Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes
ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.
3000 punkti
S&P 500 indeksam no brīža, kad tas pirmo reizi sasniedza 1000 punktu atzīmi, bija nepieciešami vairāk nekā 16 gadi, lai tas aizsniegtos līdz 2000 punktu atzīmei, liecina The Wall Street Journal pieejamie dati. Tiesa gan, pašlaik arvien lielāka daļa analītiķu sliecas domāt, ka šī indikatora vērtības pieaugums par nākamajiem 1000 punktiem prasīs mazāku laiku. Tas ir, pat neskatoties uz to, ka jau pieminētais pēdējo gadu nemitīgais akciju vērtību pieaugums daudzus padarījis nervozus (jo kaut kad taču beidzot jābūt arī kritumam, bet no tā gribas izvairīties).
Piemēram, slavenās investīciju bankas Morgan Stanley speciālisti pauduši viedokli, ka «buļļu tirgus» (cenas kāpj) akciju tirgū varētu turpināties vēl piecus gadus un šajā periodā S&P 500 indeksa vērtība var aizsniegties līdz jau pieminētajai 3 tūkst. punktu atzīmei. Minētās finanšu iestādes speciālisti norāda, ka ASV ekonomika šajā periodā turpinās atveseļoties, ko gan pavadīšot nevienmērīgas globālās tautsaimniecības izaugsmes fons.
«Mūsu prognozes ir, ka S&P 500 indekss līdz 2020. gadam varētu sasniegt 3000 punktu atzīmi, ja ASV ekonomika pierādīs, ka tai spēks ir augt vismaz piecus gadus vai pat ilgāk. Un šobrīd nav pazīmes, ka ASV ekonomikas izaugsme nebūtu noturīga. Prognozes balstītas uz to, ka ASV kompāniju ieņēmumi ik gadu aug aptuveni par 6%, un S&P 500 indeksa PE rādītājs ir aptuveni 17,» skaidro Morgan Stanley akciju stratēģi, piebilstot, ka akciju cenu pieaugumam palīdzēs zemo procentlikmju laikmeta turpināšanās (tādējādi biznesam pieejams lēts finansējums) un tas, ka vismaz ASV daudzu korporāciju un arī mājsaimniecību finansiālā situācija pēc krīzes ir labāk sakārtota un stabilāka (parādu līmeņi ir zemāki). Tas esot labs pamats kreditēšanas pieaugumam. Citiem vārdiem sakot, nostiprinās viedoklis, ka biznesa cikls vismaz ASV ir iegriezies un atrodas kāpuma fāzē un virsotne šim ciklam netiks sasniegta vēl vairākus gadus.
Morgan Stanley akciju speciālisti gan attiecībā uz īsāku termiņu ir piesardzīgāki – Morgan Stanley aplēses ir, ka S&P 500 indeksa vērtība nākamā gada vidū atradīsies pie 2050 punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņa būtu kāpums par 2,5%.
Peļņa augšot
Interesanti, ka svaigākie ASV IKP dati spējuši pārspēt analītiķu pirms tam izteiktās aplēses. Pasaules lielākā tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā augusi par 2,5%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 4,2%. Straujāku IKP pieaugumu stimulēja ASV biznesa investīciju palielināšanās, raksta, piemēram, Bloomberg. Šobrīd tiek lēsts, ka ASV S&P 500 kompāniju peļņa šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugs par 8,1%. Savukārt nākamgad un aiznākamgad peļņa augšot vēl straujāk – par 11%, liecina Bloomberg vidējā analītiķu prognoze. Bloomberg dati arī liecina, ka šobrīd ASV S&P 500 indeksa PE rādītājs ir pie 18 punktu atzīmes.
Arī attiecībā uz situāciju Eiropā valda piesardzīgs optimisms, neskatoties uz joprojām daudzajiem reģiona izaicinājumiem. Turklāt vecajā kontinentā akciju cenu pieaugumu un biznesa ciklu, visticamāk, vēl aktīvā centīsies iegriezt Eiropas Centrālā banka.
Tomēr bažas
Protams, cenu virziena prognozes un realitāte var izrādīties divas atšķirīgas lietas, un vēsture pierādījusi, ka bieži tā tas arī ir. Bloomberg ziņo, ka investori šobrīd ir nervozi, kas palielina pēkšņu straujāka akciju izpārdošanas viļņa iespējamību kaut vai peļņas fiksēšanas nolūkos no iepriekšējā cenu pieauguma.
Interesanti, ka ASV S&P 500 indeksa 50 lielāko kompāniju akciju novērtējumu (PE radītāji) atšķirības esot sarukušas gandrīz līdz zemākajam līmenim vēsturē. Tas, pēc Bloomberg aptaujāto ekspertu domām, nozīmējot, ka investori un arī fondu pārvaldnieki vairs īsti nešķiro kompānijas «labajās un sliktajās» un iegādājas visu, kas ir pa ķērienam. «Šobrīd ir vērojama interese vienkārši investēt un atrasties tirgū, nevis mēģināt atrast kāda nenovērtēta uzņēmuma akcijas. Līdz ar to, ja aizsāksies akciju pārdošanas vilnis, tad cenu kritums var būt krietni sāpīgāks,» Bloomberg savus uzskatus pauž Jensen Quality Growth Fund eksperti, piebilstot, ka vienā brīdī visi, kas bez dziļākiem apsvērumiem pirkuši jebkādas akcijas, var atkal mesties tās pārdot. Eksperti arī vērš uzmanību uz to, ka aptuveni tikpat zema kā pašlaik ASV lielāko akciju kompāniju vērtspapīru cenu novērtējumu atšķirība bija vērojama 2007. gadā. Jāatgādina, ka nākamo divu gadu laikā S&P 500 indeksa vērtība, sākoties globālajai finanšu krīzei, saruka uz pusi. Analītiķi arī norāda, ka kompāniju akciju dārdzības novērtējumi bija līdzīgi pagājušā gadsimta beigās, kas gan bija attiecināms vien uz interneta un tehnoloģiju sektora kompāniju vērtspapīriem. Arī par to laiku akciju analītiķi mēdz teikt, ka cilvēki pirka akcijas tikai pirkšanas pēc. Kā rādīja prakse, 2000. gadā bija vērojams interneta un tehnoloģiju akciju cenu sabrukums.
Protams, nosacījumi akciju tirgū ir mainījušies, un šā brīža cenu kāpuma aizstāvji saka, ka pēc finanšu krīzes daudz spēcīgāks ir ASV finanšu sektors, mājsaimniecības un uzņēmumu parādu līmenis sarucis, ASV ekonomika aug un kompānijas strādā ar peļņu (kā tas nebija lielai daļai interneta tehnoloģiju kompāniju deviņdesmito gadu otrajā pusē). Tāpat akciju kāpuma aizstāvji norāda, ka nosacījumu uzlabošanās vērojama faktiski visos ASV tautsaimniecības sektoros un nav tā, ka kādai nozarei ietu būtiski labāk nekā otrai.
Tiek vērsta uzmanība arī uz to, ka akciju novērtējumu atšķirību samazināšanās (PE rādītāji dažādām kompānijām kļūst arvien līdzīgāki) saistīta ar dažādu biržās tirgoto fondu popularitātes pieaugumu. Šos fondus iegādāties ir viegli un tas aizstāj paradumu izvēlēties konkrētas akcijas. Daudzi šie fondi lielas summas investē uzreiz kādā kompāniju kopumā (piemēram, ir indeksiem piesaistītie biržās tirgotie fondi, kuru mērķis ir kopēt kāda akciju tirgus indeksa vērtības izmaiņas), piedāvājot ieguldījumu diversifikāciju. Individuālu uzņēmumu akciju dārdzības novērtējumam šādos gadījumos ir arvien mazāka loma.
