Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

INVL Partner Power Opportunities Fund, slēgts fonds informētiem ieguldītājiem, kura darbību 2024. gada septembrī uzsāka Baltijas vadošais alternatīvo aktīvu pārvaldītājs INVL Asset Management, kas ir daļa no Invalda INVL grupas, no ieguldītājiem ir piesaistījis 24,71 miljonus ASV dolārus.

Kopumā fondā ieguldījis 71 ieguldītājs. Fonda ieguldījumu vienības Baltijas valstīs izplatīja ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas zem zīmola INVL Family Office.

"Kārtējo reizi redzam, ka ieguldītāji mūsu reģionā atzinīgi vērtē šādas pasaules līmeņa ieguldījumu iespējas. Ieguldīšana šajā fondā ne tikai palīdz ieguldītājiem diversificēt savus portfeļus un sasniegt ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, bet arī ļauj viņiem veicināt pozitīvas pārmaiņas enerģētikas un infrastruktūras nozarēs globālā mērogā," saka INVL Family Office vadītāja Asta Jovaišienė.

Minimālā ieguldījumu summa INVL Partner Power Opportunities Fund ir 145 000 ASV dolāru. Paredzams, ka šis slēgtais fonds informētiem ieguldītājiem sasniegs vidējo gada ienesīgumu 16–18 % apmērā. Paredzamais fonda darbības ilgums ir 10 gadi.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Lietuvas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "INVL Asset Management" izveidojusi fondu "INVL Sustainable Forest and Agricultural Land Fund II" ("SFALF II") ilgtspējīgiem ieguldījumiem lauksaimniecības zemē un mežos, aģentūrai LETA pavēstīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārstāvji.

Fonda mērķa summa ir 100 miljoni eiro, bet sākotnējā piedāvājumā ir piesaistīti 32,45 miljoni eiro no privātiem ieguldītājiem. Fonds veiks ieguldījumus ilgtspējīgi pārvaldītos mežos un lauksaimniecības zemēs Baltijas jūras reģionā, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā. "SFALF II" ir paredzēts institucionāliem un privātiem investoriem no Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Pašlaik fonds nav reģistrēts publiskam piedāvājumam Latvijā.

"Šis fonds, mūsu ieskatā, ir fonda "INVL Baltic Forests Fund I", kas darbību sāka 2017.gadā, turpinājums, lai gan tas ir universālāks un ģeogrāfiskā ziņā daudz plašāks. Gūtā pieredze un ieguldītāju uzticība mudināja mūs īstenot domu par visaugstākās kvalitātes mežu un lauksaimniecības zemju ilgtermiņa portfeļu izveidi un to pārvaldību atbilstoši visstingrākajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības un lauksaimniecības standartiem. Īstenojot šos mērķus, mēs fondam neesam paredzējuši nekādu termiņu, jo tā darbības laiks ir neierobežots," skaidroja "INVL Asset Management" Privātā kapitāla nodaļas vadītājs Vitauts Plunksnis.

“INVL Baltic Sea Growth Fund”, ko pārvalda Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums “INVL Asset Management”, veiksmīgi pabeidzis savu trešo, pēdējo investīciju piesaistes kārtu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 164,7 miljonus eiro.

"Mēs esam priecīgi, ka šī investīciju piesaistes kārta ir saņēmusi spēcīgu atbalstu no mūsu investoru bāzes. Esam nolēmuši nepagarināt fonda izvietošanu, ņemot vērā , ka piesaistītais apmērs ir pietiekams, lai īstenotu mūsu ieguldījumu stratēģiju un sniegtu būtisku atdevi mūsu investoriem. Mēs aktīvi strādājam pie vairākiem jauniem ieguldījumiem, kas ļauj mums īstenot sarežģītus darījumus ar daudzsološām izaugsmes perspektīvām,” skaidro “INVL Baltic Sea Growth Fund” vadošais partneris Darius Šulnis.

Saskaņā ar viņa teikto, “INVL Baltic Sea Growth Fund” mēģinās atkārtot Invalda INVL panākumus, sasniedzot 27% bruto IRR un 2,4x CoC vidējo rādītāju.

Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.

Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.

"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.

Konkurence fondēto pensiju pārvaldības tirgū pēc ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" ienākšanas ir uzskatāma par veselīgu, taču būtu labi, ja parādītos vēl viens vai divi jauni spēlētāji, intervijā aģentūrai LETA sacīja aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš uzsvēra, ka ir redzams, ka jaunu pārvaldītāju ienākšanai atsaucas arī klienti, jo to kustība starp pārvaldniekiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinās.

Martinovs uzsvēra, ka ir jādomā arī par to, lai no regulācijas viedokļa tiktu saglabāta iespēja tirgū ienākt jauniem spēlētājiem un viņiem izvirzītās prasības nebūtu diskriminējošas salīdzinājumā ar tiem, kuri tirgū darbojas jau sen.

"Skaidrs, ka tiem, kuri tirgū ir sen, ir izveidojusies arī zināma "tauku kārtiņa" un viņi pret prasību izmaiņām var nebūt tik jutīgi kā jaunpienācēji vai potenciālie jaunpienācēji. Atcerēsimies, ka mums, kas sāka darboties pensiju pārvaldībā no pirmsākumiem, bija pavisam citas prasības, nekā tās ir šodien. Ir jūtams, ka Latvijas Banka kā regulators par to domā un saprot šo nepieciešamību. Tomēr vienmēr bažas ir par politiķu vēlmi jaukties pensiju sistēmā un, būsim atklāti, sabojāt tās ilgtspēju ar dažādiem populistiskiem lēmumiem," norādīja Martinovs.

Capitalica Baltic Real Estate Fund I, ko pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Capitalica Asset Management, trīs mēnešus agrāk nekā plānots publiski izplatījis visu 5 miljonu eiro vērtu obligāciju emisiju, kurā piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti divu A klases biznesa centru kompleksā VERDE Rīgā.

«Sekmīga un ātrāka nekā paredzēts emisijas izplatīšana apstiprināja mūsu pieņēmumu, ka zemo procentu likmju vidē ieguldītājus interesē plašāka finanšu instrumentu palete, lai ieguldītu NĪ. Ņemot vērā pašreizējo obligāciju pieprasījumu, kas ievērojami pārspēja mūsu cerības, domājams, ka tādus tirgus instrumentus kā obligācijas ar fiksētu ienākumu ieguldītājiem piedāvāsim arī tuvā nākotnē, — sacīja Capitalica Asset Management ģenerāldirektors Andrjus Barštis (Andrius Barštys). NĪ attīstītājus obligācijas piesaista ar iespēju izvērst projektu finansēšanas avotus.

Iepriekš tika plānots, ka Capitalica Baltic Real Estate Fund I obligācijas tiks izplatītas trīs posmos, un emisijas izplatīšana turpināsies līdz 3. decembrim, taču pietika ar diviem posmiem. Kā apgalvo Capitalica Asset Management vadītājs, tirgū acīmredzami ir jūtams augstāka ienesīguma ieguldījumu instrumentu vakuums. Pēc A. Baršta teiktā, zemo procentu likmju ērā ieguldītāji aktīvi meklē visdažādākos līdzekļu ieguldīšanas variantus, un pēc būtības tikai profesionāliem ieguldītājiem pieejamie Capitalica nekustamā īpašuma projekti kļuvuši sasniedzami arī mazākiem.

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) Direktoru padome apstiprinājusi finansējumu SBA grupas uzņēmuma "Capitalica Asset Management" attīstītājam "Verde" biznesa centru kompleksam Rīgā.

Gandrīz nulles enerģijas ēku (angļu val. nearly zero-energy buildings – NZEB) kompleksam paredzēts piešķirt finansējumu 22 miljonu eiro apmērā no investīciju paketes, kas paredzēta cīņai ar klimatiskajām pārmaiņām.

"Energoefektīvu būvju būvniecība būs būtiska zaļās ekonomikas atveseļošanās daļa pēc pašreizējās krīzes", saka Eiropas Investīciju bankas vadītājs Baltijas valstīs Marco Francini. "Ekonomistu noslēgtība uzskatāmi parādīja, kāda varētu būt pasaule bez oglekļa dioksīda gāzu emisija. Tā kā ēkas visvairāk izdala CO2, cenšoties samazināt klimata pārmaiņas, šai jomai ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ņemot vērā to, EIB Direktoru padome ir apstiprināja aizdevumu VERDE projektam. Mēs ceram pēc iespējas ātrāk pabeigt aizdevuma saskaņošanas sarunas ar projekta īpašniekiem," viņš uzsver.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Laikā, kad mūsu valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, citādas vēsmas valda Igaunijā, kur Tallinas osta (Tallinna Sadam) veiksmīgi īstenojusi sākotnējo publisko akciju piedāvājumu, piesaistot 147,7 milj. eiro.

Jau ziņots, ka Latvijā šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā it kā radušās bažas un spekulācijas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tādējādi, visticamāk, kaut kāds progress, ja vispār tas būs, šajā ziņā varētu notikt tikai kaut kad pēc vēlēšanām.

Jāņem vērā, ka biržās kotēto Latvijas uzņēmumu tirgus kapitalizācijas procents pret valsts IKP mums ir ļoti mazs (zem 5% no IKP), ja to salīdzina ar Rietumvalstīm. Tas ir mazākais rādītājs Eiropā, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka ir pietiekama telpa šīs jomas attīstībai (tajā gan mūsu politiķi nešķiet diez ko ieinteresēti). Dažādi pētījumi liecina, ka vietējā kapitāla tirgus attīstīšana noved pie spēcīgākas ekonomikas ilgtermiņā. Tāpat tas dod iespēju gan valsts iedzīvotājiem, gan institucionālajiem investoriem ieguldīt uzreiz vietējā ekonomikā (piemēram, pensiju fondu nauda vairāk paliek Latvijā). Arī lielo valsts uzņēmumu līdzdalība kapitāla tirgū varētu veicināt labāku to pārvaldību. Pastāv pieņēmums, ka tieši lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai.

Igauņu aviācijas nozarē pieredzi guvušā Tomasa Petersona vērtējums par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" tuvojas finansiālam sabrukumam, ir pārspīlēts, aģentūrai LETA pauda aptaujātie Latvijas finanšu un aktīvu pārvaldības eksperti.

Finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka šie izteikumi ir vērsti uz uzmanības piesaistīšanu ar acīmredzamu nolūku radīt paniku vai samazināt kompānijas vērtību.

Tas, viņaprāt, ir saprotams, jo patlaban notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem un, iespējams, jaunajiem līdzīpašniekiem, kā arī notiek kompānijas gatavošanās iziet biržā.

"Ņemot vērā, ka pati Igaunija un Tallinas lidosta ļoti iegūst no tā, kā strādā "airBaltic", šie izteikumi no Igaunijas aviācijas eksperta nav saprotami," norādīja Rungainis.

Viņaprāt, "airBaltic" ir fundamentāli labs bizness, kā arī Latvijai un Baltijai nepieciešams, taču Covid-19 pandēmijas un tai sekojušā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atrodas salīdzinoši grūtā situācijā. Tomēr Rungainis uzvēra, ka situācija paliek labāka.

Pensiju 2.līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, taču tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup, vairāk līdzekļu atstājot uzkrājumam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, stāsta SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šis gads, savukārt, ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, vērtē IPAS «PNB Asset Management» fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5 – 10 gadiem.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.