Sākot ar jauno gadu, Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, un 365 miljoni – digitālajai attīstībai. Finansējums var dot spēcīgu atspērienu gan valsts e-pakalpojumu attīstīšanai, gan uzņēmumu digitalizācijai, taču svarīgi, lai nauda tiktu iztērēta patiešām efektīvi.
Latvijai salīdzinoši labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā – e-pakalpojumu klāsts un lietotāju skaits turpina palielināties. Šī gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksā digitālo publisko pakalpojumu ziņā esam 10. vietā – virs ES vidējā līmeņa – tomēr jautājums, cik šie risinājumi ir klientam draudzīgi, kādos termiņos tiek ieviesti un cik tas valstij izmaksā?
Jā, valsts sektorā, iespējams, ir mazāk vietas eksperimentiem, tomēr ir vairākas lietas, ko varētu aizņemties no biznesa vides, lai sasniegtu labākus rezultātus par zemāku cenu. Ja valsti uzlūkojam kā lielu uzņēmumu ar daudziem departamentiem, tad šobrīd katram no tiem ir savas IT sistēmas, kas ir dārgi, ne vienmēr ir savstarpēji integrētas, pieprasa lielu daudzumu IT speciālistu, kuriem nevar samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, un gala rezultātā trūkst vienotas pārvaldības.
IKT optimizācija valsts sektorā jau sen ir izvirzīta kā viens no uzdevumiem, beidzot arī ir pieņemti pirmie konkrētie lēmumi Ministru Kabinetā pēc Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājuma, kas ir laba ziņa visiem. Centralizācijas virziens noteikti ir pareizs, tomēr rodas iespaids, ka pietrūkst drosmes ieviest būtiskākas pārmaiņas līdz galam. Tā vietā tiek meklēti dažādi kompromisi ar atsevišķu iestāžu redzējumu, kas jau atkal samazinās centralizācijas un vienotas pārdomātas pārvaldības ieguvumus.
Šobrīd teorētiski par IT jomu atbildīgā institūcija ir VARAM, tomēr praktiski tās kompetencē ir tikai IT infrastruktūra, kas neapšaubāmi ir nozīmīga, bet kopumā tikai neliela daļa no lielās bildes. Lai uzlabotu šīs jomas pārvaldību, radītu vienotu vīziju par valsts IT sistēmu arhitektūru un samazinātu izmaksas, atbildībai būtu jābūt vienās rokās.
Vienota pārvaldība ar skaidri noteiktiem mērķiem, kā, piemēram, sistēmu lietošanas ērtība klientiem, digitāli iesniegto deklarāciju skaits un citu digitālo pakalpojumu izmantošanas apjoms no iedzīvotāju un uzņēmumu puses būtu tie mērījumi, kas jānosaka. Ja risinājumi būs labi un ērti, klienti tos lietos un tas ir pats svarīgākais. Tas ļautu būtiski samazināt arī kopējās valsts pārvaldes izmaksas, kā arī samazināt ierēdņu armiju, kas pie mums jau tā ir daudz par lielu.
Apjomīgu IT projektu ieviešana ne uzņēmumā, ne valsts pārvaldē nav vienkārša. Tā ir laikietilpīga, cilvēku un finanšu resursus prasoša, ko vēl vairāk sarežģī tehnoloģiju straujais progress – kamēr projekts tiek īstenots, jau radīts kāds labāks risinājums vai mainījušās lietotāju vajadzības. Te talkā var nākt uzņēmēju vidū tik populārā scaled agile projektu vadības pieeja, kas ir elastīgāka un pieļauj izmaiņu veikšanu mainīgos apstākļos. Proti, sistēmu izstrādi, kas prasa ilgu laiku, sadala vairākos posmos.
Arī šajā gadījumā ir jābūt iepriekš skaidri definētam mērķim par klientam nepieciešamo pakalpojumu un izmērāmiem rezultātiem, atšķiras tikai procesa gaita un detalizācijas pakāpe. Sākotnēji izstrādā minimālu pakalpojumu skaitu, ko uzreiz nodod klientam testēšanai un lietošanai, pēc tam turpina darbu pie nākamajiem posmiem, pakāpeniski papildinot funkcionalitāti, līdz kamēr nonāk pie klientam ērta gala risinājuma.
Tā ir uz rezultātu vērsta pieeja, lai sistēma patiešām kalpotu tās lietotājam. Tiesa, lai šādu praksi ieviestu, arī sabiedrībai jābūt pacietīgākai un pieņemošākai, ja uzreiz nav pieejami visi pakalpojumi, bet risinājums top pakāpeniski, ņemot vērā pašu lietotāju pieredzi. Ideālais scenārijs paredz, ka sabiedrība līdzdarbojas un gala rezultātā top patiešām ērti un vienkārši lietojami pakalpojumi. Šāda pieeja noteikti prasītu arī daudz rūpīgāku projektu pārvaldību, taču kopumā tas būtu daudz efektīvāk un gala rezultātā arī lētāk.
Kā pozitīvu piemēru varu minēt manavakcina.lv izstrādi, kuras sākotnējo versiju radīja 10 nedēļu laikā, jo situācija nepieļāva kavēšanos. Sapulcējot jomas ekspertus, tika definētas vajadzības, atbilstoši kurām radīja sistēmas arhitektūru. Pēc pamata funkcionalitātes ieviešanas interneta vietne tika pilnveidota atbilstoši lietotāju pieredzei un vajadzībām, līdz izveidoja to tādu, kādu redzam šodien – vienkāršu un ērti lietojamu.
Valsts pārvaldē būtu nepieciešama arī gudrāk veidota sistēmu infrastruktūra. Proti, liela pieprasījuma rezultātā nereti sastopamies ar valsts informācijas sistēmu pārslodzi, piemēram, iesniedzot ikgadējās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja rūpīgāk izplānotu datu nodošana laiku un atbilstoši tai radītu sistēmas arhitektūru, tad konkrētā mēnesī EDS sistēmai varētu piešķirt vairāk resursu un šādas pārslodzes nerastos. IT pakalpojumus nevar pirkt kā mēbeles, kā galveno kritēriju izvirzot tikai cenu, kā svarīgam kritērijam jābūt arī to lietojamībai, ērtumam un pareizai risinājuma arhitektūrai, paredzot konkrētā risinājuma sadarbību ar citām sistēmām.
Piemēram, Dānija, kas ir DESI indeksa kopējā līdere, ir izveidojusi Digitalizācijas partnerību, kurā iekļauti eksperti no privātā sektora, pētnieki, IT industrijas un sabiedrības pārstāvji, lai radītu kvalitatīvākus un efektīvākus publiskās pārvaldes pakalpojumus, un inovatīvāku un savstarpēji labāk integrētāku sistēmu. Šis piemērs pierāda, ka, efektīvi sadarbojoties ar zinātnes un privātā sektora pārstāvjiem, gala rezultāts tiek sasniegts labāk un efektīvāk.
Ja privātajā sektorā uzņēmums nespēj ieviest digitālus un ērtus risinājumus saviem klientiem, tad tas ir tikai laika jautājums līdz konkurents to “apēdīs”, jo ar saviem pirkumiem klienti balso par savu pieredzi. Valsts pārvaldē šāda konkurence nepastāv, jo tās sniegtie pakalpojumi vienmēr būs vajadzīgi, vienīgi ir jautājums par to, kā izskatīsimies starptautiskajā arēnā un, vai iedzīvotāji jūt, ka par viņiem tiek domāts, lai pakalpojumu saņemšana būtu iespējami vienkārša, ērta un ātra.
Kopumā valsts IT risinājumu centralizācijā ir uzņemts pareizais virziens, tomēr, lai sasniegtu jaudīgākus uzlabojumus, jau tuvākajā laikā būs nepieciešami vēl drosmīgāki lēmumi un precīzāka sasniedzamo kritēriju noteikšana, lai mēs visi kopā sasniegto to rezultātu, ko mēs kā valsts IT sistēmu lietotāji sagaidām.
