Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aigars Šmits, nekustamo īpašumu uzņēmuma ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs. Arco Real Estate dibināts Igaunijā 1992. gadā. Šobrīd uzņēmumam ir 19 biroji dažādās Igaunijas, Latvijas un Bulgārijas pilsētās. Grupas ietvaros šobrīd tiek nodarbināti aptuveni 250 darbinieki. Uzņēmums ir kotēts Tallinas fondu biržā kopš 2007. gada jūnija.

Arco Real Estate Latvijā uzsāka darbību 1997. gadā. Arco Real Estate darbība ir sadalīta četros virzienos: serviss, attīstība, celtniecība un fondu pārvaldīšana.

Nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Arco Real Estate šā gada 31.oktobrī izpircis Igaunijas kompānijai Arco Real Estate AS (Igaunijas kompānijas Arco Vara AS meitas uzņēmums) piederošas kapitāldaļas 70 % apmērā, kļūstot par nacionālu nekustamo īpašumu uzņēmumu. Par SIA Arco Real Estate kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku kļuvis pašreizējais valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Tā kā Latvijas uzņēmumam, pēc Arco Vara AS rīkotājdirektora Tarmo Silda (Tarmo Sild) domām, nebija būtiskas ietekmes uz grupas kopējiem finanšu rezultātiem, tika pieņemts abpusējs lēmums par kapitāldaļu pārdošanu Aigaram Šmitam, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

SIA Arco Real Estate turpinās sniegt savus pakalpojumus kā līdz šim. Tāpat pašreizējā uzņēmuma vadībā un struktūrā netiks veiktas nekādas izmaiņas. Visi esošie sadarbības līgumi paliek spēkā un ir saistoši attiecībā pret jebkuru trešo personu. Saskaņā ar kapitāldaļu pārdošanas līgumu uzņēmuma vadība veiks zīmola maiņu 180 dienu laikā pēc kapitāldaļu iegādes.

Kopējais darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū 2014. gadā piedzīvoja minimālu pieaugumu, liecina uzņēmuma Arco Real Estate veiktais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats.

Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajiem rādītājiem, aktīvākajos nekustamo īpašumu tirgus segmentos cenas turpināja nedaudz pieaugt.

Kopumā 2014. gadā zemesgrāmatā reģistrēti 48 293 pirkuma līgumi, kas ir nedaudz vairāk kā 2013. gadā.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzsvēra, ka 2014. gadā aktīvi diskutēts par trīs lietām - Maksātnespējas likuma grozījumiem, Imigrācijas likuma grozījumiem un valsts atbalsta programmu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Šie faktori ietekmējuši arī nekustamā īpašuma tirgu.

Līdz 2014. gada rudenim nerezidenti turpināja aktīvi iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā gada nogalē, kā arī ģeopolitisko un finansiālo faktoru dēļ, nerezidentu interese par īpašumu iegādi ievērojami samazinājās, liecina pārskata dati.

Vasaras mēnešos novērotais darījumu skaits Jūrmalas jaunajos projektos, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo laika posmu, atspoguļo būtisku tirgus aktivitātes samazinājumu. Tomēr joprojām notiek darījumi par summu virs 250 000 eiro, norāda Arco Real Estate starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.

Lai gan nerezidentu pieprasījums pēc īpašumiem Jūrmalā, tāpat kā darījumu skaits, ir būtiski samazinājies, lielāko interesi izrāda krievi, kam seko ukraiņi un kazahi. Arco Real Estate klientu lokā tāpat ir Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas un Ķīnas pilsoņi, stāsta O.Bogodistaja. Ik nedēļu no desmit lielākajiem pirkumiem Latvijā vismaz divi veikti Jūrmalā par summu no 250 000 eiro līdz pat 500 000 eiro, kas pārsniedz termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo minimālo pirkuma summas slieksni.

Jautāta, kādēļ darījumu skaits Jūrmalā tik krasi sarucis, speciāliste norāda uz vairākiem faktoriem, tostarp uz Krievijas Federācijas nacionālās naudaszīmes vērtības kritumu, ko izraisīja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās: rubļa vērtības samazinājums ir ietekmējis pirkuma cenu, proti, konvertējot tos eiro, nekustamais īpašums šobrīd nerezidentiem izmaksā gandrīz divreiz dārgāk nekā pērn.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 30,54%, palielinoties no 0,77 miljoniem eiro 2012.gadā līdz vairāk nekā vienam miljonam eiro pērn.

Nedaudz vairāk nekā pusi jeb 52,7% no SIA Arco Real Estate kopējā apgrozījuma aizvadītajā gadā veidoja ieņēmumi no īpašuma vērtēšanas, bet vēl 47,2% nodrošināja starpniecības un konsultatīvie pakalpojum, liecina uzņēmuma gada pārskata dati.

Pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, SIA Arco Real Estate peļņa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi vairāk nekā sešas reizes, sasniedzot līdz 81,39 tūkstošus eiro.

Nekustamo īpašumu firma reģistēta 1997. gada janvārī ar nosaukumu SIA Arko Nekustamais īpašums Latvija. Pašreizējo nosaukumu uzņēmums ieguva 2003. gada maijā.

Uzņēmuma īpašnieki ir Aigars Šmits, SIA Newcom un igauņu Arco Real Estate. Pašam SIA Arco Real Estate pieder SIA Arco Property Management un SIA Adepto daļas, rāda Lursoft dati.

«Pie uzņēmuma jaunās korporatīvās identitātes šobrīd norisinās aktīvs darbs, kura rezultāts tiks ieviests jau nākamā gada sākumā,» biznesa portālam db.lv stāsta Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Kā vēstīts, nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Arco Real Estate šā gada 31.oktobrī izpirka Igaunijas kompānijai Arco Real Estate AS (Igaunijas kompānijas Arco Vara AS meitas uzņēmums) piederošas kapitāldaļas 70 % apmērā, kļūstot par nacionālu nekustamo īpašumu uzņēmumu. Par SIA Arco Real Estate kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku kļuvis A. Šmits.

«Jaunā zīmola izstrādē radoši izpaužas gan uzņēmuma iekšējie cilvēkresursi, gan pieaicinātā reklāmas aģentūra,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

Latvija ir viena no tām četrām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā mājokļu cenas, salīdzinot šī gada 2. ceturksni ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās (- 4,4 %), norādīts EUROSTAT publicētajā mājokļu tirgus pārskatā.

Analizējot Baltijas valstis, būtiskākais mājokļu cenu pieaugums konstatēts Igaunijā (+ 10,5 %), savukārt Lietuvā mājokļu cenas ir pakāpušās mērenāk (+ 3,5 %), informē Arco Real Estate pārstāvis Dainis Guks.

ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidro, ka EUROSTAT publicētie dati par Latvijas mājokļu cenu lejupslīdi ir likumsakarīgi, ņemot vērā pērn piedzīvoto darījumu skaita būtisku samazinājumu ekskluzīvo īpašumu segmentā. Cenu izmaiņas ietekmēja gan Imigrācijas likuma grozījumi, kas nerezidentiem noteica jaunu minimālās pirkuma summas slieksni, gan ģeopolitiskā situācija un Krievijas Federācijas rubļa devalvācija, precizē eksperts.

Ja pirms pāris gadiem cilvēki mājas jūras tuvumā labā tehniskā stāvoklī meklēja - tālākais - Lapmežciemā un Ragaciemā, tad tagad atbilstošu īpašumu variantus interesenti izskata arī Engurē, Mērsragā un pat Upesgrīvā, secina “Arco Real Estate” nekustamo īpašumu aģente Inga Freija.

Pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem piejūras ciemos Rīgas līča Kurzemes piekrastē vienmēr ir bijis lielāks par piedāvājumu, turklāt īpašumi šajā reģionā tiek pārdoti tikai tad, ja īpašnieks maina dzīvesvietu vai ir nonācis finansiālās grūtībās.

Tāpat arī dzīves apstākļu maiņa, piemēram, vēlme šaurāku dzīvestelpu nomainīt pret plašāku, var kļūt par iemeslu īpašuma pārdošanai.

Piejūras ciemus pircēji pārsvarā izvēlas diviem nolūkiem - pastāvīgai dzīvošanai un vasaras sezonas atpūtai. Ja pirms četriem gadiem dominēja atpūtnieku meklējumi, tad šobrīd līdzīgā daudzumā ir arī tie, kas pārdod savus īpašumus pilsētās un pārvācas uz ciemiem.

Vēl viena būtiska tendence, kas nav novērota citus gadus, ir tā, ka šīs vasaras beigās piedāvājums ir pieaudzis. "Arco Real Estate" pieļauj, ka tas ir saistīts ar gaidāmo apkures sezonu un pieaugošajām komunālajām cenām.

Aprīlī Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū turpinājās mērens cenu pieaugums, kas novērots trešo mēnesi pēc kārtas. Tirgus atguvās pēc pagājušā gada nogalē novērotās cenu samazināšanās un atkārtoti sasniedza 2014. gada septembra cenu līmeni, atrodoties 641 EUR/m² pozīcijā, norāda ARCO REAL ESTATE valdes loceklis Māris Laukalējs, uzsverot, ka piepildās iepriekš izteiktās prognozes.

Vislielākais vidējās dzīvokļu 1 m² cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2015.gada sākuma novērots Juglā (+ 2,3 %), Bolderājā (+ 2,2 %) un Āgenskalnā (+ 2,0 %). Arī lielākajā daļā pārējo Rīgas mikrorajonu cenas šajā periodā palielinājās. Cenu līmenis samazinājās vienīgi Teikā (- 2,3 %), Imantā (- 1,2 %) un Pļavniekos (- 0,8 %).

2015.gada aprīlī visdārgākie dzīvokļi saglabājās 119. un 104.sērijas ēkās, kur cenas divistabu dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī svārstījās no 39 000 līdz 44 000 EUR atkarībā no atrašanās vietas. Savukārt vislētākās bija lietuviešu projekta mājas, kur cenas divistabu dzīvokļiem svārstījās no 21 000 līdz 30 000 EUR, un Hruščova laika mājas, kuru cenu diapazons divistabu dzīvokļiem bija no 19 000 līdz 31 000 EUR atkarībā no mikrorajona.

Uzņēmums SIA Newcom, kas nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu un būvniecības projektu izstrādāšanu, palielinājis savu līdzdalību nekustamo īpašumu kompānijā SIA Arco Real Estate, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA Newcom iepriekš piederēja 14,67% SIA Arco Real Estate kapitāldaļu, savukārt uzņēmuma vairākuma īpašnieks bija tā valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

20.martā komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām SIA Newcom janvārī kļuvis par 50% SIA Arco Real Estate kapitāldaļu īpašnieku un attiecīgi Aigaram Šmitam piederošo kapitāldaļu apjoms samazinājies līdz 50%.

SIA Arco Real Estate dibināts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 904 908 eiro. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,020 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 57,5 tūkstoši eiro.

Savukārt SIA Newcom dibināts 2011.gadā, un uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Viktors Savins. Lai gan uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija nepilni 36 tūkstoši eiro, tā peļņa, pateicoties līdzdalībai radniecīgo un asociēto uzņēmumu kapitālā, bija 707 tūkstoši eiro.

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Prognozējot tālāko daudzstāvu ēkas, kas atrodas blakus pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruvušajam lielveikalam Maxima, likteni, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits biznesa portālam db.lv pauda, ka pat tad, ja rūpīgas ekspertīzes slēdziena rezultātā celtni saglabās, būs nepieciešams ilgs laiks, lai interesenti šo īpašumu varētu uztvert kā savu dzīvesvietu.

Raugoties uz Latvijas vēstures notikumu daudzveidību, jāsecina, ka Rīgā esošas dzīvojamās mājas atrodas vietās, kurās arīdzan vēsturiski tikušas zaudētas dzīvības, viņš norāda.

Pēc Arco Real Estate valdes locekles Ievas Jansones domām, «laiks dziedē dziļas brūces un interese par dzīvokļiem divpadsmit stāvus augstajā ēkā varētu parādīties pēc pāris gadiem, ja vien šis projekts nepiedzīvos maksātnespēju, tā kā traģiskie notikumi izraisījuši nepieciešamību investēt milzīgus naudas līdzekļus ekspertu algošanā un būvkonstrukciju stiprināšanā».

«Kā zināms, jaunais projekts ir ieķīlāts bankā, un bankrota procedūras rezultātā objekts nonāktu kredītiestādes īpašumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Traģēdijas upuru piemiņai, iespējams, tiks uzstādīts piemineklis un ierīkots neliels, simbolisks parks, kura apmeklētāji varētu kavēties atmiņās par liktenīgajiem notikumiem,» db.lv pauda Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena šā gada martā pieauga par 1,4%, sasniedzot 673 eiro par vienu kvadrātmetru (februārī – 664 eiro/m²).

Tas atkārtoti bija augstākais cenu līmenis pēdējo sešu gadu laikā, norādīts Arco Real Estate ikmēneša tirgus pārskatā.

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas pagājušajā mēnesī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 835 eiro/m², turpretī viszemākā - Bolderājā, kur tā bija 476 eiro/m².

Visstraujāk cenas pieauga tirgū pieprasītākajiem divistabu (+1,8%) un trīsistabu (+1,6%) dzīvokļiem.

Vidējās cenas pieaugums konstatēts arī vienistabas (+ 0,8%) un četristabu (+ 1,2%) dzīvokļiem.

Arco Real Estate tirgus pētījumā secināts, ka dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas būtiskākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 4,1%). Arī citos lielākajos Rīgas mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš pērnā gada sākuma pieauga Iļģuciemā (+0,8%).

«Man šķiet, ka šobrīd neviens tur negribētu dzīvot, jo vietai ir milzīgs emocionālais fons. Vēl nav skaidrības par to, vai ēku nevajadzēs nojaukt. Gadījumā, ja eksperti apliecinās, ka ēka ir kvalitatīva un tajā var dzīvot, esam ieplānojuši veikt sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem, lai kopīgi atrastu tai noderīgu pielietojumu, piemēram, izvietot tajā sociālo māju,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Homburg Zolitude pārstāvis Joss Frujters.

Kā vēstīts, gan 21. novembrī sabrukušo lielveikalu Maxima, gan tam blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja Homburg grupas uzņēmums Homburg Zolitude. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē - tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās Maxima veikals, pašlaik pieder ar Maxima Latvija saistītajai SIA Tineo. Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.

Uz norādi par iespējamo memoriālu traģēdijā bojāgājušajiem, kas tiktu ierīkots pie daudzstāvu dzīvojamās mājas, Frujters Dienai atbildējis: «Jā, protams, mēs atbalstīsim arī šī memoriāla izveidi. Bet pagaidām ir grūti spriest, kas notiks ar šo 12 stāvu ēku. Negribas izdarīt pāragrus secinājumus. Tas arī atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi ir gatavi pieņemt.»

Nomniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas, uzsver nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate komercplatību nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos novērota uzņēmēju vēlme uzlabot darba apstākļus, kas sekmējusi komercplatību tirgus aktivitāti.

Biroju nomas tirgū 3. ceturksnī Rīgā tika piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru apmērā 71 biroju centrā, norādīts Arco Real Estate komercplatību tirgus pārskatā. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases telpas ir ierobežotas. Ierobežotā piedāvājuma rezultātā nomniekiem kā alternatīva 3. ceturksnī tika piedāvāti B klases biroji ar augstu tehnisko nodrošinājumu, tomēr G. Kanenbergs prognozē, ka nākotnē augstākās klases komerctelpu piedāvājums palielināsies, ņemot vērā Pārdaugavā esošā projekta Z-Towers būvniecību, kā arī Skanstes ielas apkaimes papildināšanu ar jaunu biroju ēku.

Līdz ar nekustamo īpašumu tirgus augšupeju potenciālie pārdevēji arvien vairāk cer uz trekno gadu atgriešanos un pārvērtē savus īpašumus, nosakot tiem neadekvāti augstu cenu, norāda Arco Real Estate komercplatību tirdzniecības un nomas nodaļas investīciju konsultante Liene Meldere.

Minētā tendence novērota daudzstāvu ēku (dzīvojamo telpu, biroju) apbūves, kā arī komercapbūves zemju segmentā, kur īpašnieks nereti cenu nosaka, nevis balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem un iespējamo ekonomisko atdevi potenciālajam investoram, bet pamatojoties vien uz sev zināmiem kritērijiem, to skaitā – pirms krīzes ieguldītajiem naudas līdzekļiem, vēsturisko vērtību vai iespējamo nākotnes vērtību īpašuma apbūves gadījumā.

«Krīze nekustamo īpašumu jomā ir beigusies, taču ir iestājusies stagnācija, un, lai gan tai nenoliedzami sekos tirgus izaugsme, apbūves zemju, kā arī biroju un daudzdzīvokļu ēku īpašnieki visbiežāk pārvērtē savus īpašumus. Visi cer uz mistisko investoru, kurš ir ne tikai pārdabiski bagāts, bet arī muļķis, kas īpašumus Latvijā iegādājas, nevērtējot ne cenu, ne ekonomiskos ieguvumus,» uzsver Arco Real Estate speciāliste.

Septembrī ievērojami sarucis darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem, norādīts Arco Real Estate jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgā noticis vien 51 darījums, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā kopš 2012. gada septembra. Līdzīga tendence novērota arī Jūrmalā, kur darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem bija attiecīgi 56 darījumi jūlijā un 51 darījums augustā, bet septembrī notikuši vien 12 šādi darījumi. Tāpat samazinājies arī darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena pārsniedza jauno 250 tūkstošu eiro slieksni termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Jautāts, kādas ir jauno projektu raksturīgākās cenas Rīgas jaunajos projektos, Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs uzsver, ka mikrorajonos esošo jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 3. ceturksnī bija 1480 EUR/m², kas ir par 5% augstāka kā iepriekšējā ceturksnī, savukārt Rīgas centrā, kā arī tādos centram tuvos rajonos kā Ķīpsala un Klīversala vidējā cena jauno projektu dzīvokļiem 3. ceturksnī saglabājās 2600 EUR/m² pozīcijā.

Šā gada aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās par 1%, sasniedzot 680 eiro/m², bet kopš 2016. gada sākuma - par 3,8 %, šādus aprēķinus ir veikusi kompānija Arco Real Estate.

Savukārt kompānija Balsts rēķina, ka šā gada aprīlī sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieauga līdz 685 eiro/m2. Augstākās cenas bija Teikā (823 eiro/m²), bet zemākā - Bolderājā (476 eiro/m²). Pēc šīs kompānijas datiem, sērijveida dzīvokļu cenu kritums 0,12 % robežās novērots tikai Mežaparkā, bet pieaugums 0,06 – 1,92% robežās novērojams lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, kā arī centrā un jaunajos projektos. Jauno projektu segmentā aprīlī pašmāju pircēju aktivitāte ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Jaunu dzīvokļu cenas mikrorajonos ir no 1000 līdz 1750 eiro/m², galvaspilsētas centrā - 1500 - 3900 eiro/m². Ekskluzīvu objektu segmentā dzīvokļi ar pilnu apdari maksā 2600 - 4000 eiro/m² robežās.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

«Jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda,» pašreizējo situāciju Latvijas galvaspilsētas īres tirgū komentē Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš.

Tuvojoties vasaras izskaņai, aktivitāte īres tirgū katru gadu pieaug, un šis gads nav izņēmums. Lielākais pieprasījums ir no vietējiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē labas kvalitātes divistabu dzīvokļus sev vēlamā atrašanās vietā. Arco Real Estate speciālista novērojumi tāpat liecina, ka īres tirgū premium klases dzīvokļu cenas šobrīd ir līdzvērtīgas vecu dzīvokļu īres maksai, līdz ar to tiem izīrētājiem, kuru mājokļi ir novecojuši, ar klientu piesaisti var būt sarežģītāk.

«Kad piedāvājumā parādās labas kvalitātes divistabu dzīvoklis Rīgas centrā par cenu no 400 līdz 550 eiro mēnesī, izveidojas sešu līdz desmit cilvēku rinda. Šis fakts jau norāda, ka novecojošu dzīvokļu īpašniekiem cenas nāksies samazināt,» stāsta Dz. Bērziņš.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Rīgā reģistrēti 67 darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos par summu virs 250 000 eiro, kas kopš pagājušā gada septembra ir nekustamo īpašumu pirkuma summas minimālais slieksnis termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai, kamēr pērn šajā pašā laika periodā notika 55 darījumi, nformē nekustamo īpašumu kompānija Arco Real Estate.

Kā skaidro Arco Real Estate valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs, darījumu skaita pieaugumu dārgo īpašumu segmentā ir izraisījusi kopējā tirgus tendence, proti, potenciālo pircēju paaugstināta interese par īpašumiem pilsētas centrā. Tāpat eksperts pieļauj, ka minētā segmenta darījumu skaita pieaugums ir saistīts ar to, ka «Rīgas centrā esošo jauno projektu cenas atbilst TUA minimālajam pirkuma summas slieksnim».

Neraugoties darījumu skaita pieaugumu dārgo īpašumu segmentā, kopējo tirgus aktivitāti šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Māris Laukalējs raksturo kā divējādu: «Darījumu skaits jaunajos projektos Rīgas centrālajā daļā 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014.gadā, saglabājās bez būtiskām izmaiņām, savukārt Rīgas mikrorajonos kopējais darījumu skaits samazinājās par trešdaļu.»