2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Baltik IT Liepājā četru gadu laikā radījis vairāk nekā 100 darbavietu, strādājot tikai Itālijas tirgum.

SIA Baltik IT ir aptuveni 120 darbinieku, kuri divās maiņās veic datu un dokumentu apstrādi vienam no Itālijas lielākajiem koncerniem. Uzņēmuma izveide Liepājā bija iespējama, pateicoties augstas kvalitātes interneta pakalpojumu un atbilstošas kvalifikācijas darbinieku pieejamībai. «Mums ir tikai viens liels klients, un mēs lūdzam Dievu par viņu,» atzīst SIA Baltik IT vadītājs Anatolijs Glasmans. Viņš atzīst, ka vēlētos iegūt arī citus klientus, viena no iespējām būtu Kanāda. «Mēs spējam strādāt itāļu valodā, tātad arī angļu valodā nebūtu nekādu problēmu,» uzskata A. Glasmans. SIA Baltik IT ir viens no uzņēmumiem, ko Liepājā, iepazīstot pilsētu un apzinot potenciālās sadarbības iespējas, apmeklēja Kanādas vēstnieks Latvijā Džons Morisons (John Morrison).

«Pievienojoties eirozonas valstu saimei, Latvija iegūs vēl lielāku starptautisko atbalstu un uzticību, sekmējot savu tālāko izaugsmi,» tiekoties ar finanšu ministru Andri Vilku, norādīja Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici (Giovanni Polizzi).

Tāpat vēstnieks pauda, ka Itālijai ir svarīgi uzzināt vairāk par Latvijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. «Laikā, kad arī Itālija saskaras ar sarežģījumiem valsts ekonomikā, mums ir svarīgi uzzināt citu partneru pieredzi un gūt domubiedru atbalstu un ieteikumus, ko arī mēs varētu ņemt vērā, lai uzlabotu esošo situāciju. Latvija citām valstīm ir ļoti labs piemērs, kā ar pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību var pārvarēt grūtības, vienlaikus sekmējot arī ekonomikas izaugsmi,» norādīja Dž. Polici.

Sarunas gaitā ministrs un vēstnieks bija vienisprātis, ka eiro ieviešana valsts ekonomikai pavērs plašākas iespējas augt un attīstīties, veicinās eksporta tirgus paplašināšanos, kā arī sekmēs jaunu investoru piesaisti, tādējādi palielinot ne tikai Latvijas, bet arī visa kopējā Baltijas reģiona ekonomisko attīstību.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.

Veselības aprūpes uzņēmums Roche Latvija šogad plāno pabeigt tai piederošās ēkas restaurāciju Miera ielā 25, projektā investējot piecus miljonus eiro.

«Pērnā gada beigās tika noslēgts pirkuma līgums starp Roche Latvija un Medilink, darījums tika pabeigts šī gada janvārī un savu darbību Latvijā uzsāka Roche Diagnostics kā Roche Latvija struktūrvienība,» stāsta Roche Latvija vadītājs Rauls Vēliņš, piebilstot, ka, pateicoties darbības paplašināšanai, Roche Latvija palielinājis līdz 50 darbinieku skaitu, kas saistīti ar veselības aprūpes, tirdzniecības un servisa pakalpojumu sfēru.

Tostarp, uzņēmums 2016. gadā no valsts atpirka un pērn uzsāka ēkas Miera ielā 25, kas 1932.—1933. gadā tika būvēta Roche vajadzībām, atjaunošanu. Tajā būs Roche Latvija birojs un vieta inovāciju laboratorijai, kas papildinās Roche Akadēmijas atbalstu jaunajiem zinātniekiem.