgus indeksu kritumu tas neveicināja, jo straujāk palielinājās enerģētikas un ieguves uzņēmumu akciju cenas, pakāpjoties izejvielu cenām pasaulē.

Investori un analītiķi uzsver, ka iepriekšējos gados teroraktu ietekme uz akciju tirgiem bijusi īslaicīga – sākotnēji daļa investoru izpārdod savus aktīvus, taču pēc tam cenas atkal atgūstas.

Divos mēnešos Dream Light Planner izdevēja Lelde Kovaļova pārdod vairāk nekā trīs tūkstošus plānotāju, apgrozot vairāk nekā 30 tūkstošus eiro.

Pirmo plānotāju uzņēmums izdeva pērn. «Iepriekš biju pārliecināta, ka tas man būs papildu darbiņš, kas neaizņems daudz laika. Taču pasūtījumu skaits pirmajā mēnesī pārsniedza tūkstoti, kas nozīmēja, ka pamatdarbs jānovirza otrajā plānā. No augusta līdz janvārim šis ir reāls pilna laika darbs. Nepārtrauksim to darīt, ja vien nezudīs pieprasījums. Negaidījām, ka tik vienkāršs projekts kā plānotājs var kļūt par sirdsdarbu mums abiem ar vīru. Pozitīvās emocijas dod lielu gandarījumu,» saka Lelde.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2022. gada pavasarī runāt par kapitāla saglabāšanu šķiet neiederīgi. Ir sajūta, ka laikā, kad Ukraina pašaizliedzīgi cīnās pret Krievijas agresiju, par naudas lietām runāt vispār nav jēgas. Ir saprotams, ka daudzi ikdienišķi jautājumi šodien ir palikuši ēnā, taču savu nozīmi tie nav zaudējuši.

Tie notiek neatkarīgi no tā, vai par tām domājam, vai nē. Piemēram, tas, ka Latvija strauji tuvojas divciparu inflācijas līmenim, nozīmē, ka mums ir jāparūpējas par saviem noguldījumiem un ieguldījumiem. Un tas jādara nevis “pēc kāda laika”, bet tieši tagad.

Inflācijas kāpums aizsākās pandēmijas seku dēļ – “mājsēdes” sākumā, pieprasījumam samazinoties, cenas visās pasaulē kritās, bet tiklīdz parādījās pirmās pazīmes par kovida pārvarēšanu, cenas sāka strauji augt. Tam bija vairāki iemesli, bet trīs galvenie: energoresursu cenu kāpums, kas vienmēr “parauj līdzi” visas pārējās nozares; būtiski pārrāvumi piegāžu ķēdēs, kas notika dēļ milzīgā pieprasījuma; uzņēmumu veidotie papildu krājumi, lai nepieļautu materiālu trūkumu (sīkāk par inflācijas cēloņiem lasiet LB prezidenta Mārtiņa Kazāka rakstā šeit).

Naftas kompānijām smagākais periods vēl nav aiz muguras, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas un dabasgāzes cenām preču biržās ceļojot zemāk, jauns izpārdošanas vilnis skāris lielo pasaules energokompāniju akcijas. Piemēram, ASV enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas vērtība kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies gandrīz par 9% – līdz 74,63 ASV dolāru atzīmei. Gandrīz par 9% Ņujorkas biržā sarukusi arī Chevron Corporation akcijas vērtība. Gāžas arī cauruļvadu ražotāju akciju vērtība – kopš decembra sākuma, piemēram, ASV šāda uzņēmuma Williams akcijas cena ir sarukusi par 26%. Turklāt cenas sarūk ne tikai ASV enerģijas nozares kompānijām. Kopš šā mēneša sākuma Amsterdamas biržā Royal Dutch Shell akcija zaudējusi 12% savas agrākās vērtības. Savukārt Londonā par 10,5% minētajā periodā sarukusi BP akcijas vērtība. Par 10,4% samazinājusies arī Francijas Total akcijas cena.

Zemo piena iepirkuma cenu un Krievijas embargo radītās piena pārprodukcijas dēļ jaunbūvētās fermas un vairāk nekā 300 piena govju ganāmpulkus izpārdod viena no lielākajām Pierīgas zemnieku saimniecībām - Mālpils novada Bērzi.

Kā norāda saimniecības īpašnieki, Bērzu darbību pērn ļoti negatīvi ietekmējis Krievijas noteiktais embargo, kā dēļ radusies izejvielas pārprodukcija, piena iepirkuma cena nokritusi zem pašizmaksas, saimniecībai sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to tālākā saimnieciskā darbība nav iespējama.

Kā liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, saimniecības maksātnespējas administratore izlikusi pārdošanai izsolē saimniecības īpašniecei Zanei Dreimanei piederošu nekustamo un kustamo mantu - liellopu fermas ar vienu no modernākajiem slaukšanas iekārtu aprīkojumiem, mēslu krātuves, ganāmpulku, kukurūzas, siena, skābbarības krājumus, zemesgabalus Mālpils, Zaubes un Ķeipenes pagastā, dzīvojamās ēkas, kā arī plašu tehnikas parku.

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Saldējumu ražotājs SIA "Avenei" energoizmaksu dēļ līdz martam atslēdz saldētavu, pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Dāvis Dudelis.

Viņš stāstīja, ka lēmums pieņemts, lai samazinātu izmaksas ziemas sezonā. Plānots, ka šajos mēnešos uzņēmums samazinās jaudas apjomus, neveidos liekus krājumus un ražos atbilstoši pieprasījumam un ierobežotajai vietai. Savukārt martā, gatavojoties saldējumu sezonai, saldētavu ieslēgs un "Avenei" atsāks ražot lielākā jaudā.

Viņš norādīja, ka pašlaik uzņēmumā izpārdod esošo produkciju, bet atlikušo produkciju un izejvielas uzglabās mazajās saldētavās un pie partneriem.

BMX riteņbraucēja vegāniskā saldējuma bizness 

BMX riteņbraucējs un veselīgā saldējuma ražotājas SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis secinājis,...

Vienlaikus Dudelis atzīmēja, ka, lai gan 2022.gada apgrozījums ir nedaudz zemāks nekā gadu iepriekš, uzņēmums savu darbību pērn vērtē kā labu, un par spīti izaicinošajai situācijai ar enerģiju un inflāciju, kas būtiski ietekmējusi cilvēku pirktspēju, uzņēmums situācijai ir pielāgojies.

Savukārt 2023.gadā "Avenei", sadarbojoties ar izplatītājiem un biznesa partneriem, plāno attīstīt eksportu uz Baltijas valstīm un citviet.

"Esam uzsākuši arī pildīto pankūku ražošanu un plānojam investēt iekārtās. Kā arī ar Eiropas Savienības projekta atbalstu izstrādāt jaunus vegāniskus produktus," stāstīja Dudelis.

"Avenei" 2021.gadā strādāja ar 542 501 eiro apgrozījumu, kas ir par 85,2% vairāk nekā 2020.gadā, vienlaikus uzņēmuma peļņa palielinājās gandrīz divas reizes un sasniedza 113 265 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmumā 90% kapitāldaļu pieder Dāvim Dudelim, bet 10% - Valtam Vīzem.

Piecos gados virtuālais drēbju tirdziņš atverskapi.lv izaudzis līdz 43 tūkstošiem reģistrēto lietotāju, kuri mēnesī ievieto 35 tūkstošus sludinājumu

Pirms pieciem gadiem, kad radīts atverskapi.lv, tajā bija reģistrējušies astoņi tūkstoši lietotāju. Šobrīd dienā portālā ienāk 10 līdz 12 tūkstoši cilvēku, katrs uzturas vidēji 13 minūtes. Ik dienu portālā tiek ievietoti 1000 līdz 1500 sludinājumu un mēnesī pāršķirstīto lapu skaits pārsniedz 6,5 miljonus. 2015. gadu uzņēmums noslēdza ar 27 tūkstošu eiro apgrozījumu. «Savukārt finanšu rentabilitāte 2014. gadā bija 48% – no katra apgrozītā eiro pelnījām 48 centus,» lepojas Marta Svile, SIA Atverskapi.lv īpašniece.

Šobrīd Marta un viņas vīrs Guntars, kurš ir veidojis portāla vizuālo koncepciju un vadījis portāla izstrādi, apsver ideju pārdot atverskapi.lv. «Izaugsme ir stabila, protams, tā vairs nav tik strauja kā sākumā. Secinām, ka šo gadu laikā tirgošanās un mainīšanās ar apģērbiem no modes neiziet, gluži otrādi, tāpēc pieņēmām izaicinājumu sev meklēt jaunus tirgus, kuros mūsu idejai varētu būt pieprasījums,» saka Marta.

Eiropas Savienība (ES) desmitās pret Krieviju vērstās sankciju paketes ietvaros, kas tika apstiprināta sestdien, noteikusi sankcijas arī Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank".

Kopumā pēdējā sankciju paketē soda pasākumi noteikti 121 fiziskai un juridiskai personai.

Attiecībā uz bankām paredzēta aktīvu iesaldēšana ES valstu teritorijā, darījumu aizliegums ar šīm organizācijām, kā arī atslēgšana no SWIFT.

Banku pārstāvji Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojuši, ka iekļaušana sankciju sarakstā to darbu neietekmēs.

Sankciju sarakstā iekļauta ombudsmene Tatjana Moskaļkova, Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis, raidsabiedrības "Pirmais kanāls" ģenerāldirektora vietnieks Kirils Kļeimjonovs un informācijas aģentūras "Regnum" galvenā redaktore Marina Ahmedova.

SIA Alina gatavo un pārdod māla piedevas ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai; produkts primāri radīts krāsu industrijai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu to mūžu un aizsargātu no ultravioletā starojuma.

«Mūsu pirmais produkts ir Alina Life. Tā ir organomālu kompozīcija, kas vienlaikus ir gan jauns materiāls, gan izejviela, uz kā bāzes veidot jaunas krāsu formulācijas,» stāsta Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece. Uzņēmuma fokuss šobrīd ir ekomateriāli, kas domāti koksnes apstrādei, jo tie ir paši neaizsargātākie, jutīgākie pret vidi, ultravioleto starojumu.

Kopš DB pirms teju diviem gadiem rakstīja par Alina, uzņēmums ir saņēmis ilgtspējīgas būvniecības balvu Dānijā, kas, iespējams, pavērs durvis sadarbībai ar klientiem un sadarbības partneriem tur. Tāpat uzņēmums startējis divos akseleratoros – Plug and Play Kalifornijā un Accelerace Dānijā. Pretēji IT jaunuzņēmumiem, kas parasti ieliek somā datoru un uz akselerācijas programmas darbības laiku pārceļas uz konkrēto vietu, Alina gadījumā programma lielākoties bija virtuāla. «Kompānijas, kas ir bāzētas zinātnē, nevar tik viegli pārcelties, jo visa izpēte un pētniecība un sadarbības partneri paliek mājās,» skaidro Solvita. Uzņēmuma lielākā motivācija dalībai akseleratorā bija iespēja piekļūt lielajiem klientiem.

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.